“Es pat nezināju, kas garais kovids tāds ir, līdz pati saslimu” 0
Evelīna, 12 gadus veca meitene, saslima ar kovidu 2021. gada oktobrī, atrodoties ģimenes atvaļinājumā. Pēc divām nedēļām, kad viņa jau bija saņēmusi negatīvu testu un atgriezusies skolā, viņa pēkšņi noģība klasē un bija spiesta zvanīt mammai, lai viņa atbrauktu pakaļ.
Viņai tika veiktas neskaitāmas pārbaudes: diabēta, astmas, Adisona slimības izmeklējumi, sirds EKG, asins analīzes, rentgens, ultrasonogrāfija. Viss bija kārtībā, bet slimība nepazuda.
“Tas bija nomācoši – tu zini, ka kaut kas nav kārtībā, bet nav nekādu pierādījumu,” viņa atceras.
Evelīnai bija jāgaida pusotrs gads, lai saņemtu garā kovida diagnozi. Viņas tēvs, kurš arī saslima ar šo slimību, diagnozi saņēma divu nedēļu laikā. “Šī slimība neskar tikai pieaugušos. Ar to slimo arī bērni. Bet es pat nezināju, ka tāda slimība eksistē, līdz pati saslimu.”
Garais kovids vissmagāk skāra medicīnas darbiniekus – daudzi spiesti atstāt darbu, daži kļuvuši pat par bezpajumtniekiem
Viena no grupām, kuru garais kovids skāra visvairāk, bija veselības aprūpes darbinieki. Mediķi un aprūpes darbinieki saskārās ar īpaši augstu vīrusa slodzi. Saņēma nepietiekamu individuālo aizsardzību, kas palielināja inficēšanās risku, kā arī viņiem nebija imunitātes no iepriekšējām infekcijām vai vakcīnām.
Rezultātā simtiem ārstu un medmāsu nomira no Covid-19. Liela daļa saslima ar garo kovidu un vairs nevar strādāt.
2023. gada pētījums atklāja, ka viens no pieciem ārstiem kļuva nespējīgs strādāt. Mazāk nekā trešdaļa mediķu spēja atgriezties pilna laika darbā.
Leila Morana, Apvienotās Karalistes parlamenta deputāte un veselības un sociālās aprūpes komitejas priekšsēdētāja, iestājas par to, lai mediķiem, skolotājiem, sociālajiem un transporta darbiniekiem tiktu piešķirtas kompensācijas.
“Atmiņā uzreiz ataust ainas, kad cilvēki aplaudēja un dauzīja katlus savās māju durvīs, lai pateiktos frontes līnijas darbiniekiem. Tagad es runāju ar ārstiem un medmāsām, kas ir izmisumā.” Viens no risinājumiem būtu atzīt garo kovidu par arodslimību, kā to jau ir izdarījušas vairāk nekā 50 valstis pasaulē. Tas ļautu skartajiem darbiniekiem saņemt īpašus pabalstus. Viņiem būtu finansiālā aizsardzība, ja slimības dēļ viņi nevar strādāt.
“Tas ir pats mazākais, ko mēs esam parādā šiem darbiniekiem,” saka Morana.
