Mēslojuma ietekme uz violeto kartupeļu produktivitāti 0
Aivars Pogulis, Mg.agr., Mg.oec., agronoms konsultants
Kartupeļu audzētāju prātu arvien vairāk nodarbina doma arī par mazāk pazīstamu kartupeļu šķirņu ar nepierastas krāsas (zils, violets, sarkans) mīkstumu audzēšanu pārtikai un pārstrādei, jo pērn rudenī tirdzniecībā parādījās eksotiska izskata kartupeļu čipsi, kas bija izaudzēti Latvijas kartupeļu audzētāju laukos no kartupeļu šķirnēm ‘Blue Congo’ (zils mīkstums) un ‘Red Emmalie’ (sarkans mīkstums).
Izmēģinājumā, kas 2017. un 2018. gadā bija iekārtots zemnieku saimniecībā “Pilsumi” (Alojas novada Alojas pagastā), tika pētīts, kā mēslojums ietekmē krāsaino kartupeļu produktivitāti.
Izmēģinājuma vietas apstākļu apraksts
Augsne – velēnu podzolaugsne (PVv), smilšmāls. Agroķīmiskie rādītāji: augsnes reakcija pH KCl 5,8 (vāji skāba), organiskā viela – 31 g/kg (samērā daudz), fosfors – 44 mg/kg P2O5 (maz), kālijs – 105 mg/kg K2O (vidēji). Vagas platums – 70 cm. Sēklas bumbuļu masa 40–80 g, stādīšanas attālums 28–30 cm atkarībā no sēklas bumbuļu izmēriem.
Variantā analizēti 30 ceri. Salīdzinātās kartupeļu šķirnes ar zilu un violetu mīkstumu: ‘Blue Congo’ – izcelsmes valsts nav zināma, ‘Fioļetovij’ – izcelsme Krievijā, ‘Salad Blue’ – izcelsme Lielbritānijā, ‘Sireņ’– izcelsme Krievijā, selekcijas numurs Nr. S11040-1 (‘Barbara’ × ‘Blue Congo’) – izcelsme Latvijā (AREI Priekuļu pētniecības centrs). Abos gados kartupeļi tika iestādīti 12. maijā.
Veģetācijas laikā stādījumā netika lietoti herbicīdi, fungicīdi un insekticīdi. Nezāles izmēģinājumā ierobežoja ar stādījuma vagošanu (4–6 reizes) un papildus ravējot ar rokām (1–3 reizes). Kartupeļu lapgrauža (Leptinotarsa decemlineata) vaboles periodiski nolasīja ar rokām, ja tas bija nepieciešams (2017. gadā tika atrasti atsevišķi eksemplāri, 2018. gadā nekonstatēja nevienu vaboli).
Mēslojums: azofoska 16-16-16 (deva 250 kg/ha, lokāli reizē ar stādīšanu) un vermikomposts (pulverveida viela, deva 40 g/bumbuli, lokāli reizē ar stādīšanu). Kopējais slāpeklis – 0,9%, kopējais fosfors 0,8% P2O5, kopējais kālijs – 1,2% K2O, organiskā viela – 20%, pH 8,2, maksimālais mitrums 60%.
Novākšanas laiks 2017. gadā ‘Salad Blue’ un ‘Sireņ’ bija 17. augustā, ‘Blue Congo’ – 6. septembrī, ‘Fioļetovij’ – 26. septembrī un selekcijas numuram Nr. S11040-1 – 11. septembrī, bet 2018. gadā ‘Salad Blue’ un ‘Sireņ’ bija 12. augustā, ‘Blue Congo’ – 16. augustā, ‘Fioļetovij’ – 28. septembrī un selekcijas numuram Nr. S11040-1 – 28. oktobrī.
Iegūtie rezultāti, pieredze
Saimniekojot dažādās lauksaimniecības sistēmās gan starp sistēmām, gan pašas sistēmas ietvaros, katrai saimniecībai, neraugoties uz kopīgiem kartupeļu audzēšanas pamatprincipiem, tomēr ir un būs atšķirīgas pieejas audzēšanas tehnoloģiju izvēlē atbilstoši katras saimniecības iespējām (gan no ekonomiskā aspekta, gan materiāli tehnisko līdzekļu nodrošinājuma) un līdzšinējai pieredzei, tātad jebkurā gadījumā raža tiek un tiks izaudzēta ar atšķirīgiem agrotehniskajiem risinājumiem. Šoreiz par to, kā atšķiras kartupeļu ar violetu mīkstumu produktivitāte, lietojot minerālmēslus un vermikompostu.
