Metāla čaulā. Mājas var turēties pie savas čaulas – gluži kā bruņurupuči 0
Angāri
No gofrēta metāla skārda izveidotos angārus lielākoties izmanto saimnieciskai darbībai, kaut arī tajos izmanīgs arhitekts var izvietot gan biroja telpas, gan pagaidu dzīvošanai tīri labi piemērotus apartamentus. Angārus var būvēt uz nesošajām konstrukcijām – metāla sijām – vai veidot no pašnesošās konstrukcijas, kuru iekšpusē būs mazāk šķēršļu. Parasti angāri ir nesiltināti, un, vai tos siltināt no iekšpuses, ir saimnieka ziņā. Kā siltumizolācijas pildījumu var izvēlēties minerālvati, putupolistirolu vai poliuretānu. Tomēr bieži angārus izgatavo no sedvičpaneļiem, kuros siltinājuma slāni ietver metāla loksne. Nesiltinātam angāram iekšējam griestu krāsojumam noderēs pretkondensāta pārklājums. Tā irdenā virsma, telpās mainoties temperatūrai, uzsūks kondensātu un vēlāk pakāpeniski to izdalīs. Nopērkami gatavi standarta angāri. Ja tie neder Latvijā, strādā vairākas teicamas angāru būvfirmas, kas visu vajadzīgo paveiks ātri, kvalitatīvi un par atbilstošu cenu. Metāla angāri ir projektētāju lauciņš, toties metāla konteinera “apdzīvošanā” jau var iesaistīties saimnieks pats.
Konteinermājas
Viens no ārējās čaulas mājas veidiem ir metāla jūras konteineri, kurus daudzās valstīs ražo plašos apmēros. Konteineru izmantošana mazu objektu būvniecībā ir videi draudzīga. Daudzi pasaules arhitekti atzīmē, ka katrs priekšmets, liels vai mazs, ir pelnījis otru dzīvi – būt lietderīgam, kad tā ierastais lietojums ir izsmelts. Galvenais, lai šis priekšmets ir interesants un spēj būt cilvēkiem noderīgs.
Konteineru mājas parasti veido ātri demontējamas un izjaucamas. Ja tās nenoderēs citā objektā, lūžņos vienmēr varēs nodot. Šobrīd izmanīgi ļaudis sacenšas par to, kurš izveidos no šī oriģinālā izejmateriāla efektīgāku un interesantāku objektu. Piemēram, kāds japānis sadalītu divstāvu konteinermāju iespiedis teju 1,5 m platā zemesgabalā un, šķiet, dzīvo tīri omulīgi.
Kādā ASV dārzā no kravas konteinera izveidots mājīgs viesu nams, kas aizņem 30 kvadrātmetru platību. Pateicoties pārdomātam dizaineru darbam, māja tapusi omulīga un gaumīga. Dzīvojamās daļas sienas veido lielas, bīdāmas stikla konstrukcijas, kuru dēļ mājā ieplūst daudz gaismas un paveras skaists skats. Dizaineri mājā iebūvējuši izlietni, ierīkojuši dušu un tualetes podu, gaisa temperatūru regulē siltumsūknis. Vasarā tas dzesē, ziemā – silda. Namiņa iekšējās sienas apšūtas ar ekoloģiskām kokmateriāla plāksnēm, radot mājīgu noskaņu. Lai aizsargātos no saules stariem, uz konteinera jumta ierīkots mazdārziņš, kurā audzē dekoratīvus augus. Tas nodrošina pienācīgu jumta izolāciju pret sauli, turklāt krāšņie augi ēkas ārējo izskatu padara daudz pievilcīgāku. Mājā iebūvēta arī sistēma, kas savāc kanalizācijas un lietus ūdeņus.
Vasaras konteinermāja Kalnciema ielā
Latvijā vēl jūras konteinerus izmanto reti. Ļoti interesants, konceptuāls objekts no jūras konteineriem tapis bijušās skaņuplašu rūpnīcas “Melodija” teritorijā Kalnciema ielā. Vasaras māja kalpo par platformu mākslas norisēm, izstādēm, mākslinieku autorvakariem, lekcijām, diskusijām, performancēm un radošajām darbnīcām bērniem.
