Mēs piedalīsimies nākamās valdības veidošanā! Saruna ar Artusu Kaimiņu un Aldi Gobzemu 83
Par gatavošanos 13. Saeimas vēlēšanām stāsta “KPV LV” partijas līderis, Saeimas deputāts ARTUSS KAIMIŅŠ un izvirzītais premjera kandidāts, advokāts ALDIS GOBZEMS.
Lai orientētu vēlētājus, politiskie spēki iekrāso ideoloģijas – liberāļi, konservatīvie, nacionāli noskaņotie, bet jums nosaukums tāds bezveidīgs. Kā identificēt, kas ir “Kam pieder valsts”?
A. Gobzems: Tie ir būtiskākie vārdi un nozīmīgākais vēstījums, ka izšķirīgi svarīgais valstī ir cilvēks. Neatkarīgi no iekrāsošanās līdzšinējā pieredze rāda, ka liberālie politiķi var pārtapt konservatīvāki, konservatīvie var radikalizēties, bet par Latvijas cilvēka vērtību reti kurš runā. Nav no svara, vai mēs būtu labējāki, kreisāki – no svara piedāvāt programmu, kuras centrā ir cilvēks.
A. Kaimiņš: Kad dibinājām partiju, iestājāmies par vairākuma, ne mazākuma tiesībām. Pašlaik mazākuma tiesības ir vairāk priekšplānā, vairākuma intereses bieži ignorē.
Vai pareizi pārtulkošu – gribat aizstāvēt vienkāršos cilvēkus?
Jā, nevis dot priekšroku dažādu veidu minoritāšu tiesību aizstāvībai.
Tad jau mūsu, latviešu, intereses aizstāvat?
Latvijas iedzīvotāju vairākuma intereses. Nedalām latviešu, krievu, poļu, citu intereses. Arī “KPV LV” nav mononacionāla partija, bet visi biedri augstā godā tur valstiskās vērtības.
Jūsu konkurenti tāpat teiks – cilvēks pirmajā vietā, valstiskās vērtības ļoti cienām.
A. Gobzems: Jā, un daudzi uzsvērs, cik būtiska stabilitāte valstī, stabila valdība un attīstība. Man patīk skaitļi, fakti. No tiem izriet, ka vienīgais stabilais pieaugums ir, vulgāri sakot, kapos. Tur mūsu kļūst vairāk. Citi skaitļi rāda, kā sarūk iedzīvotāju kopskaits atgūtā valstiskuma gados. Var piedāvāt jebkuras reformas un uzlabojumus, bet, ja cilvēki turpina doties projām, tas pierāda, ka valsts pārvaldībā ne viss ir kārtībā. Cilvēki parasti nepamet tēvzemi, kurā ir apmierināti ar dzīvi. Speciālisti prognozē, ka iedzīvotāju skaits vēl samazināsies. Tas nozīmē, ka “stabilā” politika, līdzšinējo valdību rūpes par cilvēkiem ved uz nekurieni, ved uz Latvijas izmiršanu vai mūsu tautiešu pārvākšanos uz ārzemēm. Latviešiem citās valstīs dzims bērni, bet vai runās latviešu valodā?
A. Kaimiņš: Oficiālā statistika min apmēram 280 tūkstošus aizbraucēju. Manuprāt, tas jāreizina ar divi. Pagāja daudzi gadi, kopš sākās kustība prom no Latvijas, un tikai tagad pieņems diasporas likumu – vismaz kaut cik atbalstīt korus, mācības, latviskumu tālumā. Pie velna – kāpēc bija tik ilgi jāgaida!
Remigrācijas plāni tika izstrādāti.
Pirmais par 1,2 miljoniem eiro nodrošināja sešu jauniešu atgriešanos, piesaistot darbam ministrijā. Arī otrais plāns lielākodaļ finansēs ierēdniecības rosmi un labi ja par 15% – reālu atgriešanos.
Kaimiņš tiešām braucis, uzturējis kontaktus ar tautiešiem. Jums problemātika pazīstama. Kad tiksiet Saeimā, tūliņ liksiet galdā konkrētu plānu, kā veicināt mājās pārnākšanu?
