Mēsli nav izmēzti. Būs vēl! Intervija ar VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi 30
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šomēnes viens pēc otra sekoja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojumi par tai pakļautās muitas darbinieku pieķeršanu kontrabandā uz Austrumu robežas. Vispirms divi Muitas pārvaldes darbinieki, kā arī Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonas tika aizturētas muitas kontroles punktā “Indra”.
Pēc tam 29 muitas amatpersonas aizturēja Terehovas muitas kontroles punktā. Cik nopietni tas iedragājis kontrabandas tīklu? Vai šī aizturēšana nebeigsies tāpat kā iepriekšējās? Uz “Latvijas Avīzes” jautājumiem attālinātajā intervijā atbild VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Sengrieķu mīti vēsta, ka Elīdas valdniekam Augejam piederēja neskaitāmi kazu un vēršu ganāmpulki, kurus turēja milzīgos staļļos. Tie neesot bijuši tīrīti gadiem. Hēraklam tika dots uzdevums iztīrīt šos staļļus vienā dienā, ko viņš paveica. Tā Augeja staļļu tīrīšana iegājusi mitoloģijas vēsturē kā viens no divpadsmit varoņdarbiem. Vai jūs jūtaties izmēzusi Augeja staļļus?
I. Jaunzeme: Oi, tomēr ne. Mums ir vēl operatīvās izstrādes. Līdz tīriem staļļiem vēl laiks jāpagaida. Būs vēl…
Tas pats mīts vēsta, ka Hērakls pats šķipeli rokā neņēma. Toties viņš izlauza staļļiem divas sienas un ļāva upju straumēm mēslus aiznest. Kā jūsu gadījumā?
Cilvēki nosaka visu, un es atbildu par komandas veidošanu. Par to, ka izdevās pārliecināt un motivēt toreizējo KNAB Stratēģiskās analīzes un politikas nodaļas priekšnieku Aigaru Prusaku nākt uz VID Iekšējās drošības pārvaldi, esam ļoti gandarīti.
Protams, KNAB priekšnieks Jēkabs Straume nebija priecīgs, bet jaunajam pārvaldes vadītājam jāspēj sadarboties ar visām institūcijām, kuras bija arī konkursa komisijā, – Prokuratūru, KNAB, Valsts drošības dienestu, Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības biroju.
Tagad par rezultātu esam gandarīti mēs visi. Nekas nebūtu iespējams, ja grupā kā stiprā ķēdē nebūtu savstarpējās uzticēšanās. Par ciešo sadarbību liecina arī tāds fakts, ka nebija informācijas noplūdes…
Cik ilgi norisa “ilgstošās izmeklējošās darbības”, kuru rezultātā pie rokas pieķerti Terehovā 29 un pirms tam Indrā četras amatpersonas? No Aigara Prusaka atnākšanas brīža pirms pusotra gada?
Kopā sākām 2019. gada augustā. Kad Prusaka kungs atnāca, viņš “drēbi” pārzināja, KNAB un VID bija iestrādnes. Bet vēl svarīgāk, ka viņam bija vēlme un iniciatīva. Iesildīšanās nebija. Viņš spēja birojam piesaistīt jaunus darbiniekus.
Pagājušajā gadā tika ierosināti 29 kriminālprocesi, no kuriem 14 gadījumos sākta kriminālvajāšana. Šogad jau lielākais aizturēto skaits VID vēsturē. Tieši Aigars Prusaks bija operatīvās darbības subjekta vadītājs un pats devās uz objektu vadīt operāciju. Ja ir trīs lietas – jauda, zināšanas un prasme –, tad jau atklāj.
Arī iepriekš pirms 14 gadiem tika pieķerti desmitiem muitnieku, taču netika notiesāti. Pirms pieciem gadiem toreizējā VID priekšniece izveidoja sarakstu ar 20 negodprātīgiem darbiniekiem, kurus nespēja pieķert, tāpēc aizrotēja. Kāda garantija, ka šoreiz nebeigsies tāpat?
Cik esmu iepazinusies ar iepriekšējo lietu materiāliem, galvenās atšķirības ir tās, ka esam vākuši nostiprināmus pierādījumus un ka no pirmās dienas to esam darījuši kopā ar prokuratūru. Arī iepriekš KNAB ir veicis operatīvās darbības un aizturējis aizdomās turamos, bet prokuratūra neatzina šos pierādījumus par pietiekamiem.
Šajā gadījumā nebūs tā, ka tad, kad lietu nodos kriminālvajāšanai, to prokuratūra atdos atpakaļ.