“Vasaras izstāžu zāli un kafejnīcu veidojām kā aicinājumu sabiedrībai – palīdzēt atrast piemērotas mājas laikmetīgās mākslas muzejam,” stāsta fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja Katrīna Leiškalne. “Vasaras māju konstrukciju veido jūras konteineri. Tie ir daudz ceļojuši un skatījuši tālas zemes. Tā akcentējām nepieciešamību paplašināt sabiedrības redzesloku un, galvenais, īstu māju nepieciešamību laikmetīgajai mākslai.”
Vasaras māja sastāv no vairākiem konteineriem, no kuriem daļai pilnībā izņemts sāns, novietojot ar atvērto pusi uz pagalmu. Lai gofrētā metāla konstrukcija pēc visas sānu daļas izņemšanas saglabātu noturību, niša pastiprināta ar metāla rāmi. Ja profilētā metāla konstrukcijā tikai izzāģē logus un durvis, speciāla pastiprināšana nav vajadzīga, jūras konteineri domāti smagu kravu pārvadāšanai, un tie ir ļoti izturīgi, tā montāža notiek vienkārši. Būvlaukumā tiek ieklāta grants, kuru kārtīgi noblietē. Uz tās novieto betona klučus, kas kalpo par ēkas pamatu. Ja vairākus konteinerus liek vienu uz otra, attiecīgi arī pamatiem jābūt masīvākiem. Konteinerus savā starpā savieno ar skrūvju sistēmām, nodrošinot to ātru demontāžu un pārvešanu uz citu vietu. Vienkāršākajā apdares veidā konteineriem notīra rūsu un nokrāso.
“Vasaras mājas grīdai izmantoju kvalitatīvu “Latvijas finiera” ūdensizturīgo saplāksni ar neslīdošu virsmu, tomēr var izmantot arī jebkuru citu grīdas apdares materiālu, grīdas flīzes ieskaitot,” stāsta SIA “2727” arhitekte Lindija Reinfelde-Mitiniece. “Jumtu papildu aizsardzībai noklāju ar ruļļveida materiālu. Bīdāmās durvis veidoju no alumīnija vērtnēm.”
Konstrukcijas jāsiltina
Ja Latvijas klimatiskajos apstākļos konteinermāju grib pilnasinīgi izmantot, to vajadzētu nosiltināt. Tas nodrošinās vēsumu vasarā un ļaus saglabāt siltumu ziemā. Jāsāk ar jumtu. Vienkārša ideja ir uz izturīgā metāla izveidot mazdārziņu vai vismaz velēnu jumtu, ievērojot visas jumta dārzu veidošanas tehnoloģijas. Augsnes pīrāgs jumtu pietiekami izolēs un radīs kreatīvas iespējas veidot superdārziņu, kur novietot atpūtas krēslu utt. Katram gadījumam jāpadomā arī par jumta margām, jo, vasaras gaisā sareibis, cilvēks var kļūt aizmāršīgs.
Jāpārdomā, ko siltināt – ārpusi vai iekšpusi. Siltinot telpas ar rīģipsi vai koka paneļiem, samazinās lietderīgā platība, toties ārpusē saglabājas konteineram raksturīgā ārējā metāla gofra, kas dizaineram var šķist pievilcīga. Ja siltina ārpusi, var izmantot tradicionālos siltināšanas veidus – putuplastu, minerālvati un poliuretānu. Stilīgs ir vieglbetons, ko var veidot no skaidām, kaņepju spaļiem, kapātiem salmiem u. c. sastāvdaļām, tās sajaucot ar kaļķi un cementu. Konteineram apliek apkārt veidnes un tajās iestampā sajaukto materiālu 25 – 30 cm biezumā, izveidojot siltu čaulu bez augstuma tiltiem. Protams, šajā gadījumā jumta konstrukcijām jābūt platākām. Uzreiz jāsakārto arī ventilācija, neliels gaiss – gaiss tipa siltumsūknis palīdzētu gan telpu dzesēt vasarā, gan iesildīt pelēkajā sezonā.
