“Mēs ticam prognozei, ka ziemā viss atkal atkal normalizēsies!” Speciālisti par “pārkaršušajām” būvmateriālu cenām 7
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Būvniecībā vērojamas pārkaršanas pazīmes gan būvmateriālu cenu pieaugumā, gan atalgojumā.
Centrālās statistikas pārvaldes publicētajos datos konstatēts, ka maijā, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, būvniecības izmaksas palielinājušās par 4,8%, būvmateriālu cenas – par 6,1%, strādnieku darba samaksa – par 3,5%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieaugušas par 3,5%.
Būvnieku un arī pasūtītāju pārstāvji izsakās, ka atsevišķu izejmateriālu grupās sadārdzinājums, sākot no aprīļa beigām, uzlēcis līdz pat 40%.
Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs intervijā “Latvijas Avīzei” norādīja, ka domei tagadējā materiālu sadārdzinājuma dēļ nācies apturēt vairākus būvniecības iepirkumus, bijuši jāatceļ arī daži jau pieņemtie lēmumi par notikušiem konkursiem, jo uzvarējušie būvnieki vienkārši no saviem piedāvājumiem atteikušies, godīgi pasakot, ka ar šā brīža cenām iepriekš plānoto izdarīt nevarēs. Līdz ar to būšot jauni iepirkumi un jauni cenu piedāvājumi, jo projekti un vajadzības ir, būvniecībai jāturpinās.
Ja tāme pirms pusgada – tagad problēmas
To, ka sākusies būvniecības pārkaršana, apliecina arī “Latvijas Biznesa” aptaujātie nozares pārstāvji. SIA “Termex” būvniecības nodaļas vadītājs Emīls Liekniņš situāciju vērtē no vidēji liela būvniecības uzņēmuma skatu punkta: “Mūsu gadījumā lielu pārkaršanu novērojam tieši darbaspēka ziņā.
Meistari sāk prasīt lielāku atalgojumu, izvēlēties, kādos objektos strādāt. Piemēram, ja kādos projektos mēģinām piesaistīt apakšuzņēmējus, var atnākt sešas kompānijas, apskatīt un pateikt – nē, tas mums tomēr neinteresē. Agrāk ņēma visu, kas ir, šobrīd izvēlas, kur vieglāk un vairāk maksā. Ar šādiem procesiem saskaramies jau kopš aprīļa.”
Attiecībā uz dažām materiālu grupām, piemēram, kokmateriāliem un metālu, sadārdzinājums sasniedzot pat 40% un uz augšu. Turklāt cenu lēcienam pievienojusies neprognozējamība ar piegādēm – neviens negarantē, ka sākotnēji salīgtajos termiņos materiālu tiešām piegādās. “Termex” pamatā strādājot ar privātiem pasūtītājiem, un katram objektam esot savs stāsts. Lielākiem pasūtītājiem būvnieku tagadējās problēmas praktiski neinteresējot, salīgtās summas un termiņi nemainās.
“Būvniecības nozarē man ir desmit gadu darba pieredze. Kopumā šo ārkārtīgi sarežģīto periodu tomēr vērtēju kā labu, jo ir ļoti daudz darba. Lielākās problēmas tagad ir tajos objektos, kur vienošanās par tāmēm notikušas pirms pusgada – salīgto izpildīt vajadzīgajā kvalitātē ir gandrīz neiespējami,” vērtē Emīls Liekniņš.
Pieaug izmaksas arī darbaspēkam
Salaspilietis, SIA “Anzāģe” valdes loceklis Ēriks Lebedoks pārstāv uzņēmumu, kas būvniecībā darbojas 15 gadus, nodarbina vismaz 200 meistarus un apgroza 10 miljonu eiro gadā. “Latvijas Biznesam” tagadējo situāciju nozarē viņš komentē šādi: “Situācija ir ļoti saspringta, turklāt tagad kopš jūlija mainījušās arī darbaspēka cenas. Mikrouzņēmumi vairs nepastāv, un uz kopējā cenu pieauguma fona pieaug izmaksas arī darbaspēkam.
