“Mēs nevaram gaidīt, kad notiks nelaimes – mums vajadzēja sākt rīkoties vakar,” Bunkus akcentē sabiedrības izglītošanas nepieciešamību 0
TV24 raidījumā “Preses klubs” biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas virziena vadītāja Jana Bunkus uzsvēra, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem cīņā pret dezinformāciju ir sabiedrības izglītošana un kritiskās domāšanas veicināšana. Vakcinācijas jautājums un citi sabiedriski aktuāli jautājumi bieži ir pakļauti viltus ziņām, kas izplatās sociālajos medijos. “Mums ir jāsaprot, kāpēc mēs pieņemam kādu lēmumu,” Bunkus skaidroja, norādot, ka jebkura lēmuma pamatā jābūt izglītotai izpratnei, nevis uz sociālajos medijos dzirdētām baumām.
Viņa uzsvēra, ka viena no galvenajām problēmām mūsdienu sabiedrībā ir lēmumu pieņemšana, neizvērtējot informācijas avotus un neuzņemoties atbildību par saviem lēmumiem:
“Kad mēs pieņemam lēmumu, mums ir jāsaprot, ka mēs to darām, balstoties uz zināšanām, nevis tāpēc, ka esam kaut ko izlasījuši “Facebook”.”
Viņa uzsvēra, ka tikai informēta izvēle, balstīta uz sarunām ar speciālistiem un zinātniskiem datiem, var būt efektīva gan vakcinācijas, gan citos svarīgos jautājumos.
Bunkus atzīmēja, ka sabiedrības izglītošana ir vienīgais veids, kā veicināt kritisko domāšanu un cīnīties pret dezinformāciju. Tas ir ne tikai svarīgi vakcinācijas jautājumā, bet arī vispārējās sabiedriskajās diskusijās. Viņa norādīja, ka kritiskā domāšana ļauj cilvēkiem pieņemt pārdomātus lēmumus, balstoties uz faktu pārbaudi un zinātnisku pētījumu rezultātiem, nevis emocijām vai sabiedrības spiedienu.
“Mēs redzam, ka sabiedrībā trūkst izpratnes par zinātnes nozīmīgumu un kritisko domāšanu,” sacīja Bunkus. “Kritiskā domāšana ir galvenais instruments, kas ļauj mums izvērtēt informāciju un pieņemt lēmumus.”
Bunkus arī izteica kritiku par tā saukto “komentāru kultūru”, kas bieži izceļas ar virspusējiem viedokļiem.
“Mums ir ļoti izplatīta komentāru kultūra, kur cilvēki izsaka viedokli, neiedziļinoties faktos vai datos,”
viņa norādīja. Pēc viņas domām, sabiedrības intelektuālais līmenis bieži tiek atspoguļots diskusijās, kas balstās uz emocijām, nevis uz pārbaudītu informāciju. “Kritiskā domāšana nav tikai negācijas, tā ir spēja izvērtēt informāciju un pieņemt pārdomātus lēmumus,” viņa uzsvēra.
Jana Bunkus uzskata, ka izglītošanas kampaņām jābūt ilgtermiņa stratēģijai, lai panāktu būtiskas izmaiņas sabiedrībā. Viņa norādīja, ka vakcinācijas, ceļu satiksmes drošības vai citu sabiedrisko jautājumu risināšana bieži ir pārāk lēna, un par problēmām tiek diskutēts tikai tad, kad jau ir notikušas nelaimes.
“Mēs nevaram gaidīt, kad notiks nelaimes – mums vajadzēja sākt rīkoties vakar,” uzsvēra Bunkus, norādot uz sabiedrības izglītošanas nepieciešamību dažādos jautājumos. “Sabiedrības izglītošana ir nepieciešama visos līmeņos, ne tikai pieaugušo vidū, bet arī jaunākajās paaudzēs.”
Bunkus izcēla, ka lēmumu pieņemšanas ātrums un kvalitāte ir cieši saistīta ar sabiedrības spēju kritiski domāt un novērtēt informāciju. Lai sabiedrība spētu ātri un efektīvi reaģēt uz krīzes situācijām, ir nepieciešama intensīva izglītošana, kas veicinātu izpratni un atbildīgu rīcību.
