“Mēs nevaram apgūt Eiropas naudas, jo neviens nevienam neuzticas!” Lasmanis par nodokļiem un pašvaldību nabadzību 47
“Baumu līmenī neviena no nodokļu izmaiņām nedod nekādu cerības staru, ka pašvaldībām būs kaut kas vairāk,” TV24 raidījumā “Preses Klubs” izsakās Madars Lasmanis, Jelgavas novada domes deputāts (LA).
“Publiskajā telpā tiek spriests par PVN, pašvaldībām arī tas ir jāmaksā būvniecības projektos, mums nav reversā PVN, līdz ar to tas nozīmē, ka pašvaldības objekti sadārdzināsies, atšķirībā no komersantu.
Mēs šobrīd esam kritiskā situācijā budžeta ieņēmumu ziņā un no valdības dzirdamas runas par izlīdzinošo fondu, bet tās tik tādas runas un faktiskā rīcība neseko,” viņš norāda.
Šobrīd esot situācija, ka ārpus Rīgas neviena pašvaldība nav spējīga veikt vērienīgus investīciju projektus, piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus un pat daudzviet – nodrošināt pamatfunkcijas.
“Visi šobrīd raksta sūdzības Eiropas prokuratūrai, mīļie draugi, nu attopieties, mēs vairs nevaram apgūt naudas, jo patiesībā visi visus tur aizdomās!” Lasmanis saka.
Nodokļu celšana reģionos tikai palēlinās attīstību.
Jau ziņots, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad otrajā ceturksnī bija negaidīti vāja, un uz ātru ekonomikas atkopšanos šobrīd nevar cerēt, aģentūrai LETA pauda banku ekonomisti, komentējot pirmdien Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotos Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrā novērtējuma datus.
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda – ja personificētu tautsaimniecības izaugsmi un tai būtu elektroniskā pastkastīte, tad 2024.gada otrajā ceturksnī uz tai adresētajiem ziņojumiem būtu saņēmuši automātisko atbildi: “Esmu prombūtnē līdz…”.
Viņa atzīmē, ka izaugsmes prombūtnes paziņojumi pienāca dažādu īstermiņa datu veidā – apstrādes rūpniecības, mazumtirdzniecības, transportlīdzekļu reģistrācijas, karšu maksājumu, kā arī noskaņojuma datu izskatā.
Pēc pirmā ceturkšņa visai straujā palēciena, kad inflācija jau bija apvaldīta un procentu likmes stabilizējušās, IKP Latvijā ir noplacis, atzīst Paula, piebilstot, ka atbilstoši CSP ātrā novērtējuma datiem otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni IKP samazinājies par 1,1%.
Neraugoties uz neizteiksmīgo mazumtirdzniecības dinamiku, kas uzrādīja kritumu par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli koriģētiem datiem, un kritumu pirmoreiz reģistrēto transportlīdzekļu skaitā salīdzinājumā ar 2023.gada atbilstošo periodu, nevarētu teikt, ka patērēšanas entuziasms būtu pagalam zudis, norāda Paula. Zināma patērētāju rosība izpaužas, piemēram, tēriņos ārvalstīs – maksājumu karšu dati rāda daudz sparīgāku maksājumu kāpumu gada laikā ar Latvijā izdotām kartēm par tēriņiem pārējās Eiropas Savienības valstīs nekā iekšzemē, un atšķirība ir pietiekami liela, lai nebūtu izskaidrojama ar inflācijas atšķirībām starp valstīm. Šie tēriņi atspoguļojas importā, kas matemātiski samazina IKP.
Būtisks kritums ceturkšņa laikā kultūras un sporta preču mazumtirgotāju apgrozījumā, iespējams, saskan ar ne primārām vajadzībām ieplānotu līdzekļu novirzīšanu atpūtai un tēriņiem ārvalstīs, skaidro Paula. Neliels kritums vērojams arī atsevišķu ar mājokļa labiekārtošanu un remontu saistīto preču mazumtirdzniecībā, kas, iespējams, nedaudz mainīsies tuvākajos ceturkšņos, jo pamazām aug mājsaimniecību kreditēšana, tostarp mājokļa iegādei. Vienlaikus Eiropas Komisijas jaunākajās patērētāju aptaujās līdz jūnijam nav iezīmējušies izteikti lielu pirkumu plāni tuvākā gada laikā. Otrajā ceturksnī visai manāmi sarucis reālais apgrozījums arī apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā, kā arī degvielas tirdzniecībā.
