– Politiķis savā brīvajā laikā var darīt, ko viņš vēlas, bet lietderīgi ir kritiski apsvērt, kādus politiskos signālus viņš ar to raida. 10
– “Vienotība” un tās atbalstītāji bieži mēdz pārmest, ka NA vienā vai otrā jautājumā nobalsojusi tāpat kā “Saskaņa”. Arī NA parasti nepaliek atbildi parādā, atgādinot tos jautājumus, kuros vienota pozīcija ar “Saskaņu” bijusi “Vienotībai”. Taču vai šādā izpildījumā tie nav tādi viltus izsaucieni: “Vilks aitās”? Kad vilks patiešām būs aitās, cilvēki to var nepamanīt, jo uzskatīs, ka tās ir tikai kārtējās politiskās spēlītes.
– Savulaik vēlme ņemt “Saskaņu” valdībā bija liela. Pēc Kremļa agresijas Ukrainā tā no dienaskārtības noņemta, arī no Latvijas starptautisko partneru puses. Tomēr kustības politiskajā laukā jāvēro ļoti uzmanīgi – nedomāju, ka šis plāns ir pazudis. Jāraugās, kas notiks saistībā ar pašvaldību vēlēšanām, sevišķi Rīgas domē. “Saskaņai” var rasties jauns sadarbības partneris no tradicionāli it kā latvisko partiju skaita.
– Jūs kā Saeimas priekšsēdētāja tiekaties un runājat arī ar citvalstu vēstniekiem Latvijā. Vai mudinājumi “integrēt” “Saskaņu” nevarētu nākt, piemēram, no ASV vēstniecības? Mēs taču atceramies, ka savulaik tur bija labvēlīga attieksme pret šādu valdības modeli, jo tas palīdzēšot saliedēt Latvijas sabiedrību.
– Ir pamats domāt, ka pēc Krievijas agresijas Ukrainā mūsu stratēģiskie sadarbības partneri ir sapratuši politisko situāciju. Sarunā ar ASV vēstnieci šāds motīvs neparādījās. Runājām par Latvijas un ASV sadarbību militārajā jomā, ekonomikā. Cita lieta, ka noteikti iekšējie politiski ieinteresētie spēles dalībnieki mēģinās “pārdot” stratēģiskajiem partneriem šo kombināciju kā ļoti lietderīgu.
– Runājot par drošību – Ukrainai veltītā izstāde “Maidana cilvēki” Rīgas centrā piedzīvoja vairākus uzbrukumus. Savā tviterkontā 7. oktobrī jūs rakstījāt: “Paldies Valsts policijai par darbu!” Vai joprojām uzskatāt, ka policija šajā gadījumā bija uzdevuma augstumos?
– Nē, kopumā tā bija iekšlietu sistēmas izgāšanās. Biju aizgājusi apskatīt izstādi. Pieredzēju kāda provokatora uzbrukumu izstādei, un policija viņu aizturēja. Par to pateicu paldies. Taču sekoja nākamie uzbrukumi, un policija tos nenovērsa. Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim būtu ļoti nopietni jāizvērtē situācija. Var jau aizbildināties, ka atbildīga bija pašvaldības policija, taču zinām, kādi politiskie spēki ir vadībā Rīgas domē… Valsts policijas vadībai un ministram vajadzēja būt ļoti modriem un prognozēt notikumus. Cilvēki šos notikumus uztvēra kā drošības testu. Jā, policijai ir jāpalielina algas, bet vienlaikus nopietni jādomā, kā celt Valsts policijas gatavību kritiskām situācijām. Svarīga ir ne tikai valsts ārējā, bet arī iekšējā drošība. Īpaši asi to saprotam Ukrainas kontekstā, kur valsts iekšienē situāciju destabilizēja bandīti zaļās uniformās bez pazīšanās zīmēm. Iekšlietu ministram ļoti nopietni jāizvērtē tas, kas notika vai, pareizāk sakot, – nenotika, un jāpieprasa Valsts policijas vadības atbildība.
– Pagājušā gada septembrī “Latvijas Avīzē” publicējām jūsu interviju, kuras nosaukums bija “Iekšlietu ministrs klusē un izvairās”. Lūk, fragments: “…redzam, ka Latvijā ir savairojies ļoti daudz Maskavas “rokas pirkstiņu” un tie aug arvien lielāki. Ja Drošības policija tam neliek šķēršļus, vai varam būt droši, ka tā spēs rīkoties, ja parādīsies “zaļie cilvēciņi”?” Tur atrodami vairāki konkrēti pārmetumi Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošām struktūrām un arī secinājums: “Kozlovskim vairs nevajadzētu būt par ministru.” Tomēr sekoja Saeimas vēlēšanas, tika sastādīta jauna valdība, un NA paklausīgi piekrita, ka Kozlovskis paliek amatā. Vai visi šie jautājumi un kritika ministram nav politiskā spēle?
– Jāsaka, ka daļa no manas tā laika kritikas tika ņemta vērā. Kad Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija aizstāvēja denacionalizēto namu īrniekus pret bandītiskiem uzbrukumiem, vēlējos panākt iekšlietu ministra iesaisti. Galu galā panācām pozitīvu risinājumu. Tomēr Maidana izstāde liecina, ka iekšlietu ministram būtu jārīkojas straujāk, izlēmīgāk, jāprasa atbildība no iekšlietu dienestiem.
Kas attiecas uz Drošības policiju, līdz ar jaunā priekšnieka Normunda Mežvieta stāšanos amatā darbs uzlabojies, un “Maskavas pirkstiņiem” Latvijā vairs nav tik viegli darboties, kā tas bija agrāk.
