“Mēs veidojam izrādi par slepenu iekāri, kas ir sodāma!” Būt Džonam Malkovičam Dailes teātrī 0
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No sestdienas, 28., līdz otrdienai, 31. maijam, Dailes teātra Lielajā zālē notiks jauniestudējuma “Kokvilnas lauku vientulībā” pirmizrādes. Šis ir vēl nebijis gadījums Latvijas teātra vēsturē, jo galvenās un arī vienīgās lomas izrādē spēlē Holivudas kinozvaigzne Džons Malkovičs un starptautiski pazīstamā lietuviešu aktrise Ingeborga Dapkunaite.
Izrādi pēc Bernāra Marī Koltesa lugas motīviem veidojis Krievijā un Eiropā pazīstamais krievu režisors Timofejs Kuļabins. Pašlaik biļetes uz izrādi ir tikpat kā izpārdotas, taču, iespējams, līdz šim dārgākais Dailes teātra projekts, pārvarējis finansējuma grūtības sankciju dēļ, uz šī teātra skatuves atgriezīsies arī rudenī.
“Šis ir vēsturisks mirklis, jo Latvijas teātrī līdz šim nav spēlējis tāda līmeņa aktieris un zvaigzne – Džons Malkovičs ir viens no mūsu laika izcilākajiem aktieriem pasaulē, tāpat Ingeborga Dapkunaite ir izcila aktrise. Šo tandēmu ir vērts redzēt jau aktiermeistarības dēļ vien. Tas, ka izrāde vispār tiek iestudēta Latvijā, Dailes teātrī, jau ir veiksme. Iespējams, šie izcilie aktieri un augstākās raudzes mākslinieciskā komanda šeit ir dabūjami tikai tagad,” tā “Latvijas Avīzei” pirmizrādes priekšvakarā saka Dailes teātra direktors Juris Žagars. Izrāde notiks angļu valodā ar tulkojumu latviešu un krievu valodās titros.
Nebijis notikums
Pasaulslavenais aktieris Džons Malkovičs daudziem kino gardēžiem ir pazīstams kā Spaika Džonza 1999. gada uzņemtās kulta filmas “Būt par Džonu Malkoviču” galvenais varonis. Šobrīd 68 gadus vecais aktieris ir arī režisors, producents un scenārists.
Kino lomas, kas apliecina viņa plašo aktierspēles meistarību, harismu un tehniku, ir nesušas aktierim pasaules slavu, desmitiem apbalvojumu un vairākas “Oskara” nominācijas. Kino aktieris ir nospēlējis vairāk nekā 70 lomu. Džons Malkovičs kopš 70. gadu vidus pastāvīgi strādā arī kā aktieris un režisors teātros Brodvejā, Londonā, Parīzē un citos lielāko metropoļu teātros, kur viņa skatuves partneri ir pasaules mēroga teātra zvaigznes. Par režisora darbu Malkovičam pasniegta Francijas nacionālā teātra Moljēra balva, kā arī Miltona Šulmana balva Lielbritānijā.
“Izrāde “Kokvilnas lauku vientulībā” Dailes teātrī viennozīmīgi ir nebijis notikums, jo pirmoreiz mums uz skatuves ir īsta Holivudas zvaigzne,” teic režisors, Dailes teātra mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs, uzsverot: “Džons Malkovičs ir aktieris, kuru augstu vērtē gan intelektuāļi un estēti, gan vienkārši skatītāji. Aktieris, kurš ir arī gudrs un inteliģents cilvēks, taču reizē – pieticīgs un pazemīgs.”
“Mākslinieki ir ārkārtīgi koncentrējušies pirmizrādei un, protams, kā jebkurš šādā situācijā – nervozi. Lai kāds meistars tu būtu, pirmizrādes drudzis ir. Jā, arī viņu prasības ir augstas, taču esam ar to mierā un saprotam arī to, ka šobrīd nav iespējams ar viņiem sarunāties, jo koncentrācijas pakāpe ir ļoti augsta,” atklāj V. Kairišs, piebilstot: “Šī būs laba, kvalitatīva un interesanta izrāde. Eiropas mūsdienu režijas darbs, kurā ir augstas klases aktieri. Pēc redzētā varu teikt, ka aktieru darbs ir magnetizējošs, jo varam vērot viņus tuvplānā, video ekrānos. Šī ir intelektuāla franču dramaturģija. Ir labi, ka caur šādiem meistariem mēs piekļūstam arī tāda veida dramaturģijai. Timofejs Kuļabins ir labs režisors, kurš strādā, aizdomājoties par katru sīkumu – ļoti smalka, bet reizē jaudīga režija. Svarīgi arī, ka mūsu aktieri skatīsies izrādi, domās, ietekmēsies, iedvesmosies. Kāds varbūt nodomās – Malkovičs spēlē nepareizi. Katrā ziņā ļoti auglīgs un barojošs process.”