Iepriekšējā reizē galvenie pierādījumi bija audioieraksts, tagad mums ir videoieraksti, ir atzīšanās.
Ko var redzēt video – to, ka muitnieki novirza kravas no kamerām un kontroles vai arī pats uzpirkšanas moments?
Dažādi brīži… kā no piedurknes ņem ārā… nu pietiekami skaidri redzams, kas ir noticis. Ne tā, kā iepriekšējo reizi, kad nevarēja saprast, par ko muitnieki īsti runā. Bet gala lēmumu par to, protams, pieņems tiesa.
Vai ir apziņa, ka ir sagrauts kontrabandas tīkls ar piesedzošo daļu valsts pārvaldē? Vai to piesedza tikai VID un Robežsardzē? Citās valsts institūcijās ne?
Šajās epizodēs mēs runājam par konkrēto pastrādāto noziegumu. Ja pievienosies citas epizodes, tad tas būs citā kriminālprocesā.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns mums vairākkārt atgādināja: “Nevajag taisīt milzīgus kriminālprocesus, kurus pēc tam nevar novest līdz kriminālvajāšanai.”
Svarīgi ir tas, ka cilvēki pieķerti pie rokas, veicot konkrētu noziedzīgu nodarījumu.
Šobrīd no amata atstādinātas amatpersonas, kuras bija atbildīgas par kontroli, par amata pienākumu nepildīšanu. Viņu loma būs skaidra tad, kad beigsies dienesta pārbaude.
Pavisam bērnišķīgs jautājums, kuru nebūtu jautājis, ja to ar savu rīkojumu jums nebūtu uzdevis noskaidrot finanšu ministrs Jānis Reirs: kādi ir muitas amatpersonu korupcijas cēloņi?
Korupcijas cēloņi privātajā un valsts sektorā aprakstīti mācību grāmatās. Esmu lasījusi daudzus pētījumus, un visiem secinājums ir, ka pilnībā korupciju izskaust nevar, jo tie elementi, kāpēc tā notiek, vienmēr ir klātesoši.
Manuprāt, ir divi galvenie iemesli. Pirmais: “cilvēkam dod, un viņš ņem” un “viņam par to nekas nav”.
Kā pirms 14 gadiem – nevienu nenotiesāja taču! Dzīvo tālāk! Šis mantiskās ieinteresētības elements vienmēr pastāv.
Otrs: cilvēks sasaistījies ar organizēto noziedzību, un viņu vairs nelaiž vaļā. Pirmais darbs tās labā un nodarījums parasti nav būtisks, bet turpmāk – “aste bluķī”, pēc tam seko nākamais un nākamais uzdevums. Tāpat kā spiegiem.
Šie ir klasiski korupcijas iemesli. Nav nevienas valsts, kurā korupcijas līmenis būtu nulle.
Bet varbūt mūsu valsts no citām atšķiras ar trešo iemeslu: muitnieki par algu nespēj uzturēt ģimeni…
Diemžēl mūsu valstī ne tikai muitā, bet kontrolējošās institūcijās amatalgu kategorijas vēsturiski ir zemas. Muitā, kas ir 8. mēnešalgu grupā (atkarībā no kategorijas no 745 līdz 1093 eiro. – Red.), atalgojums ir zems.
Uz algas paaugstinājuma pieprasījumiem parasti saņemu atbildi – “ja muitā strādātu godīgāk, tad pieliktu pie algas”. Vai arī – “samaziniet štatus un palieliniet algas”!
Kamēr valsts pārvalde kopumā štatus samazinājusi par 5%, muitā darbinieku skaits ir samazināts par 12%. Lielākais slodžu skaits ir uz joslām, kur 24/7 režīmā nepieciešamas 400 slodzes, kuras robots nevar aizvietot. Ja līdz šim klauvējos pie slēgtām durvīm, tad tagad saprotu, ka ir pienācis brīdis, kad ar saviem aprēķiniem varu nākt klajā.
Tad jūs ar algu palielinājuma priekšlikumu iesit pie finanšu ministra Jāņa Reira pēc viņa pieprasījuma novērst “jebkurus koruptīvo darbību riskus”?
Tai skaitā. Muitniekiem ir jāsaņem tikpat daudz, cik policijā taktisko uzdevumu vienībai. Darbs joslās ir hronometrēts – piemēram, kilometru garam vilcienam 57 vagoni jāpārbauda pusstundā…
Citādi var būt kā tad, kad sakarā ar skaidras naudas aprites kontroli piešķīra papildu štata vietas VID Nodokļu un muitas nodokļu policijas pārvaldē. Tad muitnieki gāja uz turieni pieteikties darbā, jo tur algas bija lielākas.
