Meteņi citās valstīs – no kārtīgas izēšanās līdz plašiem karnevāliem 0

Lietuviešiem Meteņu laiks tiek dēvēts par “užgavėnės” (burtiski ‘aizgavēnis’ jeb laiks pirms Lielā gavēņa). Lielākoties svinību tradīcijas ietekmējusi katoļu baznīca, sasaucoties ar līdzīgiem šī laika rituāliem citur pasaulē (Masļenica, Mardi Gras, karnevāli u. c.). Svinības sākas vakarā pirms Pelnu dienas, tiek dedzināta ziemas personifikācija – salmu lelle. Daži ļaudis pārģērbjas mošķos – raganās, baisos čigānos, kazās, gan svinētāji, gan budēļi dejo un mielojas ar pankūkām (klāt ir arī dažādas gardas piedevas).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas
Foto-Shutterstock

Skandināvu Meteņu laikam ir savs īpašs simbols – piemēram, dāņiem tas ir krāsainām putnu spalvām un konfektēm rotāts bērza zariņš jeb Fastelavnsris. Ar šo zariņu nereti “noper” svinētājus, tādējādi atmodinot pavasara spēkus, auglību – galvenokārt tika pērtas sievietes, kurām vēl nav laimējies izbaudīt mātes prieku, kā arī jaunlaulātie. Pēršana notiek ar dziesmām un jokiem. Arī bērni ņēma šo zariņu un tērpās krāsainos tērpos, lai dotos ielās un dziedātu dziesmas, par ko apkārtējiem bija jādāvina mazajiem svinētājiem saldumi un monētiņas. Ja bērniem neko nedeva, tie varēja nopērt skopuļus ar rotāto zariņu. Svinības noslēdzās, kad bērni pulcējās pie piekārtas mucas un lika visas saldās un vērtīgās dāvanas tajā. Tad katrs bērns centās ar krietnu sprunguli sasist šo mucu – tas, kam izdevās, arī ieguva visas saldās dāvanas, kā arī karaļa vai karalienes titulu un meklēja sev pārī karali/karalieni. Meteņu svinēšana skandināviem notiek trīs dienas – “treknajā svētdienā”, “treknajā pirmdienā” un “baltajā otrdienā”. Kā var saprast pēc nosaukumiem – šajās dienās krietni ēda, lai būtu laba raža visu gadu. Īpaši daudz sanāca ēst “baltajā otrdienā”, jo tās simbols ir bulciņas – zviedriem tās sauc par semla, Zviedrijas dienvidos un zviedriski runājošo somu apvidū – fastlagsbulle, somiem – laskiaispulla, igauņiem – vastlakukkel, dāņiem un norvēģiem – fastelavnsbolle. Šīs bulciņas var būt ar mandelēm, šokolādi, vaniļas krēmu vai ievārījumu, tās ierasts ēst, uzdzerot siltu pienu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Foto-Shutterstock

Lielbritānijā, Austrālijā, Īrijā un Kanādā Meteņu laiks ir Shrove Tuesday (‘piedošanas otrdiena’) vai arī Pancake Day/Tuesday (‘pankūku diena/otrdiena’), kas norāda uz tradīciju cept un mieloties ar pankūkām. Katoļu un protestantu zemēs pirms Pelnu dienas parasti ir “Treknā otrdiena” jeb Mardi Gras. Vācijā – Fastnacht/Fastnachtdienstag. Nīderlandē – vastenavond. Portugāliski, spāniski un itāliski runājošajās valstīs Meteņu simbols un rituāls ir karnevāls.

