“Metalurgs” izkar balto karogu 5
Trīs dienas pirms valdības lēmuma par “KVV Liepājas metalurgu” uzņēmums aizvadītajā piektdienā paziņoja par tā konservāciju. Eksperti norāda – šāda rīcība varētu nozīmēt darbības pārtraukšanu pat uz vairākiem gadiem ar ļoti apšaubāmu iespēju to atjaunot šajā akcionāru sastāvā.
Piektdien pēc paziņojuma tālruņa klausuli necēla neviens no darbiniekiem. “KVV Group” preses sekretāre Nataļja Napadovskaja elektroniskajā pastā atsūtīja vēsti, ka uz visiem jautājumiem par uzņēmuma iekonservēšanu atbildēs pirmdien.
“KVV Group” redakcijai sūtītajā paziņojumā norādīts, ka iemesli šādai rīcībai ir pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei. Paziņojumā arī teikts, ka pēdējo mēnešu laikā uzņēmuma akcionāri, neraugoties uz grūtībām, centušies atjaunot ražošanu, rast konstruktīvu dialogu ar valdību. Akcionāri sagatavojuši “KVV Liepājas metalurga” parādu restrukturizācijas plānu un gaidīja, ka valdība sniegs saprotamas atbildes par to, kad tiks pieņemts lēmums piemērot uzņēmuma elektrības rēķiniem samazinātu obligāto iepirkumu komponenti (OIK).
Pirmajā martā “KVV Liepājas metalurgs” iesniedza valdībai savu restrukturizācijas un biznesa plānu, kur prasīja jaunu maksājumu grafiku un plānu, kā apkalpot 70 miljonu eiro parādu, ieskaitot arī maksājumu atlikšanu līdz 2020. gadam. Pēc partijas “Vienotība” ministru lūguma valdība lēmuma pieņemšanu atlika uz nedēļu. Valdības sēdē akcionāriem saistībā ar uzņēmuma jauno biznesa plānu uzdoti vairāk nekā 40 jautājumi, uz kuriem valdība cer sagaidīt atbildes, tostarp par to, vai pats uzņēmums būtu gatavs ieguldīt līdzekļus rūpnīcas darbības nodrošināšanā.
Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš ļoti kritiski vērtēja jauno “KVV Liepājas metalurga” īpašnieku darbību pēc 2015. gada februāra, kad uzņēmums atsāka ražošanu. “Uzņēmumā ražotajam produktam – būvstiegrām – nav brīvas nišas pasaules tirgū. Konkurence, piedāvājums ir milzīgs. Krievijā un Ķīnā ražošanas izmaksas šim produktam ir lētākas nekā Latvijā,” skaidro V. Rantiņš. Viņš teic, ka neesot redzējis reālu uzņēmuma attīstības scenāriju, biznesa plānu. “KVV Liepājas metalurgs” grimstot aizvien lielākos parādos. V. Rantiņam neesot ticības par veiksmīgu “Liepājas metalurga” darbību arī nākotnē. “Nav jūtams sistemātisks, uz uzņēmuma izaugsmi vērsts darbs. Uzņēmuma īpašniekiem nav nākotnes redzējuma. Nav jau obligāti jāražo būvstiegras. Jā, elektroenerģija Latvijā ir dārgāka nekā Skandināvijas un citās valstīs. Citi mūsu nozares uzņēmumi darbojas normālā režīmā,” tā V. Rantiņš.
Šā gada 26. februārī uzņēmumā strādāja 458 darbinieki. Pilnīgi droši, ka lielākā daļa – apmēram 300 no viņiem – darbu uzņēmumā turpināt nevarēs. Pēc Liepājas mēra sabiedrisko attiecību padomnieka Andreja Rjabceva teiktā, “KVV Liepājas metalurgam” atlaižot 200 – 300 darbinieku, sociālā krīze nebūs tik ievērojama kā iepriekš, kad no darba tika atlaisti 2000 darbinieki. “Liepājā patlaban ir ap 200 brīvām vakancēm, kas nozīmē, ka pārskatāmā nākotnē “KVV Liepājas metalurga” atlaistie darbinieki varēs atgriezties darba tirgū. Tāpat atšķirībā no iepriekšējās reizes atlaistie darbinieki nonāks darba tirgū laikā, kad sāksies būvniecības sezona, sāksies Eiropas Savienības fondu ieviešana. Tāpat, piemēram, “UPB holdingam” ir vakances metālapstrādes jomā,” stāstīja Rjabcevs.
Pērn uzņēmums izmantoja vien 30% ražošanas jaudu un cieta vairāk nekā astoņu miljonu eiro zaudējumus. Ražošanas jaudu nepilnīgā izmantošana arī sadārdzināja gala produkta cenu. Valdība Eiropas Komisijai pērn lūdza izskatīt iespēju mazināt “Liepājas metalurgam” OIK maksājumus. Atbilde aizvien nav saņemta.
VIEDOKĻI
* Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola: “”Liepājas metalurga” akcionāru lēmums pirms lemšanas valdībā par situāciju uzņēmumā rāda, ka paši īpašnieki netic sava izvēlētā biznesa modeļa ilgtspējai. Valdība otrdien, 22. martā, lems par tālāko sadarbību ar “Liepājas metalurgu”. Valsts naudas ieguldījums aizvien ir nodrošināts ar uzņēmuma īpašumu. Protams, patlaban nav skaidrs, cik darbinieku zaudēs darbu. Nodarbinātības valsts dienestam ir pietiekami daudz naudas atbalsta sniegšanai no darba atbrīvotajiem darbiniekiem.”
* Valsts kases sabiedrisko attiecību speciāliste Eva Dzelme: “Lēmums par uzņēmuma darbības pārtraukšanu ir a/s “KVV Liepājas metalurgs” vadības lēmums, un valsts to nevar ietekmēt. Aizvien ceram, ka ar “KVV Liepājas metalurgu” izdosies vienoties par uzņēmuma restrukturizācijas plānu, kas prasīs ne tikai valsts atbalstu, bet arī pašu īpašnieku/akcionāru ieguldījumu un vēlmi strādāt. Tāpēc Finanšu ministrija ir uzdevusi papildu jautājumus “KVV Liepājas metalurgam” par tā iesniegto restrukturizācijas plānu, un gaidām atbildes, lai jautājums par tālākajām iespējām sadarbībai varētu tikt izskatīts Ministru kabinetā.”