Tomēr būtiskākā problēma būvniecībā šobrīd ir tieši būvmateriālu, gribētos teikt, neloģiskais cenu kāpums. Var jau minēt, ka sakrituši makro un mikroekonomiskie apstākļi – Ķīnas un citu metālu ražojošo valstu importa ierobežošana, ārkārtējs materiālu pieprasījums ASV sakarā ar milzīgiem ieguldījumiem štatu infrastruktūras attīstībā, kas no Eiropas uzņēmumiem visu iepērk līdz šim neadekvātos apjomos, tad vēl arī, protams, Covid-19 ietekme un… mūsu pašu ražotāju negausība, kas tagad, jūtot lielo pasūtījumu neizbēgamību, mēģina uz tā rēķina iedzīvoties.
Dažiem koka izstrādājumiem cenas ir augušas pat vairākas reizes! Cena tam, ko pērn esam pirkuši par 200–300 eiro kubikmetrā, vienu brīdi bija pat trīskāršojusies – 900 eiro! Es jau zinu pāris kokmateriālus ražojošus uzņēmumus, kuriem peļņa šajā laikā ir desmitkāršojusies.
Uzskatu, ka šis cenu bums tomēr ir nepamatots un īstermiņa. Esmu priecīgs, ka ar kādām muguras smadzenēm to nojautām un visus lielos materiālu iepirkumus esam veikuši pirms šī buma. Mēs ticam prognozei, ka ziemā cenas atkal normalizēsies.
Ja runājam par valsts iepirkumiem, tie joprojām ir ļoti lēni un neelastīgi. Tādēļ esam izvēlējušies stratēģiju, ka ar valsts pasūtījumiem strādājam ļoti maz. Strādājam ar privātajiem pasūtītājiem – kopumā šobrīd renovējam apmēram 500 dzīvokļus Rīgā un Jūrmalā, esam veikuši arī “Lidl” veikalu pārbūvi utt. Tieši “Lidl” gribētu minēt kā paraugu tam, kā vajag izprast un rīkoties šajā situācijā – izsludinot jaunu konkursu, viņi saprata, cik neadekvātas ir materiālu cenas.”
Kokmateriāli aizpeld
“Var teikt, ka trakas rindas uz materiālu iekraušanu kuģos ir jau kopš šā gada sākuma. Cik spējam, cenšamies pielāgoties, bet tiešām ir smagi, uzkraušana notiek bez apstājas – tāpat kā mašīnas, arī kuģi stāv rindā, darbinieki pārguruši. No Latvijas lielākie frakti joprojām iet uz Angliju, arī uz Ķīnu, Koreju, Ēģipti utt. Kopumā, salīdzinot ar pagājušo gadu, kokmateriālu pārkraušanas apjomi ir pieauguši vismaz par 30%. Vērtējot pa preču grupām – OSB plāksnes, ko mums ražo Bolderājā, – noteikti vairākas reizes,” situāciju Rīgas ostā raksturo SIA “Jaunzeltiņi” valdes loceklis Artūrs Veispāls.
“ASV tirgus ir ļoti mainīgs. Bija ļoti lielas cenas, tagad ir nokritušās – cenas tur regulē biržas. Pieprasījums gan joprojām ir augsts. Šī krīze ir unikāla ar pasaulē sadrukāto naudu un arī cilvēku uzkrājumu palielināšanos – mazāk ceļojam, vairāk būvējamies. Tas, ko redzam no ostas – visi frakti līdz pat gada beigām ir pārpārdoti. Prognozes par pieprasījuma kritumu ir ļoti dažādas, baidos, ka neviens tagad tomēr nezina, kā īsti būs rudenī vai ziemā,” atklāj Veispāls.
SIA “Jaunzeltiņi” cenšas maksimāli racionalizēt garās automašīnu rindas, kas piegādā kokmateriālus kuģiem, ar jaunu kravas plūsmas organizācijas instrumentu (“Go Ramp”).