Es varu veidot savu vadības komandu.
Bet es nevaru atnākt uz darbu un pateikt: šodien es visus atlaižu, bet atstāju tikai godīgos.
Latvija ir tiesiska valsts. Un mūsu valstī nav tādas pieredzes, ka kāda institūcija tiktu pilnībā izformēta.
Vai ir pamats finanšu ministra pārmetumiem, ka VID līdzšinējie priekšlikumi un plāni korupcijas izskaušanā muitā nav pietiekami efektīvi?
Pēdējais plāns, kuram savu atbalstu devusi Finanšu ministrija, tapa pagājušajā gadā. Dīvaini, ka nākamajā dienā pēc korumpēto muitnieku aizturēšanas saņēmu pārmetumu, ka plāns nav efektīvs, kaut arī šā plāna izvērtējuma nav bijis.
Visas aizturēšanas, par kurām tagad runājam, arī ir šā plāna sastāvdaļa.
Šis ir VID vēsturiski lielākais sasniegums, bet, izrādās, ka “plāns nedarbojas”. Es uzskatu, ka plāns darbojas.
Acīmredzot mums ir dažāda mērķu un dažāda rezultātu uztvere.
Kad tad ir labi – kā pirms tam, kad neko neatklāja? Būtu maldīgi domāt, ka valstī, kurā ir 57 tūkstoši valsts amatpersonu, korupcija ir tikai muitā un policijā. Mēs spējam aizdomīgos identificēt un roku dzelžos izvest ārā.
Eiristejs, kurš Hēraklam uzdeva 12 darbus, neieskaitīja Augeja staļļu mēšanu, jo Hērakls neiztīrīja staļļus pats, bet izmantoja upju straumju palīdzību. Acīmredzot jums ministrs tāpat neieskaita…
Esmu jau pieradusi strādāt pie jaunām audzināšanas un menedžmenta metodēm. Es gan saviem darbiniekiem turpinu pa vecam teikt paldies.
Agrāk esmu dzirdējis politiskās baumas par to, kura partija kuras organizētās noziedzības darbības piesedz…
Es ticu tam, ko es redzu. Un tas, ko redzu, nav tas, ko gribētu redzēt. Man kā straujas dabas cilvēkam gribas ātrus rezultātus.
Finanšu ministrs no jums prasa “drosmīgu rīcību”. Kāda varētu sekot? Vai Muitas priekšniekam Raimondam Zukulam būtu jāaiziet pēc kontrabandas shēmu atklāšanas viņa pārvaldītajā muitā?
Nē. Neba viņš tās shēmas radījis. Viņš piedalās šo shēmu atklāšanā. Ja viņu atlaistu, tas būtu nepareizs signāls tiem negodīgajiem, kuri šais shēmās iesaistījušies. Pirms viņa trīsarpus gadus iestāde bija bez vadītāja!
Bet viņš šai laikā bija Muitas pārvaldes direktora vietnieks…
Jā, un bija arī pienākumu izpildītājs, bet tāds nekad nav īstais vadītājs. Zukula kungs ir pirmais, kuram “nevelkas līdzi kāda aste”. Viņš ir brīvs savā rīcībā.
Ministri daudzkārt ir bijuši spiesti atkāpties par lielām kataklizmām nozarē (atcerieties Valda Dombrovska atkāpšanos pēc Zolitūdes traģēdijas), kaut arī paši tajās nav bijuši pie vainas.
Jā, bet Zukula kungs bija tieši tas, kurš īstenoja to ar Finanšu ministrijas saskaņoto plānu. Manā pieredzē šajā amatā ir bijušas trīs šādas [VID darbinieku aizturēšanas] epizodes, un katru reizi saņemu ķengas un nievas. Kad nevienu neaizturu, viss ir labi.
Kad kādu aizturam, saņemu nievājošas piezīmes, ka es slikti strādāju. Man liekas, ka manī grib iepotēt sajūtu: “Jaunzemes kundze, tā gan vairāk nedariet!”
Lietas labā esmu gatava pieciest šo nievājošo attieksmi un aiz spīta turpināšu darīt. Jo redzu rezultātu.
Vēl drosmīgāka rīcība no manis būtu aizturēt vēl vairāk, bet tik daudz šogad diez vai būs. Kaut gan aizturētie noteikti būs.
Tātad kontrabandas tīkls ar šo nav sagrauts?
