Mēs stāvēsim par savu zemi! Patriotiskā noskaņā Latvijā atzīmē Lāčplēša dienu 2
Vakar patriotiskā noskaņā visā Latvijā plaši atzīmēja Lāčplēša dienu. Galvaspilsētā brīvības cīnītāju piemiņas pasākumus ievadīja dievkalpojums Doma baznīcā. Brāļu kapos šajā dienā gūla ziedi un tika degtas tūkstošiem svecīšu. Pie Brīvības pieminekļa notika militārā parāde. Lāčplēša dienas izskaņā norisinājās lāpu gājiens no Brāļu kapiem uz 11. novembra krastmalu, kur cilvēki iededza piemiņas svecītes.
Uz svinīgo svētku parādi pie Brīvības pieminekļa bija pulcējušies dažādu gadagājumu cilvēki – liels skaits skolēnu un studentu, tuvējo biroju darbinieki, kā arī sirmgalvji. Daudziem pie mēteļiem bija piespraustas lentītes Latvijas karoga krāsās. Arī ASV karavīra Braiena Pītersa apģērbu rotāja Latvijas karoga lentīte – viņš bija atnācis lūkoties, kā latvieši svin savus militāros svētkus un godina varoņus. “Tas ir satriecoši redzēt, kā jūs atdodat godu saviem varoņiem. Man ir prieks būt šeit, un zinu arī par 1919. gada 11. novembra latviešu varoņdarbu, kad uzveicāt Bermonta karaspēku,” teica Braiens. Pie Brīvības pieminekļa satiku arī Tomu Eglīti no Rīgas 3. arodskolas, kurš šeit ieradies ar savu kursu. “Esmu patriots. Katru gadu nāku pie Brīvības pieminekļa un dodos lāpu gājienā. Tas man ir asinīs. Varoņi, kuri atdeva savu dzīvību, kalpo mums par piemēru. Es arī būtu gatavs aizstāvēt savu zemi, ja būtu tāda nepieciešamība,” sacīja Toms. “Novembris man ir viens no īpašākajiem gada mēnešiem,” teica studenšu korporācijas “Daugaviete” locekle Agnija. Viņa cildināja Latvijas varoņus, taču atzina, ka Latvijā jūtams patriotisma trūkums.
Militārajai parādei bija sastājušies Nacionālo bruņoto spēku karavīri, zemessargi, policisti, robežsargi un ugunsdzēsēji, ar kuriem ziedu nolikšanas ceremonijas laikā sasveicinājās Valsts prezidents Andris Bērziņš un aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Pēcāk prezidents teica uzrunu, kurā viņš norādīja, ka novembrī Latvija piemin savus varoņus, kas par brīvu un neatkarīgu Latviju krituši dažādos laikos un karos. Prezidents uzrunā sacīja, ka vārds “karavīrs” sevī ietver jēdzienu “karš”: “Diemžēl mūsu ikdienā šis vārds ienāk arvien biežāk un nonāk arvien tuvāk mūsu valsts robežām. Latvijas plānos nekad nav bijis un nebūs mērķa iekarot to, kas nav mūsu. Bet mēs stāvēsim par savu zemi, būsim gatavi to aizsargāt, tāpat kā 1919. gada kaujās to paveica vien padsmit gadus veci zēni, kas devās pretī Bermonta armijas pārspēkam!”
Visas dienas gaitā cilvēki ieradās Brāļu kapos, lai godinātu kritušos karavīrus. Šeit ieradās arī ļoti daudz skolēnu, kuriem skolotāji stāstīja par Brīvības cīņām. Uz Brāļu kapiem bija atnācis arī Arturs, kurš studē Jūras akadēmijā. Viņš sacīja: “Ja atkārtotos kas līdzīgs, es bez šaubām ņemtu ieroci un aizstāvētu savu zemi un senču sasniegto un izcīnīto brīvību.” Viņš arī savā dzimtajā pusē Dagdā regulāri apmeklējot patriotiskus pasākumus. Pievakarē Brāļu kapos pulcējās lāpu gājiena dalībnieki. Viņu vidū arī studente Madara Strēle. “Lāčplēša diena man nozīmē Latvijas brīvību, cerību un mūsu nākotni,” teica Madara. Viņasprāt, lāpu gājienā piedalīties ir katra pilsoņa pienākums.
Latvijas sabiedrību Lāčplēša dienā apsveica arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura apsveikumā norādīja: “Lāčplēša diena mums atgādina – Latvijas valsts nav mums uzdāvināta, tā nav vēstures nejaušība. Par Latviju ir lietas varoņu asinis.”
Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma savā apsveikumā Lāčplēša dienā uzsvēra, ka Latvijas vēstures līkloči mūs ir norūdījuši un mums piemīt spīts un griba iestāties par savu valsti: “Katru gadu arvien vairāk cilvēku Lāčplēša dienā pulcējas, lai paceltu karogus, iedegtu svecītes un vēlētu Latvijai izturību un Saules mūžu!”