Šķirņu produktivitāte
No visiem šajā izmēģinājumā salīdzinātajiem kartupeļu genotipiem ar violeta mīkstuma bumbuļiem aprakstītajos variantos visproduktīvākā bija kartupeļu šķirne ‘Fioļetovij’. Audzējot kartupeļus ar violeto mīkstumu bez mēslojuma lietošanas un neizmantojot augu aizsardzības līdzekļus (atbilst vienam no bioloģiskās saimniekošanas veidiem), iegūtā bumbuļu raža 2017. gada agroklimatiskajos apstākļos bija no 6,7 t/ha (Nr. S11040-1) līdz 17,3 t/ha (‘Fioļetovij’) (ražas amplitūda – 10,6 t/ha), bet 2018. gadā – no 4,9 t/ha (Nr. S11040-1) līdz 24,5 t/ha (‘Fioļetovij’) (ražas amplitūda – 19,6 t/ha).
Divu gadu novērojumi parādīja, ka ražu iespaido ne tikai genotips, bet arī attiecīgā gada meteoroloģiskie apstākļi. Lai gan 2018. gads raksturojas ar mazāku nokrišņu daudzumu nekā parasti un salīdzinājumā ar 2017. gadu, kad savukārt mitruma bija pārpārēm, īpaši novākšanas laikā, bet ar nepietiekamu siltuma daudzumu visā kartupeļu augšanas laikā, sākot jau ar stādīšanu, variantā bez mēslojuma augstāka raža tika iegūta šādiem genotipiem: šķirnei ‘Fioļetovij’ (par 7,2 t/ha), selekcijas Nr. S11040-1 (par 3,5 t/ha) un šķirnei ‘Salad Blue’ (par 1,2 t/ha). Par mēslojumu izvēloties minerālmēslus (azofoska) un salīdzinot ar kontroli, kartupeļu bumbuļu raža dažādām šķirnēm palielinājās vidēji par 3,3 t/ha jeb 28% (2018. gadā) līdz 6,7 t/ha jeb 61% (2017. gadā). Savukārt izmantojot vermikompostu, iegūtā kartupeļu bumbuļu ražas pieauga par 3,3 t/ha jeb 29% (2018. gadā) līdz 8,5 t/ha jeb 77% (2017. gadā).
Stādījumu apsekojumu laikā varēja novērot, ka abu mēslošanas līdzekļu iedarbība katrā no izmēģinājuma gadiem uz augu attīstību veģetācijas laikā bija atšķirīga un to ietekmēja gan siltuma, gan mitruma nodrošinājums un sadalījums visā kartupeļu augšanas laikā, sākot ar stādīšanu un beidzot ar novākšanu. 2017. gadā abos mēslojuma variantos kartupeļu attīstība līdz ziedēšanas stadijai bija līdzvērtīga, savukārt 2018. gadā sākumā augi labāk attīstījās vermikomposta variantā, bet minerālmēslu variantā augiem parādīt mēslojuma iedarbību izdevās tikai ziedēšanas laikā.
Izvērtējot iegūto ražu starp izvēlētajiem mēslošanas līdzekļu veidiem (azofosku un vermikompostu) un to atbilstošajām, nosacīti līdzvērtīgajām devām, 2017. gadā augstāku ražu ieguva ar vermikompostu no visiem genotipiem par 5% (‘Blue Congo’) līdz 30% (Nr. S11040-1) salīdzinājumā ar minerālmēsliem (azofosku), bet 2018. gadā vermikomposta labāka efektivitāte salīdzinājumā ar minerālmēsliem tika konstatēta tikai trim genotipiem: Nr. S11040-1 (+59%), ‘Sireņ’ (+18%) un ‘Salad Blue (+11%).
2018. gadā vermikomposta kā mēslojuma efektivitāti veģetācijas perioda otrajā pusē samazināja mitruma nepietiekamība, kas savukārt šajā laikā bija ļoti svarīga mikroorganismu aktīvai darbībai, lai mēslojumā esošās barības vielas bioķīmisko procesu ceļā padarītu pieejamas augam arī bumbuļu briešanas laikā. Šajā ziņā šādos apstākļos minerālmēslu šķīšana pat nelielu nokrišņu dēļ ir daudzkārt ātrāka un tādējādi augiem pieejamāka, ja vien augu saknes attiecīgajā attīstības stadijā ir pietiekami aktīvas un spēj paņemt pretī pieejamos labumus, kā arī augu virszemes daļā šajā laikā aktīvi vēl norit fotosintēzes procesi.
