– Jūs raksturojāt, ka ZZS ietilpstošās partijas spēj labi sastrādāties. Bet vai pie amatu dalīšanas partijiskajai piederībai ir nozīme? Pēdējā laikā šķiet, ka ievērojamākie amati tiek Zaļajai partijai. Tai ir bijis gan premjers – Indulis Emsis, gan tagad Valsts prezidents – Raimonds Vējonis, arī jaunās sejas valdībā, šķiet, biežāk parādās no zaļajiem. 4
– Protams, amatu sadalē līdzsvaram ir jābūt. Varbūt tas nav matemātiski stingri, jo pirmkārt tiek vērtēta kandidāta atbilstība amatam, taču arī skatāmies, lai viena partija nedabū visus amatus, bet otrai nekas nepaliek. Es uzskatu, ka arī Latvijas Zemnieku savienības pārstāvji ir guvuši labus panākumus. Piemēram, Jānis Dūklavs pirms septiņiem gadiem pat nebija politikā, bet tagad ir viens no veiksmīgākajiem ministriem.
– Aizsardzības ministra izvēle gan radīja iespaidu, ka ZZS ir īss “rezervistu soliņš” – bija jāsāk pamatīgi sijāt savas rindas, lai atrastu piemērotus kandidātus. Pat jūsu vārds tur tika piesaukts, lai gan, kā zināms, jūsu specializācija ir pavisam cita.
– Cilvēku mums ir pietiekami, cita lieta, ka ne vienmēr tie ir sabiedrībā labi pazīstami. Vēl ir tas apstāklis, ka ne visi ir gatavi pamest līdzšinējo nodarbošanos un iesaistīties aktīvajā politikā. It īpaši, ja nav skaidrs, vai amatu būs iespēja ieņemt ilgāku laiku. Ir jābūt vēlmei, tas ir vispirms.
Kad man izteica piedāvājumu kļūt par aizsardzības ministru, es neteicu “nē”, jo esmu dienējis armijā speciālas nozīmes desantniekos, esmu zemessargs un, manuprāt, ne vienmēr ministram jābūt cieši saistītam ar attiecīgo jomu. Šajā ziņā Aizsardzības ministrija pat izceļas, jo tur ļoti bieži ministri bijuši no citām sfērām, bet nevar apgalvot, ka viņi bijuši nesekmīgi. Es domāju, ka Raimonds Bergmanis ir laba izvēle un viņam būs panākumi.
