– Latvijā rodas iespaids, ka Šteinmeiers kā NATO valsts ārlietu ministrs izsakās Krievijas stilā… 1
– Cilvēki, kuri domā, ka dialogs nav derīgs, nevar nonākt pie rezultāta. Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir uzsvēris nozīmi dubultpiedāvājumam. NATO Varšavā pieņems noteiktus pasākumus, taču arī jābūt atvērtām durvīm dialoga iespējai. Iespaids, ka ministrs piebalso Krievijai, var rasties tad, ja interviju neizlasa pilnībā. Baltija jau pēc Velsas samita saņēma Vācijas ieguldījumu aizsardzības stiprināšanā – Vācijas gaisa spēku dalību Baltijas gaisa patrulēšanas misijā, kā arī Vācijas vienību piedalīšanos militārajos vingrinājumos, kas būs arī turpmāk. Vācija un ASV ir svarīgākie partneri Baltijas valstīm to drošības stiprināšanā. NATO samitā Varšavā gaidāmi lēmumi par bataljoniem Baltijas valstīs un Polijā, un vienā no tiem kā tā saucamā “ietvarnācija”, kas koordinēs darbu, būs arī Vācija.
– Vai ar saviem izteikumiem ministrs nemēģina audzēt savu politisko kapitālu, 2017. gadā būs Vācijas prezidenta vēlēšanas, un viņš tiek minēts kā viens no kandidātiem?
– Šteinmeiers ir populārākais politiķis Vācijā, par ko liecina sabiedriskās domas aptaujas. Tas ir rezultāts viņa veiksmīgajai un labajai politikai, ko cilvēki ir novērtējuši.
– Kāda situācija ir Vācijas valdībā attiecībā uz sankciju politiku?
– Sankcijas pret Krieviju ir pagarinātas vēl uz pusgadu un turpināsies. Nesen lasīju Vācijas ekonomiķu ziņojumu, kurā teikts, ka pret sankciju politiku no Vācijas uzņēmēju puses nav lielas pretestības un iebildumu, kaut arī eksports no Vācijas uz Krieviju pēdējos divos gados ir krities par trešdaļu. Bieži tiek pārprasts, ka Krievija ir liels Vācijas ārējās tirdzniecības partneris, bet tā ir tikai 13. vietā. Tāpat kā Latvijā, arī Vācijā ir noteiktas nozares, kuras skārušas Krievijas atbildes sankcijas. Kaut arī tirdzniecība ar Krieviju ir kritusies, tomēr Vācijas ekonomika pērn ieguva papildu 70 miljardu ieņēmumus – tas nozīmē, ka citi tirgi ir daudz svarīgāki.
– Kā Vāciju un tās ekonomiku ietekmēs Britānijas izstāšanās no ES?
– Ir skaidrs, ka izstāšanās process būs ilgs, neviens nevar atbildēt, kā tas notiks. Būtisks jautājums – kā rīkosies Britānijas valdība? Britānija ir trešais lielākais Vācijas eksporta tirgus. Valda liela neskaidrība, vai izstāšanās radīs ilgstošu iespaidu uz ekonomiku. Svarīgi ir arī, kādu attiecību modeli ar ES izvēlēsies Britānija, vai tas būs Norvēģijas, Šveices, Turcijas, Grenlandes, Ukrainas vai kāds cits sadarbības formāts.
