“Mēs varam dalīt budžetu vēl 300 gadu, nerūpējoties, kā tas augs.” LDDK prezidents kritizē valsts budžeta naudas sadali 74
Latvijā atkal tiek runāts par budžeta naudas sadali, nevis iespējām nopelnīt, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “Rīta panorāma” pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.
“Mēs atkal iebraucam vecajās sliedēs – runājam, kā tērēsim naudu, nevis kā pelnīsim. Mēs varam dalīt budžetu vēl 300 gadu, nerūpējoties, kā tas augs, un visiem nepietiks. Mēs šobrīd esam pārāk maza ekonomika. Latvijā ir pārāk maz uzņēmēju, lai varētu nopelnīt pietiekami daudz naudas, lai uzturētu šodienas sabiedrības vajadzības,” sacīja LDDK prezidents.
Bite arī uzsvēra, ka nauda valsts budžetā nekrīt no gaisa, bet šo naudu veido uzņēmumu samaksātie nodokļi.
“Jo vairāk būs uzņēmēju, jo labāk mums ies, jo vairāk naudas būs budžetā. Šī prioritāte ir pazudusi,” viņš sacīja.
Tostarp viņš piebilda, ka iepriekšējās valdības laikā šī prioritāte vismaz bija vārdos, taču šobrīd šis jautājums ir pazudis no dienaskārtības. “Gāja lēni, bet gāja uz priekšu šis jautājums. Šobrīd šis jautājums no dienaskārtības ir aizgājis prom. Es nenoliedzu, ka numur viens jautājums ir drošība, jo bez tās arī bizness nebūs, bet uztrauc tas, ka atkal ejam prom uz standarta runāšanu, kā pārdalīt esošo naudu, nevis kā nopelnīt jaunu,” teica Bite.
LDDK ir nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis un sociālekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam. LDDK misija ir veidot Latvijas uzņēmējdarbību atbalstošu vidi, veicinot uzņēmēju konkurētspēju un pārstāvot darba devējus sociālā dialoga ietvaros nacionālā, Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī.
Ašeradens: Nākamā gada budžeta izdevumi varētu būt 16,1 miljards eiro
Nākamā gada budžeta izdevumi varētu būt 16,1 miljards eiro, tā otrdien, 26.septembrī, preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Tāpat ministrs norādīja, ka valdība patlaban apsteidz budžeta izstrādes grafiku, noslēdzot budžeta veidošanas otro posmu. Otrdien apstiprināto finansējumu 783,5 miljonu eiro apmērā jaunajām valdības programmām un prioritātēm bija paredzēts izskatīt 29.septembrī, bet tas izdarīts trīs dienas agrāk.
Ašeradens uzsvēra, ka atbalstītie prioritārie pasākumi atbilst valdības deklarācijā minētajiem – drošība, veselības aprūpe, izglītība.
Finanšu ministrs atgādināja, ka ministrijas bija iesniegušas prioritāro pasākumu pieteikumus aptuveni divu miljardu eiro apmērā, bet rasta iespēja atbalstīt prioritāros pasākumus par 783,5 miljoniem eiro.
Kā būtiskākās nozares, kurās būtu jāmeklē vēl kāds papildu finansējums, Ašeradens nosauca Satiksmes ministrijas budžetu un finansējumu “Latvijas dzelzceļam”, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijas budžetu.
Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka valdībai ir 1,2 miljardu eiro Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma rezerve, tāpēc aicināja aktīvāk īstenot ES līdzfinansētos projektus.
Ministrs piebilda, ka patlaban “Latvijas ekonomika turas pārsteidzoši labi”, tāpēc Ašeradens uz nākamo gadu raugās optimistiski.
Jau ziņots, ka valdība vienojusies par trim galvenajām valsts prioritātēm – drošību, izglītību un veselību, novirzot tām finansējumu 443,6 miljonu eiro apmērā, bet kopā ar ārpus fiskālās telpas vienreizējām investīcijām – 486,6 miljonu eiro apmērā.
Tostarp drošībai atvēlēti 91,9 miljoni eiro, izglītībai – 119,7 miljoni eiro, bet veselībai – 275 miljoni eiro.
Tāpat ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja arī vairākus Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes virzību minētos nodokļu politikas priekšlikumus, kurus paredzēts pieņemt kopā ar 2024.gada budžetu.
Nodokļu sistēmas pilnveidošanas priekšlikumi tiks sagatavoti virzībai pēc pamatnostādņu apstiprināšanas 2023.gada beigās, tomēr vienlaikus ir identificēti vairāki nodokļu politikas priekšlikumi, kurus, ņemot vērā to aktualitāti, varētu virzīt apstiprināšanai kopā ar valsts budžetu 2024.gadam.
Darba grupas priekšlikumi paredz celt akcīzes nodokli alkoholam, naftas produktiem, tabakas izstrādājumiem, kā arī celt azartspēļu nodokli.
Darba grupa arī rosina vienkāršot mikrouzņēmuma nodokli (MUN), kā arī veikt vairākas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), pievienotās vērtības nodokļa (PVN), dabas resursu nodokļa, kā arī uzņēmuma ienākumu nodokļa (UIN) piemērošanā, tostarp atbalstīt obligāto UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, kas nākamā gada budžetā varētu dot 140 miljonu eiro ieņēmumus.
Darba grupā vēl turpinās diskusijas par konkrēto priekšlikumu dizainu – likmēm, atvieglojumu lielumu un administrēšanas jautājumiem, tādējādi tie vēl var tikt precizēti pirms iesniegšanas Ministru kabinetā.
