Māris Antonevičs: Mēstule Obamam 11
ASV Baltā nama interneta mājas lapā whitehouse.gov ir sadaļa, kas mudina “rakstīt vai zvanīt” ASV prezidentam. “Prezidents Obama ir apņēmies radīt visatvērtāko un pieejamo pārvaldi Amerikas vēsturē. Lai to sāktu, tiek gaidīti komentāri un jautājumi no jums, sabiedrība,” teikts mājas lapā. Klāt pievienota arī Baraka Obamas fotogrāfija, kur viņš laikam iedziļinājies kādā saņemtā vēstulē. Klāt pievienota neliela pamācība, kā pareizi rakstīt vēstuli:
“1) Ja iespējams, rakstiet e-pastu. Tas ir ātrākais veids, kā nogādāt vēstuli prezidentam Obamam;
2) Ja rakstāt drukāto vēstuli, dariet to uz 8 1/2X11 collu papīra lapas. Ja jūs rakstāt ar roku, lūdzu, lietojiet pildspalvu un rakstiet pēc iespējas akurātāk;
3) Lūdzu, norādiet jūsu atpakaļadresi uz vēstules, kā arī aploksnes. Ja jums ir e-pasta adrese, lūdzu, norādiet arī to;
4) Un visbeidzot, pārliecinieties, ka esat norādījis pilnu Baltā nama adresi, lai nodrošinātos, ka vēstule nonāk pie mums tik ātri un tieši, cik iespējams.”
Gan jau “Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kurš šonedēļ Latvijas krievvalodīgajai avīzei “Vesti segodņa” stāstīja, ka nosūtījis Obamam vēstuli ar lūgumu palīdzēt “atrisināt nepilsoņu problēmu”, ir ņēmis vērā šīs norādes. Un gan jau par korespondenci atbildīgais Baltā nama personāls ir pieradis pie dažādām mēstulēm. Bet tik un tā – sūtījums no citas valsts partijas līdera, kurš lūdz ASV prezidenta palīdzību savas politiskās programmas realizēšanā – tas ir diezgan dīvaini, jo īpaši, ja zināms, ka šim politiķim ir ciešas attiecības un pat sadarbības līgums ar pavisam citas valsts politisko eliti.
Patiesībā jau stāsts būtu tikpat kuriozs kā savulaik politiķa Māra Gulbja solījums rakstīt vēstuli Romas pavestam, lai sūdzētos par Latvijas Pirmās partijas līdera Aināra Šlesera praktizēto kristīgo vērtību izmantošanu politikā, ja ne kāda zīmīga nianse. Proti, Urbanovičs par savu nodomu pavēstīja krievvalodīgā medijā, kas labprāt izmanto dažādus Krievijas propagandas “štampus”.
Viens no populārākajiem ir gadiem rūdītais stāsts, ka visu starptautisko politiku (izņemot, protams, Krievijas, un varbūt vēl Ķīnas un Ziemeļkorejas) politiku patiesībā veido un kontrolē ASV. Attiecīgi Amerikai un Obamam tiek pierakstīts viss, kas Krievijai nepatīk, jo pārējais, protams, ir Putina un kompānijas sasniegums. Īpaši spilgti šīs saites uzrādīšana izpaudās Ukrainas Maidana revolūcijas laikā, un liela daļa Krievijas televīziju skatītāju arvien nešaubās, ka tā bija ASV īpaši inspirēta sazvērestība pret Krieviju. Tieši tāpat kā dažādas iepriekšējos gados notikušās “krāsainās revolūcijas”, “arābu pavasaris”, līdz pat senajai sāpei – PSRS sabrukumam.
Lai gan Urbanovičs neapsaukā Obamu sliktiem vārdiem kā daudzi viņa kolēģi Krievijā, tomēr stilistiski viņa vēstule labi iederas stāstā par to, ka Austrumeiropas valstis dara visu, ko amerikāņu liek. Jo īpaši to var pasteigties izmantot, ja “Saskaņas” politiķis uzzinājis, ka nepilsoņu jautājumā Latvijas augstākajās aprindās tiešām kaut kas tiek prātots. Bet signāli par to ir…
Kaut vai iepriekš no publiskās telpas pazudušā, bet nupat atkal intervētā eksprezidenta Andra Bērziņa pēkšņā atziņa, ka “grūtības ar bēgļiem, ko nāksies uzņemt Latvijai, ir tīrais sīkums salīdzinājumā ar neatrisināto nepilsoņu problēmu”.
Kāda iespējamā “dāvana” nepilsoņiem esot apspriesta arī Latvijas Simtgades padomē, kur darbojas Valsts prezidents Raimonds Vējonis kopā ar eksprezidentiem un citiem svētku organizētājiem. Pagaidām bez konkrētiem priekšlikumiem, bet kas zina. Un tad jau Urbanovičs “Vesti” varētu stāstīt par savas vēstules efektu.
