47
Situācija sabiedriskajos medijos
Elektroniskie mediji, no kuriem būtu jāsaņem visaugstākās raudzes informācija, noteikti ir abi sabiedriskie mediji – Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzija (LTV), jo tie tiek uzturēti no sabiedrības naudas jeb, kā mēdz teikt, no nodokļu maksātāju naudas. Kāda situācija valodas lietošanā ir šeit?
LR1 dienas ziņās žurnāliste: “veselības aizsardzības vadlīnijas tiks adoptētas”, LR1 rīta ziņās žurnālisti: “hokeja trofija”, “varat iemest savu ausi un noklausīties šo raidījumu”, “šis rīts ir bagāts uz dažādiem tematiem”, “viens no harizmātākajiem bokseriem”, “viens no futbolistiem izcēlās ar galvu”, “vajag izvēlēt ledus biezumu”, “un to tusiņu varēs dzirdēt Latvijā? Cikamā?”
Jautājums profesoram par jauno grāmatu: “Par ko tas fokusējas?”, “šodien Stradiņa slimnīcā notiks diabēta un aptaukošanās konference”, bet notiks arī “Vestarda Šimkusa koncerts”, un ļoti interesanti ir tas, “kā mēs varam izdarīt solidaritāti” utt. Cita kanāla direktore: “es saku, davai, tā ir ideja – vau!”.
LTV1: “”Ķekava” ražošanas mehanizācijā un portfeļa paplašināšanā investēs”, “Kentaki štatā”, “lai jums labi lūdzās” (pēc vajadzības – strādājas, klusējas utt.), “tās ir teretorijas”, “ja neesat vēl pārgriezuši pulksteņus, tad dariet to tagad”, bet “iedzīvotāju vidū sāk mākt bažas” utt. Turklāt, konsekventi tiek jaukts “zāliens” ar “zālāju”, ko ēd dzīvnieki.
Vārdu kārtība un uzsvari
Ja tā var teikt, modē ir nelatviska vārdu kārtība teikumos. Piemēram, LR par koncertu Preiļu kapelā: “… viens no kuriem notiks…” (no kuriem viens notiks), TV3: “… pēc tikai trīs dienām…” (tikai pēc trīs dienām), LR1: “… informācija par gauso Ukrainas amatpersonu darbu” (par gauso amatpersonu vai gauso darbu?).
Es nemaz nerunāju par to, ka teikuma jēgu maina arī tas, kuru vārdu runātājs tekstā uzsver. Tagad ir pašsaprotami – ja vien cilvēks māk runāt un grib būt ētera “zvaigzne”, nav šķēršļu. Taču tas nenozīmē, ka šis runātājs ir žurnālists. Žurnālistika ir tāda pati specialitāte, kā, piemēram, mežsaimniecība, medicīna, vēsture vai modernās valodas, kuras cilvēki speciāli mācās jeb studē. Gadiem. Un vārds – rakstītais, runātais – ir žurnālista darbarīks.
Ko tikai varam izlasīt subtitros! Mums ir “satīrists” Kolāts un tiek organizēts Gudrona (vietas nosaukums vai dīķu īpašnieks?) dīķu attīrīšanas konkurss, kadrā redzams “trampalīns”, kā arī iepazīstamies ar KBT psihoterapeiti (kur viņa strādā?). TV intervijā “100 personības līdz Latvijas simtgadei” ar akadēmiķi Ivaru Kalviņu slīdrindā teksts: “1977. gadā Ivars Kalviņš absolvēja Latvijas Zinātņu Akadēmijas Koksnes ķīmijas institūtu.” (!)
