“Mēs runājam, cepamies, bet kad jāsāk darīt…” Kampars par to, vai aizsardzības ministram ir jādemisionē 62
“Kāpēc gan ne? Es domāju, ka šis būtu ļoti leģitīms moments pajautāt parlamentam aizsardzības ministram pašam – vai viņam nebūtu jādemisionē?” TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” atbild Filips Rajevskis, politologs.
“Ja es būtu valdības vadītājs, es uzdotu pāris nedēļu laikā atrast ministram, kā precīzi izskaidrot situāciju publiski krīzes komunikācijā tā, lai cilvēki saprot. Tad būtu redzams, vai viņam ir reāls plāns vai atrunāšanās un apakšā kārtējo reizi tukšums. Latvijā diemžēl mēs to redzam – runājam, cepamies, diskutējam, bet, kad iestājas realitāte un kaut kas ir jāizdara, izrādās, ka barankai vidū ir tukšums. Ja tā izrādīsies, tad ir jādemisionē, protams,” papildina Artis Kampars, uzņēmējs, polittehnologs, bijušais ekonomikas ministrs.
Jau ziņots, ka incidents ar Latvijas teritorijā ielidojušo un Latgalē nokritušo Krievijas dronu norāda uz nepieciešamību paplašināt Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas funkcijas, ļaujot NATO iznīcinātājiem iesaistīties arī dronu notriekšanā, Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” pauda aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Viņš vairākkārt uzsvēra, ka Latvijas gaisa telpā patrulējošie iznīcinātāji ir NATO komandvadības pakļautībā un to pacelšanai gaisā ir izstrādāti speciāli algoritmi un nosacījumi, kuriem konkrētā situācija ar Latvijas gaisa telpā ielidojušo Krievijas dronu neatbilda.
Vienlaikus ministrs atzina, ka Latvijas interesēs būtu tas, lai šie NATO iznīcinātāji ne tikai patrulē, bet arī aizsargā Latvijas gaisa telpu. “Mēs kopumā, protams, gribam, lai tā nebūtu tikai gaisa patrulēšana, bet lai tā būtu gaisa aizsardzības misija. Tas nozīmētu, ka šeit būtu iespējas iesaistīties potenciāli arī dronu notriekšanā,” norādīja Sprūds.
Pēc politiķa teiktā, šāda iniciatīva “ir bijusi uz galda jau kādu laiku”, un šajā saistībā viņš esot sazvanījies arī ar Rumānijas, Polijas, Zviedrijas un Lietuvas aizsardzības ministriem.
Sprūds vairākkārt uzsvēra, ka Latgalē notikušais incidents ar Krievijas dronu ir jāvērtē ļoti nopietni un pēc tā ir jāmaina stratēģiskā domāšana, tomēr tas, ka šis lidojošais objekts netika notriekts, absolūti nenozīmē, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un NATO nebūtu vēlmes vai spēju aizsargāt Latvijas teritoriju no pirmā centimetra.
Kā vēstīts, Rēzeknes novadā Gaigalavas pagastā 7.septembrī nokrita ar sprāgstvielām aprīkots Krievijas “Shahed” tipa drons, kas bija mērķēts uz Ukrainu, bet no Baltkrievijas nonāca Latvijā.
NBS situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus. Kad drons nokrita, tika deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas nebija eksplodējusi.
Pēc NBS vadības paustā, līdz šim iegūtā informācija liecina, ka drona ielidošana Latvijā nav vērtējama kā atklāta militārā eskalācija pret Latviju.
Nacionālā drošības padome otrdien vienojās “aktualizēt un pilnveidot nepieciešamās procedūras”, lai īstenotu efektīvāku pretdarbību bezpilota lidaparātu radītajiem drošības apdraudējumiem.
