“Mēs varam izdegt jebkur, kur ir hroniskais stress.” Klīniskā psiholoģe Ābeltiņa skaidro, kā atpazīt profesionālās izdegšanas sindromu 0
Kas ir profesionālās izdegšanas sindroms un kurā brīdī cilvēks var sajust, ka ir radusies šī problēma un vajadzīga speciālista palīdzība? TV24 raidījumā “Uz līnijas” uz šiem jautājumiem izsmeļoši atbildēja raidījuma viese – klīniskā psiholoģe, zinātņu doktore psiholoģijā Marija Ābeltiņa.
“Profesionālā izdegšana – tas vienmēr ir stāsts par hronisko stresu. Tas nav tāds, kas uznāk un pāriet, tad atkal uznāk un pāriet. Tas ir tad, ja mēs esam iesprūduši hroniskā stresā, tad kaut kādā mirklī mēs varam pamanīt, ka mūsu spēki ir izsīkuši. Parastās metodes nestrādā, lai atjaunotos. Mēs jūtamies tā, ka mums nepatīk tas, ko mēs darām, mums krītas motivācija, mums nepatīk tie cilvēki, ar kuriem mēs strādājam, un mums nepatīk arī mūsu sniegums. Mums ir arī grūti koncentrēties, pieņemt lēmumus un beigu beigās mēs tās lietas izdarām lēnāk, nekā parasti un ne tādā kvalitātē, kā mēs to gribētu,” skaidroja klīniskā psiholoģe Ābeltiņa.
Līdz ar to profesionālā izdegšana ir saistīta ne tikai ar fiziskiem simptomiem, bet arī ar tādu motivācijas un produktivitātes kritumu. “Ja mēs pamanām visu šo simptomu kopumu, tad mēs varam domāt; hei, kaut kas varbūt velk uz to profesionālās izdegšanas pusi…” piebilda Ābeltiņa. Vaicāta, kurās profesijās visbiežāk tiek novērots profesionālās izdegšanas sindroms, Ābeltiņa sacīja, ka agrāk tika uzskatīts, ka visvairāk tas skar klientu apkalpošanas jomā strādājošos, bet tagad tā vairs nedomā.
“Mēs varam izdegt jebkur, kur ir hroniskais stress. Un mēs saprotam, ka stresa avoti var būt ārkārtīgi dažādi. Viens no tiem ir nemitīga, milzīga slodze, garas darba stundas un tā tālāk. Bet tikpat labi stresa avots var būt sliktas attiecības kolektīvā, tikpat labi tas var būt mobings vai bulings darba vietā no kolēģu puses vai vadītāja puses. Tikpat labi tas [stresa avots] var būt tava darba jēgas zudums vai sajūta, ka tev nav resursu, ar ko kompensēt to visu spiedienu, ko tu jūti. Izdegšana rodas tad, kad mums nav iespējas atgūties vai mums nav resursu to dzīvi, kā tagad saka jaunieši, samedženēt – to vadīt tādā veidā, lai mums būtu līdzsvars starp to, kad mēs rukājam un starp to, kad mēs tā kā atpakaļ saņemam to enerģiju,” sacīja klīniskā psiholoģe Ābeltiņa intervijā TV24 raidījumā “Uz līnijas”, runājot par to, kas ir profesionālās izdegšanas sindroms un kā to pamanīt.
Plašāk skatieties pievienotajā video!
Pilnu TV24 raidījumu “Uz līnijas” variet skatīties video šeit:
