“Mēs viņai izdodam darbnespējas lapu, jo ir slikti, un otrā dienā es viņu ieraugu lidostā!” Aizsilniece komentē slimības lapu nepamatotu izniegšanu 136
Vai tiešām Latvijas iedzīvotājiem tiek ļoti daudz nepamatoti izsniegtas darbnespējas lapas? “Es domāju, ka te ir jāanalizē ārsti, vai tiešām ir kāds ārsts, kurš ļoti daudz izsniedz slimības lapas? Kam ārsts izsniedz slimības lapas, un, vai viņš tās izsniedz tikai saviem reģistrētajiem pacientiem vai viņam ir vēl daudzi citi pacienti? Tur ir jāveic analīze,” tā intervijā TV24 raidījumā “Nedēļa.Post scriptum” atbildēja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.
Taču veikt analīzi nemaz neesot “tik vienkārši”, piebilda Aizsilniece. Viņa pastāstīja gadījumu no savas ārsta prakses par kādu pacienti, kura atnākusi uz pieņemšanu un sūdzējusies par kakla sāpēm.
“Viņa saka, ka šausmīgi sāp kakls, ļoti slikti jūtas, ir apsārtums, un vakar bijusi ļoti augsta temperatūra, bet viņa ir nodzinusi to temperatūru, jo šodien bijis jāiet uz darbu…Un tagad tā tempratūra nav, un viņa krekšķina. Nu, es nedzirdēju trokšņus plaušās, bet akūta respiratora vīrusa gadījumā bišķin kaklā apsārtums ir, viņa ir drusku piesmakusi un tā. Konsultēju viņu un vienojāmies, ka antibiotikas nav jālieto, un, ja rīt nav labāk, tad jānodod analīzes. Mēs viņai izdodam darbnespējas lapu, jo viņai ir slikti, un otrā dienā es viņu ieraugu lidostā! Kuru vainot? Es muļķe,” secināja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Aizsilniece, izstāstot gadījumu no savas ārstes prakses.
Aizsilniece uzsvēra, ka šādās situācijās kā bija viņai, ārsti mēdz nonākt. “Medicīnā viss nav tik viennozīmīgi. Es personīgi domāju, ka ārstam nav jābūt tam, kurš izdod darbnespējas lapu. Viņam ir jāapliecina slimības fakts. ASV darba devējam ar darba ņēmēju ir vienošanās, ka 10 dienas gadā viņš slimo, par to viņam maksā noteiktu procentu, bet tas ir domāts, lai ar akūtām, pašlimitējošām saslimšanām cilvēki nenāk uz darbu un neaplaiž visus pārējos. Manuprāt, tās bija 9 darba dienas, jo gada laikā var būt 3 akūtas saslimšanas epizodes. Un trīs dienās cilvēks var pats atveseļoties, neejot pie ārsta, bet vienkārši esot mājās. Un, ja viņš ir mājās, viņš neatnāk un neapšauda visus pārējos!” sacīja Aizsilniece TV24 raidījumā.
Slimības lapu jautājumā esot svarīgas darba devēju un darba ņēmēju attiecības, uzskata Aizsilniece. “Tās ir Latvijā jāsakārto! Par 10 dienām vispār nevajadzētu nākt pie ārsta, vai par 3 dienām nevajadzētu nākt pie ārsta pēc [darbnespējas] lapas. Bet ir jābūt darba līgumā ar darba devēju iekļautam, ka, jā, 9 darba dienas gadā es varu akūti saslimt, bet tas nevar būt vienā komplektā, bet gan tās var būt atseviķi trīs dienas, viena vai divas dienas [dažādos laika periodos], tā teiksim, cilvēcīgi,” ieteica Latvijas Ārstu biedrības prezidente Aizsilniece TV24 raidījumā “Nedēļa.Post scriptum”.
Šis darbnespēju lapu jautājums būtu jārisina “citā līmenī”, piebilda Aizsilniece. “Tās ir attiecības starp darba devēju un ņēmēju. Kāpēc tas cilvēks slimo? Vai tiešām viss ir kārtībā? Tā lielā problēma ir darba devējiem ar tām akūtajām saslimšanām Latvijā. Ja saslimst ar vīrusu, tā ir nedēļa. Tagad cilvēki vairāk slimo ar akūtām saslimšanām pēdējos divos gados. Tā ir arī statistika. Protams, ka visu laiku tas darba devējs maksā no sava maka tās pirmās desmit dienas, un tas viņiem ir milzīgs slogs,” komentēja Aizsilniece, diskutējot par nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu, kā arī par to, kā to būtu turpmāk jārisina Latvijā.
Jau vēstīts, ka Latvijas Brīvo arodbiedrība (LBAS) ir kategoriski pret darba devēju ieceri mazināt darba nespējas lapu apmaksu. Tā LBAS reaģēja, kad intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs paudis, ka Latvijā būtu jāmazina ieradums strādājošajiem nepamatoti ņemt darba nespējas lapas. Gorkšs arī pauda, ka darba nespējas lapu apmaksa un izsniegšanas kārtība ir viens no valsts konkurētspēju ietekmējošajiem faktoriem.
LBAS norāda, ka darbinieks jau šobrīd, saņemot vidējo darba samaksu Latvijā, kas 2023.gadā bija 1537 eiro pirms nodokļu nomaksas, un slimojot deviņas dienas (A lapa), saņem par vienu trešdaļu mazākus ienākumus, līdz ar to atsevišķu personu viedoklis par to, ka “atrasties uz darbnespējas lapām ir izdevīgi”, ir noraidāms kā absolūti nepamatots. LBAS vērtējumā darba devēju un ministriju savstarpējais kompromiss to samazina vēl par 33,11 eiro.
Vienlaikus LBAS norāda, ka piedāvājums paredz slima bērna kopšanas atbalsta samazinājumu par 5% jeb 2,29 eiro dienā pie vidējās darba samaksas, kas divās nedēļās ir 22,9 eiro. Tā ir B lapa, Latvijā to apmaksā valsts, bet Igaunijā – darba devēji. Slima bērna kopšanai no visām darba nespējas lapām Latvijā pirmajā nedēļā ir izsniegtas vairāk nekā 58% un otrajā nedēļā gandrīz 69% darba nespējas lapu.
Pēc Veselības ministrijas (VM) sniegtās informācijas, 2023.gadā ir bijušas 400 sūdzības par nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām, no kurām pēc pārbaudes tādas izrādījās tikai četras.
LBAS papildus rosina izvērtēt, kas tieši ietekmē darba devēju augstos izdevumus par darbnespējas lapu apmaksu, piemēram, vai ir izvērtēti darba vides riski, vai nav pasliktinājušies darba apstākļi, notikuši nelaimes gadījumi darbā vai palielinājies arodsaslimšanu skaits.
LBAS arī vērš uzmanību, ka nereti strādājošie iet uz darbu slimi. Tāpat LBAS uzsver, ka darba devēju apgalvojums, ka izdevumi par darbnespējas lapām padara Latvijas uzņēmumus par nekonkurētspējīgākajiem Baltijas valstīs, absolūti neatbilst patiesībai.
LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām. Organizācija apvieno 157 biedrus – uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.
Plašāk skatieties pievienotajā video!
