– Nojaušu, ka jūs valdības deklarāciju nerakstīsiet. 19
– Nerakstīsim, bet, kā jau teicu, mēs zinām, kur Saeimā ir tribīne.
E. Līcītis: – Ar tādu praktisku pieeju jums vajadzētu būt draugos ar Lemberga kungu. Viņš arī saka: uz papīra sarakstīs skaisti, bet kas, kā un kad plānus īstenos!
– Pat uz papīra ne viss pareizi uzrakstīts. Papīrs “panesis” Zolitūdes traģēdijas pabeigšanu noteiktā termiņā, lielu politisku uzmanību sekmīgai izmeklēšanai, bet tā tas nav noticis. Un kā sākas Straujumas valdības deklarācija? Mēs turpināsim Dombrovska valdības iesākto makroekonomiskās stabilitātes kursu… Es sāktu ar vārdiem, ka Latvijai jākļūst par valsti, kurā cilvēki var un grib dzīvot un šeit justos droši. Un tālāko būvētu ap šo teikumu, nevis makroekonomisko kursu, kas ir svarīgs, bet ne pamatu pamats. Attiecībā par Lemberga kungu – jau gadiem neesam tikušies. Tikai “premjeru debatēs” stāvējām uz vienas skatuves. Es domāju, ka no tā, ka Lembergs piekrita būt par ZZS premjera amata kandidātu, Ventspils pilsēta tikai iegūs.
– Ko mēs iegūsim no tā brīža, kad paziņos jauno valdību?
– Tiem, kas veidos valdību, priekšā stāv liels pārbaudījums, un to sauc – valsts budžets. Neskatoties uz izaugsmes un veiksmes stāstiem, pēc pāris mēnešiem var atklāties, ka faktiski budžets… jāgriež. Vai – jāceļ nodokļi. Varasvīriem nāksies skaidrot, kā bijis ar “veiksmīgi vadīto ekonomiku”, kur taču vajadzēja peldēt šokolādē, bet pēc vēlēšanām izrādījās, ka tā nav šokolāde, bet citas konsistences viela.