No visiem salīdzinātajiem genotipiem izteikti labāka barības vielu izmantošanas spēja no augsnes (kontroles variants) bija šķirnei ‘Fioļetovij’, taču šī šķirne bija atsaucīga arī uz lietoto mēslojumu, ar kura palīdzību uzrādīja labus produktivitātes rādītājus (izmēģinātās mēslojuma veidu devas abos pētījuma gados noturēja ražu 25–30 t/ha augstā produktivitātes līmenī).
Iegūtie rezultāti rāda, ka labus augšanas vides apstākļus (iekultivētas augsnes ar optimāliem un augstākiem agroķīmiskajiem rādītājiem) un viegli pieejamas barības vielas pietiekamā daudzumā ir jānodrošina Latvijā šobrīd plašāk audzētajai šķirnei ‘Blue Congo’, kā arī ‘Salad Blue’ un ‘Sireņ’ kartupeļu šķirnēm, lai panāktu ievērojami augstāku produktivitātes līmeni, nekā to iegūst minētajos pētījuma vietas vides apstākļos.
Mēslojuma ietekme uz veģetācijas perioda garumu
Abos izmēģinājuma gados kartupeļu stādāmais materiāls bija ne tikai iesildīts, bet arī jarovizēts. Iedzīvināšanas perioda garums apmēram viens mēnesis, rēķinot no stādīšanas dienas. Neskatoties uz iepriekš veiktajām aktivitātēm sēklas sagatavošanā pirms stādīšanas, viskūtrākais genotips dīgšanas ziņā bija Nr. S1104-1.
Neatkarīgi no attiecīgā gada meteoroloģiskajiem apstākļiem Nr. S11040-1 sadīga par 13–15 dienām vēlāk nekā pārējās izmēģinātās šķirnes. Gan 2017., gan 2018. gadā pētījumā izmantotais mēslojums (azofoska, vermikomposts) pagarināja kartupeļiem veģetācijas periodu salīdzinājumā ar kontroli (bez mēslojuma lietošanas).
2017. gadā abiem mēslošanas līdzekļu veidiem izvēlētajās devās veģetācijas perioda garums bija līdzīgs un salīdzinājumā ar kontroli par 3–5 dienām garāks, bet 2018. gadā starp abiem mēslojuma veidiem parādījās atšķirības. 2018. gadā minerālmēslu variantā (azofoska 250 kg/ha, lokāli) veģetācijas periods salīdzinājumā ar kontroli bija garāks par 3–8 dienām, bet vermikomposta variantā (40 g/bumbuli, lokāli) tas bija tikai līdz 3 dienām garāks. Salīdzinājumā ar minerālmēslu variantu 2018. gadā kartupeļus, kam bija lietots vermikomposts, varēja vākt par 2–5 dienām agrāk.
Produktivitātes elementi
Kartupeļu ražas produktivitātes elementi bija atšķirīgi abos pētījuma gados, un tos ietekmēja attiecīgā gada meteoroloģiskie apstākļi. Tomēr kopējā tendence, ko parāda iegūtie uzskaites rezultāti, neatkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem ir tāda, ka mēslojums neatkarīgi no izvēlētā veida sekmē vairāk bumbuļu aizmešanos salīdzinājumā ar kontroles variantu. Tā kā 2018. gadā augu attīstību un ražas veidošanos iespaidoja veģetācijas laikā nepietiekamais nokrišņu daudzums, to pierāda arī iegūtie rezultāti, taču – kāda bija situācija atšķirīgos mēslojuma lietošanas izvēles variantos? 2018. gadā attiecībā pret 2017. gadu vidējais bumbuļu skaits kartupeļu cerā kontroles variantā (bez mēslojuma) bija mazāks vidēji par 39% (dažādiem genotipiem no 28 līdz 55%), minerālmēslu variantā – par 43% (7–67%), bet vermikomposta variantā – par 38% (13–60%). Lai gan vairākumā gadījumu bumbuļu skaits samazinājās, tomēr ražas kopieguves samazinājumu kompensēja bumbuļu masas pieaugums.
Plašāks materiāls un tabulas žurnāla Agro Tops maija numurā