Tikmēr izrādes gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš sajūsmināts novērtē darbu kopā ar pasaules raudzes māksliniekiem: “Režisors kopā ar aktieriem ir radījuši vienkāršu, bet reizē ļoti spilgtu, arī sarežģītu darbu, kurš strādā ļoti precīzi, ļoti asi. Ļoti interesanti tajā piedalīties. Iepazināmies ar aktieriem jau pirmajā dienā, mēģinājumos esam “burzījušies” kopā – abi ir ļoti jauki, vienkārši, cilvēcīgi cilvēki. Ģenialitāte, kas tieši tāpēc ir izturēta, pieticīga un draudzīga. Katrs rīts sākas ar jautājumu – kā jūties, kā sokas?”
Zemapziņas straumes un Krievijas ēna
Filmā “Būt par Džonu Malkoviču” kāds leļļu mākslinieks atklāj portālu, caur kuru viņš spēj iekļūt filmu zvaigznes Džona Malkoviča galvā, un arī šoreiz izrādes sižets ieved tās galvenā varoņa galvā – viņa domu, iztēles, tieksmju un vēlmju pasaulē.
Tiesa, intervijā raidījumam “Kultūrdeva” (LTV) Džons Malkovičs atzina, ka starp filmu un izrādi neredzot nekādas saistības. “Mēs veidojam izrādi par slepenu iekāri, kas ir sodāma un kuru jebkura sabiedrība atzīst par noziedzīgu – pēc spēkā esošās likumdošanas,” par gaidāmo izrādi saka tās režisors Timofejs Kuļabins, Krievijā un Eiropā labi pazīstams jaunās paaudzes teātra un operas režisors.
Viņš arī piebilst: “2022. gadā tēma par aizliegto, neizteikto un neatvairāmo pievilcību ir jārisina citādi.” Režisors atklāj, ka abi aktieri – Džons Malkovičs un Ingeborga Dapkunaite – izrādē spēlē vienu tēlu. “Lielāko daļu laika mēs pavadām zemapziņā, murgainās vīzijās par varoni, kuru mēs tā arī neieraugām. Viņa vietā uz skatuves ir divas savstarpēji pretnostatītas figūras – tās iesaistās saspringtā, niknā un sarežģītā dialogā.
Šis ir cilvēka dialogs ar savām slepenajām vēlmēm un bailēm. Ar to, ko viņš neuzdrošinās pateikt pat pats sev un no kā viņš nevar atbrīvoties, neatņemot sev dzīvību. Šis ir stāsts par cilvēka sarežģītību pasaulē, kurā sarežģītība kļūst par kaut ko nevēlamu, nevietā, nepiedienīgu. Šī pasaule rada iekšējas nesaskaņas, disonansi, kas nogalina cilvēku no iekšpuses kā nāvējoša slimība.”
“Režisors Timofejs Kuļabins dramaturģisko materiālu interpretē ārkārtīgi īpatnēji un savdabīgi, un arī pats materiāls ir ļoti savdabīgs un pretrunīgs, iespējams, kādam liksies pat skandalozs,” teic Juris Žagars. Viņš izrādi raksturo kā stāstu par cilvēka slēptajām tieksmēm. “Par ko tādu, ko baidāmies pateikt, bet tas mūsos ir. Par to, kas notiek, kad šīs tieksmes tiek konfrontētas ar savu otro “es”, kurš labi zina, ka tas, ko vēlamies, nav labi un pareizi. Iespējams, katram no mums ir nācies emocionāli sastapties ar ko tādu – gribam to, par ko skaidri zinām, ka mēs to nedrīkstam, ka nav pareizi un sabiedrībā pieņemts kaut ko tādu gribēt,” stāsta J. Žagars.
