Īstenojoties vairākiem priekšnosacījumiem, Latvijā varētu atrast platīna, vara, niķeļa rūdas 4
Valsts prezidents Andris Bērziņš, šomēnes tiekoties ar ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski, izteicies, ka Latvija varētu pievērsties vara, niķeļa, platīna un citu krāsaino metālu rūdu atradņu izpētei un apgūšanai. Pēc viņa domām, nākotnē tas varētu kļūt par vienu no svarīgākajiem valsts ekonomiskās attīstības virzieniem.
Pagaidām vien prognozes
Vai Latvijas zemes dzīlēs patiešām varētu būt atrodamas šo vērtīgo metālu rūdas iegulas, turklāt tādas, kuru iegūšana atmaksātos? Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Pamatiežu katedras vadītāja p. i., asociētais profesors Ģirts Stinkulis uz šo jautājumu atbild izvairīgi – atradņu esamību pagaidām nevarot ne apstiprināt, ne noliegt.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente, vadošā pētniece Vija Hodireva teic, ka pašlaik mūsu ģeologu rīcībā esošie ģeoloģiskās izpētes dati ļaujot vien prognozēt, ka šādas krāsaino metālu rūdas iegulas Latvijas zemes dzīlēs varētu būt atrodamas.
Vispirms jāsāk izpēte
“Jā, ir gan zināms, ka kristāliskajā pamatklintājā, tā sauktajā Kurzemes plutona dienvidu daļā (Kurzemes dienvidos), ieguļ bāziskie un ultrabāziskie ieži (gabro, anortozīti, dunīti u. c.), kuri pēc sastāva un ģeoloģiskā vecuma (proterozojs) ir līdzīgi daudzviet pasaulē izplatītām un sekmīgi izmantotām niķeļa, vara un platīna grupas metālu rūdas atradnēm. Tādas ir, piemēram, Sadberija Kanādā, Delūta ASV, Bušvelda Dienvidāfrikas Republikā.
Taču, lai varētu apgalvot, ka arī Latvijā šajos iežos ir minēto metālu rūdas, vispirms jāiegūst šo iežu paraugi, jāveic to izpēte un analīze,” saka Ģirts Stinkulis.
Vai Latvijā patiešām ir atrodamas šo metālu rūdas un vai iegulu kvalitāte un apjomi ir tādi, ka to ieguve atmaksātos, viņaprāt, vispirms nepieciešams izpētīt agrāk veiktajos dziļurbumos iegūto iežu paraugus. Kā izrādās, jau padomju laikos Kurzemē līdz pamatklintājam veikti ap 200 urbumu (1000 līdz 1800 metru dziļumā), tiesa, ar citu mērķi – meklēt naftas atradnes un veikt ģeoloģisko kartēšanu. Pēc mūsu speciālistu atzinuma, noteikti jāizdara jauni urbumi.
Kanādieši piedāvā
Ka krāsaino metālu rūdu atradnes nav vis kāda fantāzija, liecina ārzemnieku interese. Par iespēju Latvijā veikt ģeoloģisko izpēti ļoti taujā Kanādas uzņēmums “Ginguro Exploration”, kuras viceprezidents ir mūsu tautietis, ģeologs ar vairāk nekā 40 gadu pētniecības darba stāžu Andrejs Bite. Viņš turklāt strādājis iepriekš pieminētajās vara, niķeļa un platīna raktuvēs Sadberijā, Delūtā un Mičiganā. Uzņēmuma vadībai pērn bijušas vairākas tikšanās – gan ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu vizītes laikā Kanādā, gan ar toreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.
Kanādieši piedāvā mūsu valdībai parakstīt nodomu protokolu, kas ļautu veikt Latvijas zemes dzīļu izpēti. Pētot agrāk Latvijā veiktajos dziļurbumos iegūto iežu paraugus, viņi domā, ka vērtīgu krāsaino metālu rūdu iegulām tur vajadzētu būt.
Protams, šādiem pētījumiem nepieciešamās naudas summas sniedzas miljonos, un diezin vai valdība atrastu tos, ja valsts budžetā trūkst naudas ikdienišķām vajadzībām.
