Lauksaimnieki meklē alternatīvas ierastajiem minerālmēsliem. Tirgū ieplūst arī “kreisā” prece 9
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējos divus gadus Eiropas Savienībā turpinās minerālmēslu lietošanas samazināšanas tendence. To diktē Eiropas Komisijas pieņemtais lēmums, kas paredz pakāpeniski aizliegt virkni pesticīdu un augu aizsardzības līdzekļu (AAL). Mērķis – ieviest maksimāli drošu un lietotājiem nekaitīgu pārtikas ražošanu visā ES teritorijā.
Arī Latvijā turpinās vairāku AAL izslēgšana no reģistriem, iezīmējot divas vietējās tendences. Pirmkārt, vairākiem līdzekļiem joprojām nav alternatīvu vai, ja tādas ir, to cena ir nesamērīgi augsta, tādēļ tirgū ieplūst “kreisā” vai nezināmas izcelsmes prece.
Šo problēmu gan sadarbībā ar policiju samērā veiksmīgi risina Valsts augu aizsardzības dienests. Otrkārt, vairāku AAL aizliegums rosinājis lauksaimniekus pāriet uz tādām saimniekošanas metodēm, kas iespējami dabiskā veidā uzlabo augsni, ļaujot saimniekam palielināt darba produktivitāti un saglabāt ienākumus.
Viena no šādām pēdējā laikā arvien populārākām metodēm ir t. s. oglekļa lauksaimniecība, kuras mērķis ir piesaistīt atmosfēras oglekļa dioksīdu (CO2) augos un zemes augsnēs, izmantojot dažādas noteiktas agrotehniskas metodes. Piemēram, lielāka biomasas atstāšana uz lauka, starpkultūru sēšana, mazāka augsnes apstrāde, precīzāka mēslošana, degvielas patēriņa samazināšana u. c.
Kopumā oglekļa programma ir vērsta uz ilgtspējīgu saimniekošanu un augsnes uzlabošanu ilgtermiņā. Dalība šādā programmā nozīmē ne tikai dokumentēt saimniecībā ģenerētās oglekļa atdalīšanas vienības (katra vienība atbilst vienai tonnai CO2, kas ir atdalīta no atmosfēras vismaz uz desmit gadiem) un pārdot tās kā oglekļa kredītus korporatīvajiem pircējiem un citām organizācijām, kas vēlas uzlabot savu oglekļa bilanci.
Tā nozīmē arī saudzēt augsni – lai tā var regulēt klimatu, atgrūst kaitīgas ķīmiskas vielas un nodrošināt dzīvotnes, kas arī ir viena no ES Zaļā kursa pamatnostādnēm. Tātad tā ir ne tikai iespēja saimniekot atbilstoši ES regulām, bet arī efektīvāk un videi draudzīgāk, kā arī saņemt samaksu par to.
Rēķina CO2 uzkrāšanos
Kā tas īsti strādā? Latvijā ar sistēmas menedžēšanu pagaidām nodarbojas tikai igauņu jaunuzņēmums “eAgronom”. Kā skaidro tā konsultants, agronoms Uldis Nelsons, lauksaimnieks, piedaloties oglekļa programmā, periodiski veic augsnes analīzes, sadarbojas ar programmas nodrošinātāju, kas aprēķina saimniecībā radītos oglekļa kredītus.
Tos saimnieks ar uzņēmuma starpniecību tālāk pārdod korporatīvajiem pircējiem – uzņēmumiem, kuri vēlas samazināt savu ekoloģisko pēdu, saņemot samaksu par tiem.
“Programmas aprēķinu pamatā ir divas lietas – organiskās analīzes un lauksaimniecības prakšu izmaiņu modelēšana. Mēs aprēķinām, kā programmas īstenošanas laikā katra uz lauka veiktā darbība un iegūtā raža ietekmē CO2 uzkrāšanu augsnē. Dalības maksa programmā ir atkarīga no sadarbībā iesaistītās saimniecības apmēra.
Tā ir vienreizēja samaksa, ko lauksaimnieks veic par saimniecības sākotnējo oglekļa auditu, pēc kura tiek izveidots potenciālo finansiālo ieguvumu aprēķins un agronomisko ieguvumu apskats, kā arī izstrādāts rīcības plāns papildu oglekļa piesaistīšanai augsnē un emisiju samazināšanai.
Kad lauksaimnieks ieviesis jaunās metodes saimniecībā, agronoms izvērtē dokumentētās darbības un sasniegtos rezultātus, kā arī aprēķina radītos oglekļa kredītus. Tos verificē starptautiska auditorkompānija “Verra”, kura ir viena no pasaules līderiem šādu projektu standartu izstrādē un apstiprināšanā,” stāsta U. Nelsons.
Viņš arī norāda, ka tendence samazināt savu ekoloģisko pēdu ir ļoti populāra visā pasaulē. “Lieliem korporatīvajiem uzņēmumiem tuvākajos gados būs jādara viss iespējamais, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Jau šobrīd vairāki lieli, pasaulē zināmi uzņēmumi paziņojuši, ka apņemas šo mērķi sasniegt.
Taču tas nenozīmē, ka viņi, lai neradītu SEG emisijas, pilnībā apturēs savu darbību. Kad tiks veikti attiecīgie uzlabojumi uzņēmumu spēju robežās, tie vēlēsies izlīdzināt oglekļa bilanci un iegādāties oglekļa kredītus, balstoties gan uz savām vērtībām un pienākuma apziņu, gan arī uz arvien pieaugošo sabiedrības spiedienu un stingrākiem valdības noteiktajiem ierobežojumiem, rezultātā kļūstot oglekļa neitrāli.”
Jāpiezīmē, ka šā gada maijā finanšu institūcija “Altum” un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks “ZGI Capital” investēja 1,5 milj. “eAgronom” tālākai attīstībai, lai pilnveidotu oglekļa emisiju uzskaites tehnoloģijas. Uzņēmums kopš savas darbības sākšanas kopumā piesaistījis jau vairāk nekā 12 miljonus eiro. “Piesaistīto finansējumu uzņēmums galvenokārt izmanto savas attīstības veicināšanā.
Tuvākajos gados plānojam attīstīt noieta tirgu visā Eiropas Savienībā un arī ārpus tās. Tāpat uzņēmums finansējumu izmanto, pilnveidojot oglekļa emisiju uzskaites tehnoloģijas, tostarp ieviešot uz blokķēdēm balstītā oglekļa protokola “Solid World DAO” darbību. Tas nepieciešams, lai piesaistītos oglekļa kredītus varētu sertificēt un oglekļa programma būtu atbilstoša augstākajiem industrijas standartiem,” saka Nelsons.
Viedoklis
Kārlis Ruks, Grundzāles pagasta zemnieku saimniecības “Jaunkalējiņi” īpašnieks, audzē graudaugu kultūras: “Būtībā šī sistēma nozīmē uzkrāt un pārdot CO2 kvotas. Oglekļa programmā esam iesaistījušies pirmo sezonu, un nupat iziets arī audits. Jaunākās lauku apstrādes tehnoloģijas izmantojam jau četrus gadus, tostarp piesaistām oglekli augsnei, izmantojot tiešās sējas tehnoloģijas. Un, ja iespēja par piesaistītajām CO2 kvotām saņemt naudu, kāpēc lai to nedarītu?
Par kvotu cenu pagaidām vēl nevaru neko pateikt. Līdzīgi kā naftas cena, arī CO2 kvotu cena piesaistīta biržai, līdz ar to cena “staigā”. Tādēļ mēs, lauksaimnieki, kvotas varam uzkrāt un pārdot sev izdevīgā laikā.”