“Cik ilgi izaugsme varētu būt prombūtnē? Pēdējos mēnešos nostiprinājusies mājsaimniecību uzkrāšanas tendence, kas veidojas ienākumu pieauguma un zemas inflācijas apstākļos, vienlaikus vēl saglabājoties uzkrāšanai pievilcīgām procentu likmēm. Ja augsta inflācija apgrūtina patēriņa un investīciju lēmumu pieņemšanu, tad šobrīd, zemas inflācijas apstākļos, zināms patēriņa inertums varētu veidoties, kamēr tiek sagaidīts straujāks, būtiskāks procentu likmju samazinājums,” skaidro Paula.
Ekonomiste informē, ka ārējā vidē līdzās jau agrākajiem ģeopolitiskajiem saspīlējumiem par nenoteiktības līmeni īpaši rūpējas Francija un ASV – ar attiecīgi jau notikušām parlamenta un gaidāmām prezidenta vēlēšanām -, liekot tirgus dalībniekiem minēt iespējamo ietekmi uz ārpolitiskajām attiecībām un ekonomisko attīstību. Šādas norises neveicina ilgtermiņa investīciju aktivitāti, un arī Latvijā, par spīti diskusijām par lielu infrastruktūras objektu finansēšanas grūtībām, tuvākajā laikā virzība uz valdības nospraustajiem investīciju mērķiem varētu būt noteiktāka un mazāk peldoša nekā privāto investīciju redzējums. Lēnīgs ārējais pieprasījums vēl arvien bija jūtams aprīļa-maija apstrādes rūpniecības un eksporta rādītājos.
Precīzāk otrā ceturkšņa ekonomisko attīstību būs iespējams izprast augusta beigās, līdz ar izvērsto IKP datu publicēšanu, norāda Paula. “Pilnīgāki dati gan nenozīmē, ka no sašļukušā suflē uzpūtīsies kas gaisīgāks. Lai gan nenoticis IKP pieaugums var nebūt jāuztver ar tikpat lielu nopūtu kā nepadevusies raža, tomēr neizdevusies gaidītā izaugsme nav arī dzīve jaunā realitātē,” viņa norāda.
Paula uzsver, ka sabiedrības vajadzību nodrošināšana, cienot vidi, dabas resursu atjaunošanās iespējas un iespēju vienlīdzību visā pievienotās vērtības radīšanas ķēdē, ir būtisks izaicinājums ilgtermiņa ekonomiskajai attīstībai.
Ekonomiste norāda, ka Latvija patlaban ir starp tām valstīm, kuras dzīvo tā, it kā pasaules rīcībā būtu vismaz divu planētu resursi, un kopumā pārsniedz planētas iespēju robežas lielākā apmērā nekā, piemēram, Vācija vai Francija, arvien nebūdama droša un taisnīga vide.
Arī “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija pauž, ka jaunākie dati par ekonomikas attīstību nenes prieku. CSP vērtējumā ražojošās nozarēs pievienotā vērtība sarukusi par 1,2%, kamēr pakalpojumu nozarēs kritums bijis 0,2% apmērā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Līdzīgi kā gada sākumā, arī otrajā ceturksnī bija mazāk produktu subsīdiju (kritums par 45,4%) un mazākas subsīdijas IKP ietekmē pozitīvi. Tas nozīmē, ka IKP rezultātu uzlabojis fakts, ka šogad vairs netiek piešķirts valdības atbalsts, kas pērn tika nodrošināts augstu energoresursu cenu apstākļos.
Pieejamie dati liecina, ka visdrīzāk otrajā ceturksnī apstrādes rūpniecībā bijuši mīnusi, norāda Zorgenfreija. Noskaņojums nozarē joprojām ir pesimistisks, un eksportā arī nav redzami pozitīvi pavērsieni. Arī enerģētikā pievienotā vērtība, visticamāk, bija nedaudz mazāka kā pirms gada. Lai gan saules paneļi devuši tiešām būtisku pozitīvu pienesumu, mazāk saražots gan hidroelektrostacijās, gan koģenerācijā.
Mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar pērno gadu, aktivitātes līmenis mazliet pieaudzis (plus 0,4% neizlīdzinātos datos). Tomēr Zorgenfreija atzīst, ka novērots prāvs kritums aktivitātē salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, sarūkot visām lielajām grupām – pārtikas, autodegvielas, apavu un apģērbu tirdzniecībai un citām.
Vienīgā preču grupa, kur bija vērojams kāpums, bija informācijas un komunikācijas iekārtas. Turklāt, neskatoties uz to, ka strādājošo iedzīvotāju pirktspēja jau būtībā atgriezusies pirmsinflācijas pīķa līmenī, pieejamie dati par banku klientu karšu norēķiniem liecina, ka kopējais mājsaimniecību patēriņš īpaši sparīgs nav. Reālais karšu norēķinu apmērs otrajā ceturksnī bija aptuveni pērnā gada līmenī – tas nozīmē, ka, līdzīgi kā mazumtirdzniecība, arī pakalpojumu patēriņš ir švaks, atzīst Zorgenfreija.
“Vai ir kādi gaišāki stari? Viens – ir cerības uz to, ka būvniecības un arī lauksaimniecības rezultāti varētu būt bijuši pozitīvāki. Otrs – pirmajā ceturksnī redzētajā IKP izaugsmē noteicoša loma bija valsts sektoram. Spēcīgāk augošās nozares gada sākumā bija valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība, un, ļoti iespējams, ka arī otrajā ceturksnī, valsts sektors spēlējis būtisku lomu. Tomēr ekonomikas balstīšanās uz publisko sektoru nav un nevar būt ilgtermiņa tendence,” pauž Zorgenfreija.
Pirmajā pusgadā kopumā ekonomika spējusi augt vien par 0,1% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu. Zorgenfreija secina, ka “Swedbank” prognozēto 1,4% izaugsmi 2024.gadā kopumā sasniegt būs liels izaicinājums. Pirmdien publicētie IKP dati gan vēl nav “pilnā bilde” – CSP publicēs jau pilnīgāku, plašāku un, iespējams, nedaudz pozitīvāku vērtējumu vēl pēc mēneša.
“Tomēr šobrīd varam teikt, ka mūsu jau tā piesardzīgās prognozes par šī gada izaugsmi, visdrīzāk, var nākties vēl samazināt,” secina Zorgenfreija.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīst, ka inflācijas straujais kritums un Eiropas Centrālās bankas (ECB) pirmais procentu likmju samazinājums jūtamus uzlabojumus Latvijas ekonomikā pagaidām nav nesis, un šā gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi negaidīti lēna.
Lai arī šis ir tikai sākotnējais vērtējums un dati vēl tiks precizēti, vājais Latvijas ekonomikas sniegums gada otrajā ceturksnī liecina, ka izaugsme neatjaunojas tik strauji, kā bija cerēts, secina Āboliņš. Neraugoties uz straujo algu pieaugumu, inflācijas kritumu un pirmo ECB procentu likmju samazinājumu, patēriņš Latvijā neaug, tostarp jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā saruka par 2,1%. Tas, visticamāk, liks pārskatīt Latvijas ekonomikas 2024.gada izaugsmes prognozes uz leju, un Latvijas ekonomikas izaugsme šogad varētu būt tuvāk 1%, nevis līdz šim prognozētajiem 2%, uzskata ekonomists.
Ja neskaita inflāciju, tad Latvijas ekonomika faktiski nav augusi jau vairāk nekā divus gadus, un šobrīd Latvijas ekonomikā nav gandrīz nevienas nozares, kurā būtu kaut cik spēcīga izaugsme, norāda Āboliņš. Pēc IKP ātrā novērtējuma datiem, šogad otrajā ceturksnī ražojošo nozaru izlaide saruka par 1,2% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, savukārt pakalpojumu nozare – par 0,2%.
Āboliņš norāda, ka kritums ražojošajās nozarēs nav pārsteigums – vāja ārējā pieprasījuma dēļ Latvijas rūpniecība atrodas nelielā lejupslīdē jau kopš 2022.gada, savukārt procentu likmju kāpuma dēļ šogad ir mazinājusies būvniecības aktivitāte privātajā sektorā.
