“Mēs vēl esam tajā “tukšajā” posmā!” Nodokļu eksperts par valsts ekonomikas plāniem 2025. gadam 0
Šobrīd, sastādot valsts budžetu nākamajam gada, aktuāls ir jautājums par nodokļu reformām. Ko tad mēs varam sagaidīt un kā nodokļu reforma ietekmēs mūsu finansiālo stāvokli?
Budžeta rāmji šobrīd ir iezīmēti augošā progresijā. Tos lēmumus, ko ir jāpieņem valdībai, jebkuram budžeta rāmim, tiem virzieniem ir jābūt prognozējamiem. Man nešķiet, ka tur ir kaut kas prognozējams. Nākamgad ir pašvaldību vēlēšanas, tur atkal vajadzēs līdzekļus, pēc tam arī Saeimas vēlēšanas. Jebkuru nodokļu politiku īstenojot, vajag saprast, ka nodokļi principā pirmajā brīdī nedos nodokļu ieņēmumu palielinājumu, šo “tukšo” laiku ir svarīgi pārdzīvot un mēs Latvijā to vēl neesam pārdzīvojuši,” TV24 raidījumā “Naudas cena” norāda Ainis Dābols, nodokļu eksperts.
Jau ziņots, ka piedāvātie risinājumi nākamā gada valsts budžetā ir labākie, kādus politiķi šobrīd var “atnest”, pirmdien preses konferencē pēc valdības sēdes pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Vaicāta, kāpēc viņa norāda, ka Latvijā, salīdzinot ar citām kaimiņvalstīm, netiek celti nodokļi, lai tiks celts akcīzes nodoklis, tostarp, degvielai, kā arī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, Siliņa paskaidroja, ka galvenās debates bijušas par pievienotās vērtības (PVN) nodokļa iespējamu celšanu, bet tas nenotiks.
Viņa uzsvēra, ka tas ietekmētu pilnīgi visus, bet pieņemtās izmaiņas neattiekšoties uz visiem.
“Transporta līdzekļa nodeva ir tiem, kas lieto transportu, akcīze degvielai, alkoholam vai tabakai, ir tiem, kas lieto šīs preces. Tā kā tas neattiecas uz pilnīgi visām iedzīvotāju vai uzņēmēju grupām,” savus izteikumus skaidroja premjere, norādot, ka tāpēc valdība nav izvēlējusies celt PVN.
Viņa arī pauda, ka saspringtajā budžeta situācija ir jārod iespējas celt Latvijas konkurētspēju, un PVN celšana konkurētspēju neveicinātu.
“Mums ir ļoti svarīgi sabalansēt visus šos rādītājus, tas nav bijis vienkāršs uzdevums,” sacīja Siliņa.
Vienlaikus premjere norādīja, ka, uzklausot sabiedrības viedokli, valdība ir vienojusies turpināt meklēt risinājumus valsts pārvaldes darba efektivizēšanai.
Ir jāņem vērā privātā sektora sacītais, ka valsts pārvaldē, salīdzinot ar privāto sektoru, atalgojums audzis straujāk, uzsvēra premjere. “Tas rada arī zināmas negatīvas sekas uz mūsu konkurētspēju,” sacīja Siliņa.
Jau ziņots, valdība pirmdien atbalstīja valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 17,093 miljardu eiro apmērā.
Lai sekmētu Eiropas Savienības (ES) klimatneitralitātes mērķus, pakāpeniski plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto par kurināmo, par CO2 komponenti. Tāpat no 2025.gada paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem, neieskaitot.
Tāpat paredzēta akcīzes nodokļa paaugstināšana tabakas izstrādājumiem no 2027.gada.
Līdztekus paredzēti arī grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, paredzot palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes vidēji par 10%, sākot no 2025.gada. Tāpat plānots palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes vidēji par 10%, sākot no 2027.gada.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.