Aizturētie nebija tīkla sastāvdaļa. Runājot par cigarešu kontrabandu, kaimiņvalstij Baltkrievijai ir liela ietekme. Kontrabandisti piesaista cilvēkus, kas viņus varētu piesegt, un tādi kļūst par tīkla sastāvdaļu. Otra daļa korumpēto ir tādi “priecīgi dod, priecīgi ņem”.
Tad lielā aizturēto muitnieku daļa ir no “priecīgo” kategorijas?
Tad jau redzēsim… Tīkla sastāvdaļa bija tie Indrā aizturētie, kur kopā strādāja muitnieks, policists un robežsargs. Pēc dažādām pazīmēm esam izsecinājuši, ka ir vairāk par vienu grupējumu, kas ieved cigaretes. Noteikti šeit ir cilvēki, kas viņiem palīdz.
Starp spēka institūcijām mēs diskutējam, kas ir “pietiekams pierādījumu daudzums”: pietiks ar vienu epizodi vai vajag divas trīs pierādīt. Tomēr nepaļaujamies uz vienu epizodi, tāpēc izmeklēšana ievelkas uz trim četriem pieciem mēnešiem vai pat gadu.
Katrs šāds pieķeršanas gadījums kontrabandistu tīklam dod jūtamu triecienu, jo tad ir jāmeklē jauni kontakti. Mums ir jārada stress tajā tīklā.
Agrāk bija vienkārši – kad vajadzēja, dabūja pāri robežai. Tagad, lai pārvestu kravu, kontrabandistiem citreiz jāgaida pat mēnešiem, un tad vēl iekrīt… Jo mēs mainām muitniekus vietām. Nav ne dienas, kad neizņemam cigaretes diezgan lielos apmēros.
Kas muitnieku godaprātu notur – video-kameras?
Atslēgas cilvēks ir maiņas vadītājs. Viņam jābūt tam, kas visu redz un kas izvirza prasības. Ja kaut ko vienu muitnieks palaiž garām, tad to var norakstīt uz viņa dumjumu. Bet, ja kaut kas vairāk un regulāri bez muitas nodokļa pāriet pāri robežai, tad tādā negodprātīgā maiņā godīgiem ļoti grūti strādāt. Mums ilgs laiks pagāja, lai tos negodprātīgos koncentrētu vienā maiņā…
Cik līdz šim fiksēta muitnieku īpašumu vērtības neatbilstība ienākumiem? Tas leģendārais finanšu policista attaisnojums par pusmiljona eiro mantojumu no mātes skolotājas taču netika apstrīdēts…
Pirmais, ko ieviesu, atnākot uz VID, ir visaptveroša kontrole. Būs trešais gads, kad visu mūsu VID darbinieku deklarācijas tiek ierindotas riska grupā, kas nozīmē, ka tās tiek salīdzinātas ar visām datu bāzēm un mantisko stāvokli un neatbilstību gadījumā tiek prasīti paskaidrojumi.
Gadījumos, kad darbinieki nevarēja paskaidrot ieņēmumus, tiek ierosināti kriminālprocesi. Pagājušogad tādu bija desmit, īpaši par nedeklarētiem ienākumiem no azartspēlēm – gan par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, gan par ienākumu nedeklarēšanu.
Šais lietās mēs neskatāmies tālāk – jo, kā teica Stukāns, nevajag taisīt lietas ar daudzām epizodēm, kuras nevar pierādīt un kurām tāpēc seko attaisnojošs spriedums. Ja darbinieks nav deklarējis ienākumus, tad viņu soda par ienākumu nedeklarēšanu.
Cik pavisam negodprātību ir atklātas, salīdzinot deklarācijas ar faktisko īpašumu un ienākumu stāvokli?
Mēs sekojam visiem 57 tūkstošiem amatpersonu, mums ir piekļuve visiem kontiem un visiem reģistriem. Salīdzinot informāciju, mēs vai nu ierosinām administratīvo procesu (pērn tādi bija 109), vai arī kriminālprocesu (pērn trīs).
Tā analītiskā metode, ko pašlaik piemērojam VID un KNAB, būtu piemērojama visām amatpersonām. Interešu konflikta likumā riskos balstītā pieeja nav atrunāta, tāpēc tā ir jānostiprina likumā.
Citiem, piemēram, uzņēmējiem, ienākumus ar ienākumu deklarāciju nesalīdzināt?
Tas vairs nav saistīts ar korupcijas riskiem, bet ar nodokļu nomaksu, kas mums kā nodokļu administrācijai jākontrolē. Bet arī viņu ienākumi VID sistēmā tiek “riskoti”.
