“Mēsliem – jā, kukurūzai – nē!” Ekonomikas ministrs biogāzi sašķiro labajā un sliktajā 0
Latvijas laukos, tostarp auglīgajos Zemgales līdzenumos, pēdējos gados strīpām vien aug kukurūza. Nebūtu jau ne vainas, ja vien uz kukurūzas rēķina nesamazinātos auglīgās zemes graudu sējumiem. Turklāt šī kultūra tiek audzēta ne jau tikai lopbarībai un sēklai, bet arī biogāzes ieguvei.
Problēma rūgusi jau vairākus gadus (pēdējos četrus gadus kukurūza lopbarībai tiek audzēta apmēram 20 000 ha, bet biogāzei – 4000 ha), bet tagad izskatās, ka situācija varētu radikāli mainīties. Par to parūpējies ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, sākot šķirot “labo” biogāzi no “sliktās”.
Nesen notikušajā LOSP izbraukuma sēdē ministrs strikti atgādinājis biogāzes ražošanas mērķi, proti, atkritumu savākšanu un SEG emisiju samazināšanu, nevis elektroenerģijas kā primārās ražošanu. Nemiro skatījumā līdzšinējā tendenciozā kukurūzas audzēšana nav atbalstāma, tāpēc sarunās ar zemniekiem tiek diskutēts par finansiālu atbalstu tikai tiem saimniekiem, kuri biogāzes ražošanā 100% izmanto kūtsmēslus. Bez kūtsmēsliem ir arī citi atkritumi.
Tāpat tiks novērstas tādas situācijas, kur vienā biogāzes stacijā katrs ģenerators pieder citai juridiskai personai, lai iegūtu vairāk finansējuma no valsts.
Būs jāpārorientējas
Uz “LA” jautājumu, vai patiešām būs jāatsakās no kukurūzas biogāzē, R. Nemiro atbild apstiprinoši, lielsaimniekiem iesakot jau laikus domāt par citu kultūru sēšanu. “Atbilstoši spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem notiks pakāpeniska atkritumproduktu proporcijas palielināšana, tādējādi kukurūzas apjoma samazinājums ir neizbēgams. Svarīgākais uzdevums biogāzes stacijām ir atkritumproduktu pārstrāde, kas esošās atbalsta sistēmas ietvaros paredz to pārveidošanu elektroenerģijā un siltumenerģijā. Lauksaimniecības zemēs, kurās šobrīd tiek audzēta kukurūza biogāzes stacijām, būtu daudz ienesīgāk audzēt citus lauksaimniecības produktus ar lielāku pievienoto vērtību,” tā ministrs.
Savukārt uz jautājumu par konkrēta finansiāla atbalsta noņemšanu vai piešķiršanu R. Nemiro atbild: “Ekonomikas ministrija valdības uzdevumā izstrādā nākotnes enerģētikas stratēģiju Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ietvaros, tomēr par precīzu atbalstu šobrīd vēl netiek runāts. Uzsvars ir uz to, ka biogāzes staciju darbībai jābūt balstītai uz tirgus principiem – biogāzes lietderīga izmantošana vairāk tiek vērtēta kā SEG emisiju novēršanas, nevis elektroenerģijas ražošanas process.”
Neiebraukt otrā grāvī
“Sauklis “Mēsliem – jā, kukurūzai – nē” savulaik bija pamatideja biogāzes stacijas būtībai, tik kāds to pa vidu paspēja izkropļot,” tā Latvijas Statūtsabiedrību asociācijas pārstāvis Kaspars Melnis. Viņaprāt, tās biogāzes stacijas, kas jau pirmsākumā tika būvētas ar domu pārstrādāt kūtsmēslus, EM gatavotais jauninājums neietekmēs, jo jau pašlaik ir stacijas, kas pārstrādā vairāk nekā 90% kūtsmēslu.
“Pastāv bīstamība, ka iebraucam nākamajā grāvī, nosakot prasību, ka jāpārstrādā 100% kūtsmēslu, jo tad dažas stacijas būs spiestas atteikties no piena sūkalām, ābolu izspaidām. Ir atbalstāma doma, ka biogāzes stacijām jāpārstrādā vismaz 80% kūtsmēslu un tādējādi jāsamazina SEG un amonjaka emisijas,” stāsta K. Melnis.
Vai gaidāms bankrotu vilnis?
Biedrība “Zemnieku saeima” nekādi nepiekrīt EM uzstādījumam, jo tā būtu apmēram 40 biogāzes ražotāju, no kuriem lielākā daļa ir lauksaimnieki, novešana līdz bankrotam. Biedrībā norāda, ka šādu prasību varētu attiecināt tikai uz nākamo plānošanas periodu, kur atbalsts biogāzes ražošanai būtu saistāms ar SEG emisiju samazināšanas mērķiem.
Viena no pirmajām biogāzes ražotnes izveidotājām Latvijā, SIA “LLU MPS Vecauce” bijusī vadītāja Iveta Grudovska stāsta – kad 2008. gadā Vecaucē tika uzstādīta pirmā biogāzes ražotne, tās mērķis bija kalpot par mācību modeli, lai noskaidrotu, kādas izejvielas vispiemērotākās biogāzes ražošanai Latvijas apstākļos. Jau pirmo mēnešu laikā bija skaidrs, ka Latvijas kukurūzas skābbarība klimata dēļ ir ar atšķirīgu enerģētisko vērtību nekā, piemēram, Vācijā. Lietainās vasarās ciete kukurūzas vālītēs uzkrājās mazāk, tātad mazāks arī gāzes iznākums. Lai iegūtu vajadzīgo biogāzes daudzumu, kukurūzas īpatsvars jāpalielina.
Šis bijis viens no iemesliem, kāpēc šķiet, ka kukurūzas platību pieaugums ir bijis ievērojams tikai uz biogāzes ražošanas rēķina.
Turklāt 2008. gadā krīze bija arī lauksaimniecībā, kad dramatiski samazinājās piena, graudu cenas, un tad lauku uzņēmēji uz biogāzes ražošanu skatījās kā uz vienu alternatīvu, lai mēģinātu noturēties laukos.
“Tajā laikā Latvijā visa atbalsta sistēma tika bāzēta uz Vācijas pieredzi. Kāpēc Vācija var veicināt alternatīvu nodarbošanos laukos, bet Latvija nevar? Protams, ka valsts garantētā biznesā, nosakot konstantu samaksu par saražoto zaļo elektroenerģiju 10 gadu garumā, sava interese bija arī dažādiem biznesa attīstītājiem, kuri peļņai veikli sazīmēja biznesa plānu. Diemžēl jau tad sapratām, ka nav iespējams izstrādāt biogāzes ražošanu, izmantojot tikai kūtsmēslus, jo no tiem nevar iegūt pietiekami daudz enerģijas, lai ieguldījumi atmaksātos desmit gadu laikā. Investīcijas ir vienlīdz lielas, vai strādā ar kūtsmēsliem un sasniedz jaudu 250 kilovati, vai kūtsmēslus kombinē ar kukurūzu, un jauda 1000 kilovatu, kas ir optimāls lielums. Tātad, ja pie garantētās elektroenerģijas cenas investīcijas jāatpelna 10 gados, bez kukurūzas neiztikt,” secina I. Grudovska.