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis saka: ja izpēte dotu labus iznākumus, tad, attīstot derīgo izrakteņu ieguves rūpniecību, attīstītos ar to saistītās nozares – transports un loģistika, mašīnbūve un metālapstrāde, ķīmiskā rūpniecība, kā arī ievērojami pieaugtu Latvijas eksporta apjomi.
Priekšā lielas problēmas
Ekonomikas ministrijā atzīst, ka pašlaik derīgo izrakteņu ieguves rūpniecības attīstība atduras pret divām galvenām problēmām – pirmkārt, trūkst zemes dzīļu izmantošanas stratēģijas, citiem vārdiem sakot, nav skaidrības, kādas būtu Latvijas ekonomiskās intereses zemes dzīļu izmantošanā.
Otrkārt, trūkst tiesību dokumentu, kas ļautu veikt šādu ģeoloģisko izpēti, pašreizējais uz to nav orientēts. Zemes dzīļu izpētē un derīgo izrakteņu iegūšanā viens no lielākajiem šķēršļiem ir zemes īpašuma tiesības. Atšķirībā no citām pasaules valstīm Latvijas likumos noteikts, ka zemes īpašniekam pieder ne tikai zemes virskārta, bet arī viss, kas ir zem tās. Zemes īpašnieks var prasīt atlīdzību, kas izpēti vēl vairāk sadārdzina. Un var vispār neļaut to veikt.
Latvijā ir noteikts – licenci izpētes darbu veikšanai var saņemt, ja ir panākta vienošanās ar zemes īpašnieku. Turklāt Ekonomikas ministrijas pārziņā ir ogļūdeņražu meklēšanas, kā arī izpētes un ieguves licenču izsniegšana. savukārt citu derīgo izrakteņu izpēti un ieguvi uzrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
VARAM pārstāve Kristīne Barševska apstiprina, ka par to izstāstīts arī kanādiešiem, tāpēc zemes dzīļu izmantošanas plānošana no valsts puses ir sarežģīta. VARAM sadarbībā ar citām ministrijām izstrādāšot zemes dzīļu izmantošanas stratēģiju, kuras gaitā vērtēšot, vai kanādiešu piedāvājums ir derīgs. Valdība nekādus nodomu protokolus, kas paredzētu Kanādas uzņēmuma “Ginguro Exploration” iesaistīšanos zemes dzīļu izpētē, pagaidām nav parakstījusi.
Idejas īstenošana turklāt saistīta ar vēl citiem “ja”. Pēc Ģirta Stinkuļa domām, ja minēto metālu rūdas iegulas Latvijā tiktu atklātas, viena no problēmām ir ieguve – rūda varētu būt lielā dziļumā, vismaz vairāk nekā kilometru. Kaut arī mūsdienu tehnoloģijas gan ļaujot darboties vēl lielākā dziļumā – pasaulē dziļākā šahta ir sasniegusi pat 3,9 km atzīmi –, tik un tā ieguve būtu gan sarežģīta, gan dārga.
“Ja būtu pārliecība, ka vērtīgo metālu rūdas atradnes būs, Latvijai būtu izdevīgi koncentrēt resursus, lai veiktu izpēti. Taču šāda ģeoloģiskā izpēte saistīta ar lielu risku. Nav garantiju, ka rūpnieciski izmantojami resursi vairāk nekā kilometru dziļumā tiks atrasti,” spriež ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
“Ja atklātos, ka Latvijā ir šo vērtīgo metālu, sevišķi niķeļa un platīna, rūdas, tad to rūpnieciska ieguve, protams, var dot labumu Latvijas ekonomikai,” atzīst Latvijas Universitātes profesors Ģirts Stinkulis. Viņš gan piebilst, ka ekonomikas stiprināšanai pašlaik Latvijā ir arī citi, sen atklāti un labi pazīstami derīgie izrakteņi, piemēram, kvarca smiltis, māli, dolomīts, kūdra, sapropelis, kuri ir reāli un ievērojami vieglāk iegūstami un gana perspektīvi izejmateriāli ar augstu pievienoto vērtību ražošanai.
