Mēslo arī “eko” atbalstītāji. Žurnālistes Guntas Tabores vērojumi talkojot 0
Sešas čaklas darba rokas vērtīgākas par simtiem slinku. Tā nu mēs, žurnāla 36,6 °C redakcija, kādā piemērotā aprīļa dienā devāmies pastrādāt nelielā pašorganizētā pavasara talkā, lai kaut nedaudz attīrītu vidi no liekā un varbūt arī atrastu kādus apslēptus dārgumus.
Gunta Tabore, žurnāliste:
Man tas bijis skaidrs kopš bērnības – ne sunīti kājām spert, ne papīriņu zemē mest. Ja tuvumā nav atkritumu urnas, lieku savu mēsliņu kabatā. Pat laivu braucienā tā daru – tos gružus, kas dabā nesadalās, salieku maisā un pastumju zem laivas soliņa. Jā, nav ērti, bet citādi nevaru.
Zinu, ka mēdz būt arī citādi. Miljoniem ļaužu vieglu roku ielidina krūmos izdzertu alus bundžu. Tukšu turzu nevērīgi izlaiž no rokām turpat taciņas malā. Ne velti arī skaistā ezera krastā atrodam pamatīgu daudzumu bundžu, pudeļu, plastmasas maisu un dažādu citu drazu.
* Kādā īpaši piegružotā vietā stāv samirkusi kartona kaste ar pazīstamu uzrakstu Absolūts ēd. Šādā tarā brīnišķus pašaudzētos zaļumus piegādā Lipsku ģimene no Krimuldas pagasta. Netālu mētājas ekokefīra iepakojums. Tātad ļaudis, kas še pikniko, rūpējas, lai viņu vēderos nonāk tīra barība. Tad kāpēc viņiem nerūp Mātes Zemes miesa?!
* Pie vientuļa celma mētājas bieza grāmata bez vākiem, izmirkusi kā trauklupata. Teksts krievu valodā vēstī par 1917. gada revolūciju. Vai lasītājs būtu piepeši aizceļojis pagātnē, nesies tajā tik strauji, ka pametis grāmatu?!
* Sūnās pamanu kaut ko melnu – velku laukā, tas izrādās atkritumu maiss, pilns ar dažādu drazu. Šķiet, kāds centīgi sakopis apkārtni, bet nezinājis, kur to visu likt. Tad nu ietūcījis bedrē. Laikam ritot, maiss ieaudzis sūnās gluži kā tāds augonis. Plastmasa vidē nesadalās pat 100 gadu garumā, turklāt visu šo laiku dabā nonāk kaitīgas vielas.
* Rosoties Bābelīša krasta sakopšanā, piefiksēju neparastu likumsakarību – ja zemē jau kaut kas nomests, drīz tam pievienojas vēl kāds atkritums. Nodēvēju to par Mērfija atkritumu likumu.
* Un vēl kāda likumsakarība – ja apkārtne tīra, sakopta, acīs lec pat vismazākā papīra skranda. Jāskrien pacelt!