Viņš atzīmē, ka pakalpojumu nozares turpina nepatīkami pārsteigt, jo kritums skar ne tikai vietējo tirgu, bet arī eksporta nozares. Piemēram, šobrīd vairs neaug biznesa un informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu eksports, kas iepriekšējos gados ir bijis viens no būtiskākajiem Latvijas ekonomikas izaugsmes virzītājiem.
Faktiski tas nozīmē, ka galvenais izaugsmes avots Latvijas ekonomikā šobrīd ir sabiedriskais sektors – valsts budžeta izdevumi šā gada otrajā ceturksnī pieauga par gandrīz 10% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada otro ceturksni. Āboliņš uzsver, ka šī izaugsme nav ilgtspējīga, un situācija valsts budžetā ir sarežģīta, tādēļ nākamgad noteikti nebūs iespējams kāpināt izdevumus tikpat strauji, kā šogad.
Lai arī Latvijas ekonomika šobrīd neaug, tomēr citos rādītājos situācija ir labāka un gada otrajā pusē izaugsmes rādītājiem vajadzētu uzlaboties, prognozē Āboliņš. Inflācija šobrīd ir zema, procentu likmes ir sākušas samazināties, darba samaksa aug un reģistrētais bezdarbs jūnijā bija vien 5,1%, savukārt nodokļu ieņēmumi otrajā ceturksnī ir auguši par gandrīz 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Tāpat šogad var redzēt, ka Latvijas iedzīvotāju finanšu situācija atkal uzlabojas, norāda ekonomists. Piemēram, pērn mājsaimniecību noguldījumi bankās auga vien par 1,3%, bet šī gada jūnijā mājsaimniecību noguldījumi bankās bija par 3,8% lielāki nekā pirms gada un pieauguma temps paātrinās. Tās ir labas ziņas patēriņam un tirdzniecībai.
“Vienlaikus pēdējos mēnešos ASV ekonomikā arvien ir redzamas vājuma un, iespējams, pat recesijas tuvošanās pazīmes, savukārt Eiropā izaugsme joprojām ir tuvu nullei. Tas neļauj cerēt uz strauju izaugsmes atkopšanos eksporta nozarēs, līdz ar to ātri uzlabojumi Latvijas ekonomikā nav gaidāmi,” uzskata Āboliņš.
Savukārt “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka saimnieciskās aktivitātes samazināšanās otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni par 1,1% ir nepatīkams pārsteigums. Iespējams, ka to noteikušas nelabvēlīgas apstākļu sakritības, kas gan ir aizdomīgi bieži lietots vārdu salikums par Latvijas ekonomiku pēdējā laikā.
Strautiņš uzskata, ka ir svarīgi priekšnoteikumi tam, lai turpmākajos periodos IKP dati priecētu vairāk, pirmkārt jau reālo algu spēcīgais kāpums. Taču pēc provizoriski izmērītā 0,1% pieauguma pirmajā pusgadā ir grūti cerēt, ka šogad ekonomika augs daudz vairāk par 1%, kamēr “Luminor Bank” prognoze martā bija 1,2%.
Nelabvēlīgās ceturkšņa dinamikas dēļ IKP pieaugums gada laikā nevis paātrinājās, kā varēja cerēt, bet palika pie 0,1% atzīmes. Savukārt sezonāli izlīdzinātais IKP, ko var uzskatīt par precīzāku patieso tendenču raksturotāju, gada izteiksmē samazinājās par 0,4%, kamēr pirmajā ceturksnī tas auga par 0,8%.
Pievienotās vērtības samazināšanās preču ražošanā gada laikā bija ticams scenārijs, kaut varēja cerēt, ka tā būs mazāka CSP izziņotajiem 1,2%, skaidro Strautiņš. Viņš norāda, ka apstrādes rūpniecības sniegums tiešām ir vājš, taču enerģētikā un dabas resursu nozarēs aina ir diezgan pozitīva. Turpretim pakalpojumu nozarēs varēja gaidīt labāku rezultātu par to, kas redzams IKP ātrajā novērtējumā jeb kritumu par 0,2%.
Strautiņš min, ka ir priekšnosacījumi patēriņa kāpumam – mājsaimniecību reālie ienākumi strauji aug. Nozaru datos var redzēt signālus, ka pēc pārsteidzošā vājuma kopš pērnā gada vidus sāk nostiprināties nozares, kas rada augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksportu – komercpakalpojumi, kā arī informācija un sakari. Viesnīcu un aviotransporta dati signalizē par tūrisma atkopšanos.
