Viesturs Koziols: Mēs varam cīnīties par medaļām! 6
Latvijas Hokeja federācijā (LHF) varas maiņa notika pirms nedaudz vairāk kā pusgada, bet jau tagad jaunā vadība var lepoties ar pirmo lielo panākumu: Latvija kopā ar Baltkrieviju sīvā cīņā pārspēja Somiju un ieguva tiesības Rīgā rīkot 2021. gada pasaules hokeja čempionātu. LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols uzsver, ka šis panākums jāizmanto kā stūrakmens, lai bruģētu ceļu uz vēl lielākām uzvarām.
Kad oktobrī tika ievēlēta jaunā Latvijas Hokeja federācijas vadība, nekavējoties sarīkojām tikšanos ar mūsu kaimiņiem: lietuviešiem, igauņiem un baltkrieviem. Tā jau ir ābeces patiesība, ka ar kaimiņiem jādraudzējas un jāuztur labas attiecības; arī jaunais Francijas prezidents Emanuels Makrons savā pirmajā ārvalstu vizītē apciemoja Vācijas kancleri Angelu Merkeli.
Paldies baltkrieviem!
Sarunās ar baltkrieviem ieminējāmies, ka mēs būtu gatavi kopā ar viņiem pretendēt uz pasaules čempionāta rīkošanu. Baltkrievi atbalstīja šo priekšlikumu, un par to viņiem sakām lielu paldies. Baltkrievijā valsts atbalsts hokejam ir ļoti augstā līmenī, federācijas darbs ir labi sakārtots, tomēr es neteiktu, ka mums vajadzētu kopēt viņu pieredzi visās jomās. Piemēram, es noteikti būtu pret Latvijas pilsonības piešķiršanu ārzemju hokejistiem, lai viņi spēlētu mūsu valstsvienībā. Mēs jau redzam, ka ne baltkrieviem, ne kazahiem šī leģionāru naturalizācija nav nesusi nekādus panākumus. Cita lieta, ja ārzemju spēlētājs dabiski iekļaujas mūsu sabiedrībā, piemēram, Sidnijs Krosbijs apprecētos ar kādu latviešu zelteni.
Lai izcīnītu tiesības rīkot šo čempionātu, mums nācās ieguldīt daudz darba. Kopā ar LHF prezidentu Aigaru Kalvīti apbraukājām daudzas valstis: Franciju, Vāciju, Austriju, Norvēģiju, Zviedriju, Itāliju, Nīderlandi, Lielbritāniju; Kalvītis pat bija aizbraucis tikties ar Āzijas hokeja federāciju vadītājiem. Tam visam bija viens mērķis: parādīt, ka Latvijas hokejā pie varas ir nākuši normāli, pragmatiski cilvēki un mēs esam gatavi sarīkot pasaules čempionātu. Manuprāt, ja LHF pie varas būtu palicis Kirovs Lipmans, mēs nebūtu ieguvuši tiesības rīkot šo čempionātu.
Uz iepriekšējo pasaules hokeja čempionātu, kas notika Rīgā 2006. gadā, mūsu galvaspilsētā tika uzbūvēta “Arēna Rīga”, kurā notiks arī 2021. gada čempionāta spēles, bet mums ir jādomā par papildu hokeja infrastruktūras objektiem. Šajā pavasarī, kad mūsu izlase gatavojās pasaules čempionātam, lielākā problēma bija tā, ka lielais hokeja laukums ir tikai “Arēnā Rīga”, citur nākas trenēties uz mazākiem laukumiem. Hokejistiem nav viegli pielāgoties pārmaiņām. Tādēļ mūsu prioritāte būs panākt, lai Rīgā tiktu uzbūvēts vēl viens 30 reiz 60 metru hokeja laukums. Tā ir arī Starptautiskās hokeja federācijas prasība, ko mums nāksies risināt.
Komandas darbs
Kas attiecas uz Latvijas izlases sniegumu aizvadītajā pasaules čempionātā, tad vienmēr esmu teicis, ka par labu spēli punktus nedod, punkti pienākas par uzvarām. Taču man ir prieks, ka izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs un viņa komanda pāris mēnešu laikā spēja sagatavot konkurētspējīgu komandu. Latvijas hokejam ir parādījusies jauna seja; mūsu hokejistiem ir mainījusies domāšana, un šajā izlasē nebija neviena, kurš nebūtu gatavs mesties ripas ceļā un bloķēt pretinieka metienus.
Hokejā tāpat kā dzīvē lielas pārmaiņas nenotiek vienas dienas laikā. Tieši tādēļ bija svarīgi izcīnīt tiesības rīkot 2021. gada pasaules čempionātu, jo tagad varam veidot attīstības plānu trim četriem gadiem uz priekšu. Runāsim ar Hārtliju un ceram, ka izdosies vienoties par turpmāku sadarbību.
Es nekādā gadījumā nepiekrītu tiem, kas apgalvo, ka Rīgas “Dinamo” projekts ir bremzējis Latvijas hokeja attīstību. Mūsu hokejam šis projekts ir nācis par labu; “Dinamo” spēlētāji ir daļa no mūsu izlases kodola. Negribu vērtēt politiskās aizkulises, bet no sportiskā viedokļa “Dinamo” projekts ir ieguvums Latvijas hokejam. Ja kāds cits ir gatavs mūsu hokejā katru gadu ieguldīt vairākus miljonus eiro, tad droši lai piesakās.
Uzskatu, ka ilgtermiņā mums jāizvirza mērķis cīnīties par medaļām pasaules čempionātā. To ir iespējams panākt ar mērķtiecīgu darbu un saliedētu komandu. Un ar vārdu “komanda” es saprotu ne tikai hokejistus, bet arī visus hokeja saimes cilvēkus: sākot no federācijas vadības līdz pat masieriem un slidu asinātājiem. Ja visa komanda apvienos spēkus kopīga mērķa vārdā, mēs varam pretendēt uz ļoti augstiem sasniegumiem.
