Kolektīvā amnēzija par Covid-19 pandēmiju: Kāpēc garā kovida pacienti jūtas aizmirsti un neuzklausīti? 0
Viena no dīvainākajām un satraucošākajām problēmām, kas kavē garā kovida izpēti un atbalstu, ir šķietama kolektīvā amnēzija par pandēmiju. Pēc dziļās traumas, ko tā atstāja uz sabiedrību, šķiet, ka cilvēki cenšas visu aizmirst, lai dzīvotu tālāk un koncentrētos uz nākotni. Tas ir saprotams kā izdzīvošanas mehānisms – līdzīga kolektīvā amnēzija ir labi dokumentēta pēc kariem. Taču tas nozīmē, ka politiķi un sabiedrība nevēlas runāt par garo kovidu, jo tas atgādina par briesmīgo pagātni.
“Politiski ir vērojama skaidra vēlme šo tēmu atstāt pagātnē,” saka Dr. Melisa Haitmena. “Cilvēki grib domāt pozitīvi un skatīties nākotnē.
Taču, kad tiek analizētas darba nespējas lapas un pēcvīrusu slimības, vienmēr atklājas, ka garais kovids ir milzīgs iemesls darbnespējai. Un tomēr, valdības atskaitēs tas netiek pieminēts. Tas vienkārši nav loģiski.”
2022. gada aptaujā 45% no gandrīz 200 pacientiem atzina, ka ir apsvēruši pašnāvību. “Šī ir patiesi šausmīga slimība,” saka Dr. Haitmena.
“Nav retums, ka pacienti mūsu klīnikā atzīstas, ka jūtas pašnāvnieciski. Šī slimība ir īpaši grūti panesama tiem, kuri iepriekš bija pilnīgi veseli. Pēkšņa veselības zaudēšana un nenoteiktība par nākotni ir gandrīz nepanesama.”
Viens no desmit garā kovida pacientiem vēlāk tiek diagnosticēts ar PTSD (pēctraumatiskā stresa sindromu)
