“Mēs šo sapni padarījām par realitāti.” Zelenskis komentē ES lēmumu sākt iestāšanās sarunas ar kara plosīto Ukrainu 207
Ziņa papildināta ar LR ārlietu ministres Baibas Bražes komentāru un jaunāko informāciju pl.21:10.
Eiropas Savienība (ES) otrdien sākusi iestāšanās sarunas ar Ukrainu.
“Dārgie draugi, šodien mēs atzīmējam jaunas nodaļas sākumu Ukrainas un Eiropas Savienības attiecībās,” uzsākot sarunas, ar video sakaru starpniecību paziņoja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.
Ukraina iesniedza pieteikumu uzņemšanai ES 2022.gada februārī pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma.
2022.gada martā lūgumus par uzņemšanu ES iesniedza arī Moldova un Gruzija. ES līderi oficiāli atzina Ukrainu un Moldovu par kandidātvalstīm 2023.gada jūnijā, bet Gruziju – 2023.gada decembrī.
Iestāšanās sarunu sākšana ir tikai sākums garam reformu procesam, kas parasti ilgst gadiem, pirms valsts beidzot pievienojas ES.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena sarunu sākšanu nosauca par “ļoti labu ziņu Ukrainas, Moldovas un visas Eiropas Savienības iedzīvotājiem”. “Turpmākais ceļš būs grūts, bet iespēju pilns,” viņa otrdien norādīja platformā “X”.
Līdz šim Ukraina ir izpelnījusies atzinīgus vārdus par to, ka ir uzsākusi virkni reformu, lai ierobežotu korupciju un politisku iejaukšanos.
Ukrainas galvenā sarunu vedēja, premjerministra vietniece Olha Stefaņišina solīja, ka Kijiva “spēs pabeigt visu līdz 2030.gadam”, lai pievienotos blokam. “Varat būt droši, ka Ukraina ir ļoti spējīga ātri panākt rezultātus,” viņa teica.
Soctīkla vietnē “X” šodien Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis par šo sarunu sākšanu ar ES komentē: “Kad piektajā pilnā kara dienā parakstījām pieteikumu dalībai ES, daudzi teica, ka tas ir tikai sapnis. Taču mēs šo sapni padarījām par realitāti. Mēs to panācām, pārliecinājām un kliedējām visas šaubas. Neskatoties uz opozīciju, 2022. gada jūnijā Ukrainas kandidātvalsts statuss tika apstiprināts. Eiropas līderi 2023. gada decembrī atbalstīja politisko lēmumu sākt sarunas ar Ukrainu.”
“Šodien sarunas sākas. Starp šiem soļiem ir notikušas tūkstošiem tikšanās un zvanu. Nosacījumi, kurus Ukraina ir pilnībā izpildījusi. Likumi, kas ir pieņemti un īstenoti. Un vissvarīgākais – mūsu tautas, mūsu nācijas apņēmība. Apņēmība, kas ir darbojusies, kas nav pievīlusi Ukrainu un visu Eiropu, un kas pierāda, ka visi ukraiņi kopā, visi eiropieši kopā ir spējīgi īstenot pat vislielākos sapņus – spēj uzvarēt,” norāda Zelenskis.
When we signed the application for EU membership on the fifth day of the full-scale war, many said it was nothing but a dream. But we made this dream a reality. We achieved this, persuaded, and dispelled every doubt. In June 2022, Ukraine’s candidate status was approved despite… pic.twitter.com/MnZa1Duynp
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) June 25, 2024
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže soctīklā “X” šodien pauda: “Šodien ir vēsturiska diena Ukrainas un Moldovas ceļā uz Eiropas Savienību!” Ministre pie ieraksta publicēja arī video.
“Tas ir būtiski Latvijai, tas ir būtiski arī, protams, mūsu uzņēmējiem. (…) Tas ir svarīgi mūsu drošībai un arī šo abu valstu – Ukrainas un Moldovas drošībai. Neskatoties uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai, neskatoties uz hibrīdkaru pret Moldovu, tās ir spējušas ne tikai gribēt iestāties [ES] un sākt tās sarunas, bet arī veikt tos konkrētos soļus, lai atbilstu tām prasībām,” tā norādīja Braže.
Šodien ir vēsturiska diena Ukrainas un Moldovas ceļā uz Eiropas Savienību!
🇪🇺🇲🇩🇺🇦🇪🇺! pic.twitter.com/klqcrSxVze— Baiba Braže (@Braze_Baiba) June 25, 2024
Eiropas Komisija (EK) šomēnes paziņoja dalībvalstīm, ka Ukraina un Moldova ir izpildījušas visus kritērijus, kas nepieciešami sarunu sākšanai, vēstīja LETA.
Iestāšanās sarunas ar Moldovu oficiāli tiks uzsāktas vēlāk otrdien.
Tikmēr Gruzijas tuvināšanās process ES ticis nobremzēts, valstī pieaugot autoritārisma tendencēm un Tbilisi prokrieviskajam kursam.
Karš Ukrainā ir atdzīvinājis Eiropas Savienībā centienus uzņemt jaunas dalībvalstis. ES līderi ir vienojušies sākt oficiālas sarunas ar Bosniju-Hercegovinu par iestāšanos blokā, un ES ir sākusi šādas sarunas ar Serbiju, Melnkalni, Albāniju un Ziemeļmaķedoniju.
Otrdienas sanāksmes ar Ukrainu un Moldovu aizsāks pārbaudes procesu, lai noskaidrotu, cik lielā mērā šo valstu tiesību akti jau atbilst ES standartiem un cik daudz darba vēl priekšā.
Kad tas būs izdarīts, ES būs jāsāk izvirzīt nosacījumi 35 sarunu sadaļas, kas aptver jautājumu spektru no nodokļu sistēmas līdz vides politikai. Stefaņišina izteicās, ka nākamajam solim jānotiek 2025.gada sākumā.
ES valstis bija mudinājušas sākt sarunas tagad, pirms Ungārija – Krievijai visdraudzīgākā bloka valsts – nākamajā mēnesī pārņem ES rotējošo prezidentūru.
Budapešta iebilda pret Kijivas dalības pieteikuma virzīšanu, apgalvojot, ka Ukraina negodīgi virzoties uz priekšu politisku iemeslu dēļ. “No tā, ko es šeit redzu laikā, kad mēs runājam, viņi ir ļoti tālu no pievienošanās kritēriju izpildes,” otrdien izteicās Ungārijas Eiropas lietu ministrs Jānošs Boka.
Sarunu sākums spēcīgi rezonē Ukrainā, jo tieši vēlme pēc ciešākām saitēm ar ES 2014.gadā izraisīja protestus, kas galu galā pārauga plašā krīzē attiecībās ar Krieviju.
Sarunas notiek arī Moldovā saspringtā laikā. ASV, Lielbritānija un Kanāda nesen brīdināja par Krievijas “sazvērestību”, lai oktobrī ietekmētu valsts prezidenta vēlēšanas.
Moldovas prorietumnieciski noskaņotā vadība bieži apsūdz Kremli par iejaukšanos Moldovas iekšējās lietās.
Moldovas prezidente Maija Sandu ir apsūdzējusi Maskavu, kuras karaspēks ir izvietots separātiskajā Piedņestras reģionā, ka tās mērķis ir destabilizēt Moldovu pirms balsojuma.
“Mūsu nākotne ir Eiropas ģimenē,” Sandu pauda platformā “X”. “Kopā mēs esam stiprāki.”
