“Mēs varam spert soli tālāk!” Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība rosina pārmaiņas, nosakot mazāku stundu darba nedēļu 0
Egils Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs, viesojoties TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”, pastāstīja plašāk par LBAS aicinājumu noteikt Latvijā 38 stundu darba nedēļu. Kā zināms, šobrīd Latvijā darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darbalaiks — 40 stundas.
LBAS aicina pārskatīt darbalaika regulējumu, uzsverot, ka darba stundas nedēļā nedrīkst pārsniegt 38 stundas. “Kopš 1920. gada ir 40 stundas, ja mēs uzmanīgi paskatāmies to ieguvumu, kas ir bijis no tām 40 stundām, tad, kas ir ar tehnoloģijām, iekārtām, ar visu efektivitāti, tad mēs droši varam teikt, ka mēs varam spert kādu soli tālāk,” uzsver Baldzēns.
“Jautājums, vai to uzreiz [noteikt] visiem darbiniekiem, es to neesmu 100% apgalvojis, bet tas, ka šāda darba dienas slodze varētu būt ne tikai tiem, kam ir īpaši kaitīgi, teiksim, darba apstākļi, kuri ir paredzētas 35 stundas, es pilnīgi piekrītu un uzskatu par nepieciešamību to izvērtēt. Jo galvenais ir darba apjoms, kvalitāte un rezultāti, ko izpilda. Es domāju, ka darba devējam nav ogligāti darbiniekus noturēt 40 stundas, ja viņš to pašu darbu, ko viņam darba devējs ir uzdevis, izpilda, piemēram, 35 vai 38 stundās. Jo viņam tad vēl ir papildu izdevumi gan par to, ka viņš lieto datoru, gan elektrību lieto, labāk viņu palaist uz mājām, ja viņš jau ir visu izpildījis,” skaidro LBAS priekšsēdētājs.
Protams, Baldzēns norāda, ka tas nav iespējams visās nozarēs.
Viņš turpina sakot: “Mūsu nelaime ir tā, ka darba devējs visu laiku mums piedāvā kaut kādus Darba likuma grozījumus, kuros viņš piedāvā samazināt darbiniekam visādus sociālos pabalstus vai par virsstundām, vai pa slimības lapām un palielināt viņa daļā esošos. Un tad mēs sakām: “nu, paskatīsimies, kā piemēram, darbaspēka izmaksas ir augušas Lietuvā un Igaunijā, un Latvijā.
Ja savulaik tās bija, piemēram, 1% ietvaros, tad, ja mēs paskatāmies, kā tās ir augušas no 2015. līdz 2023. gadam, tad Latvijā (..) darbaspēka izmaksas ir augušas pa 909 eiro, Lietuvā – darbadevējam tieši darbaspēka izmantošanā – pa 1147 eiro, Igaunijā – 1014 eiro.
Saprotiet, tas ir ierēķinot visu patēriņa cenu, teiksim, izmaiņu grozu. Mēs redzam, ka mūsu darba devējiem darbaspēka izmaksas ir augušas lēnāk.”
Tikmēr labklājības ministrs Uldis Augulis sacījis, ka priekšlikums pārskatīt normālā darba laika regulējumu, nosakot, ka tas nedrīkst pārsniegt 38 stundas nedēļā, ir diskutabls.
Ministrs uzskata, ka šis priekšlikums vēl ir jāvērtē un tam jābūt izdiskutētam ar visām pusēm. “Jāuzklausa gan arodbiedrības, gan darba devēji, kā arī valsts pārvaldes iestādes.”
Pētījumi parādot, ka četru dienu darba nedēļa ir iespējama, kā arī to, ka darba stundu skaits nedēļā var tikts samazināts, neietekmējot darba produktivitāti un uzņēmumu apgrozījumu, uzsver LBAS.
Šobrīd izstrādes procesā ir grozījumi Darba likumā, kas paredz iespēju darba devējam un darbiniekam vienoties par četru dienu darba nedēļu, saglabājot 40 stundu darba nedēļu. Arodbiedrība apgalvo, kas topošie grozījumi pasliktinās darbinieku tiesisko stāvokli, jo plānots uz darbinieku rēķina samazināt darba devēju izmaksas. LBAS uzsver, ka grozījumi paredz atņemt arodbiedrības biedram aizsardzību atlaišanas gadījumos un dod darba devējiem tiesības vienpusēji atkāpties no koplīgumiem.
LBAS norāda, ka, veicot jebkādas izmaiņas, ir jābūt līdzsvaram, kas šobrīd likumprojektā diemžēl nav ievērots, tādējādi ir svarīgi likumprojektā ietvert grozījumus, kuri uzlabo darbinieku labklājību un rada nosacījumus veselības uzlabošanai.
Kādas ir jūsu domas šajā jautājumā – vai atbalstāt priekšlikumu par 38 stundu darba nedēļu?