Mardi Gras Day jeb “treknā otrdiena” ir diena pirms Lielā Gavēņa sākuma, kad noslēdzas karnevālu sezona un aizvadītas septiņas “treknās dienas”. Mardi Gras pamatā – ziemas aizvadīšana, pavasara satikšana, kā arī karaļa un karalienes jeb simbolisko tēva un mātes ievēlēšanas rituāls, kas sakņojas ķeltu kultūrā, lelles sadedzināšana, saules simbolu apēšana (pārsvarā tie ir miltu izstrādājumi ar krietnu sviesta, cukura un olu sastāvu).
Spilgtākais Mardi Gras simbols ir karnevāls, kas parasti pārvēršas par daudzveidīgu pasākumu un gājienu festivālu. ASV Mardi Gras ienāca kopā ar franču katoļiem 17.-18. gs. mijā. Te par Mardi Gras nereti dēvē plašāku periodu – gandrīz vai no Ziemassvētku pēdējās dienas decembrī vai no “Triju ķēniņu dienas” janvāra sākumā līdz Pelnu dienai; dažos ASV štatos par Mardi Gras uzskata pēdējās trīs dienas pirms Pelnu dienas. Daudzviet Mardi Gras gājienu laiku un norisi ietekmē jaunā gada svinības. Šiem svētkiem ir pat savs karogs un krāsas: violetā (simbolizē taisnību), dzeltenā (zelts), zaļā (cerība) – tās piemīt galvenokārt Jaunorleānas svinībām, kā katoļu baznīcas svētku sastāvdaļa. Raksturīgi, ka mūsdienu Jaunorleānas svinībās un to organizācijā piedalās vairākas biedrības (grupiņas) – katra ar saviem statūtiem, nosaukumu un funkcijām, tās biedri pulcējas kopā par godu ikgadējiem svētkiem. Spilgti svinību elementi ir maskas (problemātiski pašreiz esošā sejas aizsegšanas likuma dēļ), krāsaino pērlīšu mētāšana parādes laikā, karnevāla karaļa vēlēšanas, sievietes, kas, gaidot krītošās pērlītes, atsedz savas krūtis.

Foto-Shutterstock

Bez ASV Jaunorleānas pasaulslavenā Mardi Gras festivāla ļoti vērienīgi šie svētki tiek atzīmēti Brazīlijā – Riodežaneiro, Kolumbijā – Barankvilā, Kaimanu Salās – Džordžtaunā, Trinidadā un Tobago, Kanādā – Kvebekā, Meksikas vidusrietumu piekrastē. Šogad Treknā otrdiena iekrīt 28. februārī.

Foto-Shutterstock

Beļģijā, Binčes pilsētā Mardi Gras ir daļa no Binčes karnevāla – to pavada vērienīgi deju priekšnesumi diennakts garumā, karnevāla dziesmas. Šis festivāls ir iekļauts UNESCO kultūras mantojumu sarakstā, tāpat kā Kolumbijā notiekošais Barankvilas karnevāls.

Brazīlijas karnevāls – tūristu iemīļots, notiek vairākās pilsētās, raksturīgs ir sambas kults, kas nereti Brazīlijas dienvidu štatos pārvēršas par milzīgām sambas parādēm – “sambadromos”.

Vācijā, Šveicē un Austrijā karnevālu sezona sākas jau 11. novembrī un noslēdzas tikai ap Pelnu dienu. Šis periods tiek dēvēts par “Piekto sezonu”. Bet karnevālu kulminācija – “treknajā otrdienā” (Weiberfastnacht) pirms Pelnu dienas. Īpaši stipras karnevālu tradīcijas ir Vācijas Reinzemē, kur tā vēsturiski bija zināma pretošanās prūšiem un frančiem – te gandrīz katrai pilsētai ir savas tradīcijas, bet visvairāk izceļas Ķelne, Diseldorfa un Mainca. Reinzemē festivāla kulminācija ir Rosenmontag jeb ‘rožu pirmdiena’ (šogad iekrīt 27. februārī), kad klubos tiek rīkotas īpašas ballītes ar deju, joku un dziesmu priekšnesumiem īpašos kostīmos, tas pats notiek arī ielās, kur maršē svētku parādes un neoficiāli bodes ir ciet.

Reklāma
Reklāma

Itālijā Meteņi ir Martedi Grasso – ‘treknā otrdiena’, kas ir svarīgākā karnevāla diena, tāpat kā Giovedi Grasso jeb ‘treknā sestdiena’, kad svinības sākas. Spilgtākie karnevāli notiek Venēcijā, Viarego un Ivrejā. “Apelsīnu kaujas” – festivāls Ivrejā – ir lielākās ēdienu kaujas Itālijā: no tūkstošiem cilvēku tiek izveidotas deviņas komandas, kuras met cita citai apelsīnus svētdien, pirmdien un otrdien, līdz pat Pelnu dienai; katrai komandai ir nosaukums un noteiktu krāsu tērpi, dibināšanas gads un pat simbols. Tāpat kā slavenais masku karnevāls Venēcijā, līdzīgs festivāls šajā laikā notiek arī Nīderlandē.

Arī Francijā joprojām svin Mardi Gras, kas visspilgtāk izpaužas Nicas karnevālā. Frančiem pieņemts šajā laikā rīkot gājienus un masku balles (arī skolās), kā arī ēst les beignets du carnaval (kas līdzīgs pončikiem) un vafeles.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.