Cilvēki ir pārsteigti, kad pēc deklarācijas iesniegšanas saņem jautājumu no VID: “Lūdzu, deklarējiet visus savus ienākumus par 2020. gadu!” “Kā, es visu deklarēju?” – “Bet konta apgrozījums ir lielāks nekā jūsu deklarētie ienākumi.” Šajā izlases kopā ietilpst pilnīgi visi cilvēki, kuriem apgrozījums kontā ir virs 15 tūkstošiem. Tātad, ja pircis īpašumu vai automašīnu, tiks pārbaudīts.
Jā, ir mieles ar aplokšņu algām. Pašlaik kopīgi ar Latvijas Banku strādājam, lai pārbaudītu tos, kuriem nav ienākumu, bet ir hipotēkas. Tas būs nākamais solis aplokšņu algu mazināšanā. Cilvēkam mazas algas, bet dzīvo gana turīgi. Veidojam riska profilu. Tad veicams fiziskās personas audits.
Šobrīd joprojām notiek gada ienākumu aizpildīšana. Kā rit ienākumu deklarēšanas process salīdzinājumā ar citiem gadiem?
Pirmās nakts sindroms nav gājis mazumā. Šogad atšķirībā no citiem gadiem nekas “neuzkārās”, nekas “nenobruka”. Pirmajās dienās tika iesniegtas 300 tūkstoši deklarāciju. Šobrīd iesniegtas 670 tūkstoši deklarāciju. No tām lielākā daļa prasa atmaksāt par attaisnotajiem izdevumiem – tie aprēķināti 165 miljonu eiro apmērā, ko esam sākuši pārskaitīt.
Mans kaimiņš, kurš iesniedza deklarāciju 1. marta agrā rītā, tikai šonedēļ saņēma pārmaksu.
Ir divas kategorijas deklarāciju. Tās, kuras apstrādājamas automātiski un kurās visi čeki ir atpazīstami un šaubas nerada. Esam pilnveidojuši mākslīgo intelektu, kas spēj atpazīt īstus čekus. Šo deklarāciju iesniedzēji naudu saņem ceturtajā piektajā dienā. Otra kategorijā ir čeki, kuri jāpārbauda manuāli. Bet trīs mēnešos noteikti iekļausimies.
Mājsēdē vecāki bijuši spiesti iesaistīties bērnu izglītošanā un attālināto mācību nodrošināšanā. Vai vecāku pirktie datori attālinātām mācībām nebūtu jāieskaita attaisnojamos izdevumos izglītībai?
Mēs varam apmaksāt to, ko likumdevējs pieņēmis. Teiks, ka jāatmaksā, maksāsim.
Kāpēc deklarācijas var iesniegt tikai elektroniski, tādējādi izslēdzot no iesniegšanas tos, kas ar datoru nedraudzējas?
Mēs rosinām un veicam visu, kas samazina administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Pandēmijas laikā VID visus pakalpojumus ir spējis sniegt attālināti. Akcīzes markas ir palikušas pēdējās, bet tās var elektroniski pieteikt, un mēs pievedam klāt.
Par tiem, kam nav datora, – jā, šobrīd nav kur aiziet, lai aizpildītu deklarāciju. Bet pirms pandēmijas cilvēki gāja uz bibliotēkām. Tāpēc pagarināts deklarāciju iesniegšanas laiks.
Runājot par datorprasmēm – tās ir apgūstamas. Viens grib, un otrs negrib.
Viena no pirmajām deklarāciju iesniedz kundze, kurai 83 gadi. Viena lieta ir runāt par digitālās plaisas mazināšanu, otra – to reāli izdarīt.
Tāpat kā nebūs likuma, kas liks vakcinēties, nav likuma, kas liktu mācēt datorā sagatavot dokumentu… Bet jūs piespiežat.
Nav visiem jāiesniedz deklarācijas, bet tikai tiem, kuri vēlas atgūt izdevumus. Ja cilvēks veselības problēmu dēļ nevar, saprotu. Bet, ja cilvēks vienkārši negrib sevi apgrūtināt, tad tas nav attaisnojums, lai citi nodokļu maksātāji samaksātu par šādu iespēju.
Nodokļu maksātājs maksā divreiz: vienreiz par to, lai varētu to veikt attālināti un digitāli, otrreiz par tiem, kuri to negrib.
Nupat Atveseļošanas plānā digitālās plaisas mazināšanai ieplānoti miljoni, bet kāda jēga tos ieguldīt, ja mums ir cilvēki, kas negrib. Sakām patiesību paši sev: gribam vai negribam digitālas prasmes. Visi zina, kas ir veselīgs dzīvesveids, bet tā gribas baltmaizi ar sviestu.