Krievu režisors Timofejs Kuļabins pazīstams kā brīvdomīgs un oriģināls režisors. Debitējis jau 22 gadu vecumā, 2006. gadā, kopš tā laika iestudējis aptuveni 30 izrādes gan Krievijas, gan Eiropas teātros, tostarp Maskavas Lielajā teātrī un Nāciju teātrī, Berlīnē “Deutsches Theater”, Vupertāles operā, Cīrihes “Schauspielhaus” teātrī un Minhenes “Residenztheater”. Režisors saņēmis vairākas “Zelta maskas” balvas Krievijā. Latvijā Kuļabina vārdu jau esam dzirdējuši saistībā ar skandalozo Riharda Vāgnera operas “Tanheizers” iestudējumu Novosibirskas Operas un baleta teātrī 2015. gadā, toreiz to diriģēja latviešu diriģents Ainārs Rubiķis.
Pret iestudējumu vērsās vietējās pareizticīgo baznīcas priesteris Tihons (Leonīds Jemeļjanovs), iesūdzot teātra vadību tiesā par baznīcas vērtību aizskārumu. Iznākumā tika atlaists teātra vadītājs un izrādes – atceltas. Šobrīd atceltas arī T. Kuļabina iestudētās izrādes Maskavas Lielajā teātrī, bet pats režisors pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izbraucis no Krievijas un strādā Eiropā. Tāpat kā visa izrādē iesaistītā radošā komanda, režisors paudis nosodījumu Krievijas agresijai Ukrainā. 25. februārī T. Kuļabins viņa sociālā tīkla “Facebook” profilā publicēja paziņojumu: “Esmu šokēts un satriekts par ziņām par Krievijas uzsākto militāro operāciju Ukrainā! Esot šajās dienās Prāgā, es īpaši jūtu visas postošās un ilgtermiņa sekas, ko šāda mūsu valsts darbība pagātnē izraisīja. Es neatbalstu šo mūsu valdības lēmumu un esmu pret karu jebkurā formā.”
Dārgākais projekts teātra vēsturē
“Kokvilnas lauku vientulībā” ir līdz šim dārgākā izrāde, atzīst Dailes teātra mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs. Lielākās izmaksas, pēc viņa teiktā, veidojot tieši aktieru – Malkoviča un Dapkunaites – honorāri, tāpat gana sarežģīta ir skatuves uzbūve. “Pacelt nepaceļamo – tā ir viena no mūsu stratēģijām,” “LA” pauda V. Kairišs, piebilstot: “Nenobijāmies, un tas ir labi nostrādājis.”
Tikmēr Juris Žagars neslēpj, izrādes uzvešana Dailes teātrī varēja arī nenotikt Krievijai piemēroto sankciju dēļ, jo nācies atteikties no Krievijas fonda “Teritorija” finansējuma un paļauties uz izrādes ieņēmumiem, kā arī partnera “LMT” atbalstu.
“Teātrim tas bija milzīgs izaicinājums. Atteicāmies no jebkāda finansējuma no Krievijas puses. Lai gan fonds “Teritorija” nebija sankciju sarakstos, likās, ka tas ir pareizs princips, jo “Teritoriju” savā laikā ir arī finansējuši cilvēki, kas tagad ir sankciju sarakstos.
Ir ļoti svarīgi zināt, ka šo projektu nefinansē neviens, kurš ir sankciju sarakstos. Tikai pašu pirmo projekta fāzi finansēja Blavatņika fonds (“Blavatnik Foundation”), bet miljardieris, sers Blavatņiks netiek uzskatīts par krievu oligarhu, viņa pašlaik nav sankcionēto personu sarakstā. Atteikšanās no šī finansējuma bija smags un riskants lēmums, jo bija grūti prognozēt, kā cilvēki pirks biļetes. Pilnīgi cita situācija šajā ziņā bija janvārī, kad deviņās minūtēs izpārdevām pusi zāles, un pilnīgi cita situācija ir tagad, pēc kara, kad mainījusies cilvēku maksātspēja un valda nedrošība par nākotni.
Paldies Dievam, biļešu tirdzniecības rezultāti ir labi un finansiāli šo projektu esam paveikuši godam. Nav tā, ka Latvijā nav iespējams īstenot lielus, finansiāli sarežģītus projektus bez ārzemju naudas. Latvieši ar viņu kultūras mīlestību var palīdzēt nosegt šādus projektus tikai no biļešu ieņēmumiem. Valsts nauda šajā projektā netiek ieguldīta nemaz, viss budžets tiek nosegts no biļešu ieņēmumiem, un tas ir cienījams kompliments latviešu publikai,” teic J. Žagars. Dailes teātra direktors arī atklāj, ka, iespējams, jau nākamās teātra sezonas noslēgumā Džons Malkovičs varētu atgriezties Dailes teātrī kā režisors, iestudējot Toma Stoparda jaunāko lugu “Leopolsdstadt” (2020).