IKP pieaugums gada laikā bija mikroskopiski pozitīvs vien tāpēc, ka iekasētie produktu nodokļi auga, bet subsīdijas samazinājās, skaidro ekonomists. Viņš min, ka precizētajos un papildinātajos datos pēc mēneša uzzināsim, kas noticis, un var cerēt, ka precizējumi var nedaudz uzlabot šodien ieskicēto diezgan bēdīgo ekonomikas kopainu.
“Provizorisko IKP datu paziņošanas laikā risinās notikumi, kas gan pastiprina datu ietekmi uz garastāvokli, gan var veicināt nelabvēlīgas tendences ekonomikā. Nokrišņu daudzums atsevišķās vietās valsts centrālajā daļā divkārt pārsniedzis līdzšinējos rekordus. Šī ir teritorija, kur tiek radīta vairāk nekā puse kopprodukta. Prognozēju, ka neparastajai vasaras vētrai būs ekonomiska ietekme, jo postījumi ir ievērojami,” pauž Strautiņš.
Viņš norāda, ka ietekme noteikti būs nelabvēlīga lauksaimniecībā, kuru šogad līdz šim laika apstākļi lutināja. Labības ražas novākšana būs apgrūtināta un kvalitāte cietīs. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) ziņo, ka pēc šādiem lietiem kulšanu nevarēs atsākt 10 dienas. Acīmredzot ir runa par smagāk cietušajām vietām, jo dažviet lietus bija vien mērens, taču šīs smagāk cietušās vietas ir labākās labības audzēšanas zemes – Zemgales rietumu puse. Nav šaubu, ka vētra ir ietekmēs gan graudu kvalitāti, gan apjomu, ko izdosies novākt.
Tāpat vētra nelabvēlīgi ietekmēs arī meža nozari, skaidro Strautiņš. Mežsaimniecības uzņēmumiem var būt papildu darbi vētras seku novēršanā, taču iegūto materiālu vērtība būs zema. Ārkārtas darbu un izmirkušo mežu dēļ var samazināties piegādātās kvalitatīvās lietkoksnes apjoms.
Vienlaikus Strautiņš domā, ka vētrai varētu būt pozitīva ietekme uz celtniecību, tai novēršot kaitējumu mājām un infrastruktūrai, kā arī auto tirdzniecību un remontu. Īslaicīgi pieaugs hidroelektrostacijās saražotās enerģijas daudzums. Kopumā vētras ietekme varētu būt pievienoto vērtību samazinoša.
Vieglu dzīvi tuvākajā nākotnē nesola arī eksporta tirgi, informē ekonomists. Turpinās hronisks Eiropas ekonomikas vājums, eirozonas uzņēmēju noskaņojums nespēj izkļūt no piesardzības zonas. Eirozonas PMI indekss jūlijā bija vien 50,1 punkts salīdzinājumā ar 50,9 punktiem jūnijā (50 punkti ir robežšķirtne starp augšupeju un lejupslīdi). Turklāt Latvijas eksportētājiem īpaši svarīgais eirozonas rūpniecības PMI ir zemākais šogad, stabili turoties lejupslīdes zonā.
Tā kā mazinās cerības, ka palīdzīgu roku ekonomikai pārskatāmā nākotnē sniegs ārējā vide – ar to domājot gan dabu, gan eksporta tirgus, enerģijas dzirksti tai jācenšas piešķilt ar politikas palīdzību, uzskata Strautiņš. Viņaprāt, Ekonomikas ministrijas nesen izziņotais mērķis – dubultot ekonomikas apjomu 10 gados naudas izteiksmē – ir ļoti optimistisks. Strautiņš uzskata, ka tas visdrīzāk netiks sasniegts, taču ir svarīgi nospraust ambiciozus mērķus, lai mudinātu domāt par radikāliem risinājumiem un “izraut politisko procesu no ugunsgrēku dzēšanas un plūdu susināšanas paradigmas”.
Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu.
Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bija kritums par 0,4%.
Savukārt 2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – 2024.gada pirmo ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,1%.
Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām šogad otrajā ceturksnī tiks publicēts 30.augustā.
