– Vai tiešām esat apmierināta ar Drošības policijas darbu? Vai tad tai nebija jāiesaistās, lai novērstu “Maidana izstādes” demolēšanu? Tāpat arī iepriekš netika novērsta provokācija Ādažu bāzē, kur iekļuva divi Krievijas pilsoņi… 10
– Mēs nedzīvojam ideālā pasaulē, kur viss ir sakārtots, taču svarīgi, lai būtu apņēmība tikt galā gan ar Maskavas “roku”, gan “pirkstiņiem”. Kopumā darbs ir uzlabojies. Ir informācija, kas nav publiskojama, bet amatpersonas šo progresu redz.
– Jau minētajā intervijā vēl teicāt: “Šobrīd gan ir ieviestas debates par ārpolitiku, taču parlaments nevērtē Iekšlietu ministrijas un tai pakļauto iestāžu darbību.” Kā Saeimas vadītājai jums tagad ir labākas iespējas realizēt šo ieceri.
– Tas gan nav organizatorisks, bet politisks jautājums un būtu jāapspriež partiju līmenī. Jā, NA ir rosinājusi, ka Saeimā būtu vajadzīgas šādas plašas debates. Ideju par ministru publisku atskaitīšanos mūsu koalīcijas partneri nepieņēma. Būtiskas būtu debates par izglītību. Diemžēl koalīcijas partneri šo iniciatīvu neatbalstīja. Kas attiecas uz iekšlietām un drošību, ir diezgan daudz informācijas, kas saistīta ar valsts noslēpumu. Publiskas debates tādējādi nebūtu pilnvērtīgas, jo neparādītu visu ainu.
– Iepriekš NA aktīvi iestājās par krievvalodīgo skolu pāreju uz mācībām valsts valodā. Pašreizējās valdības deklarācijā tas nav ierakstīts, un izglītības ministre Mārīte Seile ir teikusi, ka tas nav viņas darba kārtībā. Vai tas nozīmē, ka arī jūs par šo jautājumu šobrīd neinteresējaties?
– Pāreja uz skolu sistēmu valsts valodā ir vairāk nekā nepieciešama, bet diemžēl trūkst politiskās gribas. Ar to arī viss apstājas.
– Vai “Vienotība” dzīvo pārliecībā, ka viss ir labi tā, kā ir?
– Tas jāvaicā “Vienotībai”, kuras pārziņā ir Izglītības un zinātnes ministrija. To, ka labi nav, parāda 9. maijs pie tā sauktā “uzvaras” pieminekļa. Skola ir labākā integrācijas platforma, jo tur bērni iemācās sadarboties un dzīvot kopā, dzīvot Latvijas, nevis kādas citas valsts ideju un vērtību telpā. Ja darba devējs būtu beidzis šādu skolu, viņam pat neienāktu prātā prasīt, lai darbinieki obligāti prastu krievu valodu. Tad nebūtu situācija, ka jaunieši, kuri labi prot vairākas citas svešvalodas, kravā koferus, lai brauktu prom no Latvijas, jo visās darbavietās prasa krievu valodas zināšanas. Pagaidām ir jādomā par citām integrācijas platformām, piemēram, jaunsardzi vai jauniešu organizācijām, jo tiek veiktas ļoti aktīvas darbības, lai vilinātu jauniešus uz dažādām apšaubāmām nometnēm Krievijā.