A. Gobzems: Programma ir, un diezgan izsmeļoša. Viens – kas jādara, lai apturētu emigrāciju, un kas jau kravā koferus, pārliktu, ka varbūt labāk palikt šeit. Otrs – atbalsts tiem, kas gribētu atgriezties. Ko cilvēkiem vajag? Lai ir nokārtots labklājības jautājums un ir drošības sajūta, dzīvojot Latvijā.
Vai patriotisma stīga neievibrējas, ka Latvija ir mājas, tu esi te piederīgs?
Tas būtu iedarbīgi, ja mūsu cilvēkus zināmā mērā nebūtu aizdzinuši no mājas. Uzskatu, uzliktie nekustamā īpašuma nodokļi daudzviet ir genocīds pret pilsoņiem. Par vienīgo mājokli jāmaksā nodoklis, kādu daudzi objektīvi nespēj maksāt. Šī sistēma jāatceļ. Kur ņemt līdzekļus vietā? No vairākām pozīcijām, tajā skaitā ēnu ekonomikā neiekasētiem miljardiem. Tas ir fakts, ka Igaunijā ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju un mazākām nodokļu likmēm kopumā izveido par miljardu lielāku budžetu nekā Latvijā. Un tas rada drošības sajūtu, ka tev neatņems pajumti, nenospiedīs uz ceļiem ar pārmērīgu nodokli. Cits komponents ir, piemēram, taisnīgas, ātras, stabilas tiesu varas pastāvēšana, kam cilvēki uzticas. Tā ir sistēma, kurā Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, sabiedrībai nav jāprāto – pag, pieci gadi pagājuši kopš notikuma, cik ilgi vēl jāgaida galīgais spriedums!
A. Kaimiņš: Vairāk nekā trīs gadus esot iekšā Saeimā, labāk teikt, lapseņu pūznī, netieku gudrs – kāpēc, mazinoties iedzīvotāju skaitam, ierēdņu daudzums palielinās. Kāpēc jābūvē Saeimas ēku komplekss ar piecām ļoti dārgi maksājušām mājām. Ministrijās algas pieaug, prēmēšanās arī, un gada beigās sarīko lielu balli, lai tik iztērētu visu līdzekļu pārpalikumu. Tas viss uz nodokļu maksātāju pleciem. Turpretī tas, ka Latgalē, kur slikts ceļš, nav autobusu kustības un tālumnieks tiek pie ārsta ar lielām grūtībām, nerod ātru risinājumu pie valdības ovālā galda, kur ministre Čakša sēž blakus ministram Augulim. Lai risinātu problēmu, viņiem vajag tādu iestādi kā Pārresoru koordinācijas centrs. Tā uzturēšanai gadā izlieto pāri par miljonu, un PKC it kā jāsakomunicē viena ministrija ar otru. Patiesībā vienīgā centra nodarbība ir izdot gadagrāmatu uz glancēta papīra. Publisko izdevumu revīzijas komisijā neskaitāmas reizes dzirdu Valsts kontroles atzinumus, kur bijuši nelietderīgi tēriņi. Mati ceļas stāvus! Ik gadu sniedzu priekšlikumu – slēdzam ciet PKC, būs ietaupījumi. Tam nav dzirdīgu ausu, un birokrātijas mums ir daudz par daudz. Tā ir Latvijas problēma, ka mašinērijā nav par lēmumiem atbildīgo cilvēku.
Jūsu piedāvājums ir mazināt ministriju skaitu līdz sešām, likvidēt Koalīcijas padomi.
Nav normāli, ka nacionālās vēlēšanās nevēlētais Lembergs sēž Koalīcijas padomē, kur pieņem svarīgākos lēmumus. Vai – atsūta vietā Blumbergu vai savu sievu.
A. Gobzems: Koalīcijas padome ir antikonstitucionāls, satversmē neparedzēts veidojums. Jālemj personām, kuras tauta deleģējusi lemt. Bet iedzīvināts, ka šai padomē piedalās partiju funkcionāri un sazin kas vēl. Lemj aiz slēgtām durvīm. Premjeram tas jāpilda. Viņš nevar patstāvīgi rīkoties bez Koalīcijas padomes sankcijas!
