– Kā tas iet kopā ar jūsu aicinājumu, ko jūs paudāt savā publikācijā “Latvijas Avīzē”, pāriet uz izglītību latviešu valodā, jau sākot no bērnudārza? 17
– Runājot par Izraēlu, jāņem vērā tas, ka cienījama vecuma cilvēki neiemācīsies grūti apgūstamo ebreju valodu.
Latvija ir maza valsts, un visiem, kas šeit dzīvo, jāzina valsts valoda. Valsts un pašvaldību skolās, kas tiek uzturētas par valsts naudu, mācībām jānotiek tikai un vienīgi valsts valodā. Privātajās skolās var mācīties, kādā valodā vēlas. Rīgā ir divas ebreju skolas – privātā un pašvaldību skola, kurā mācās daudz tādu skolēnu, kas nav ebreji. Ja tā ir ebreju skola, tai vajadzētu būt privātai, kur mācās tikai ebreji.
M. Libeka: – Pirms ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizītes uz ASV politiķi atkal cēla gaismā ebreju īpašumu jautājumu, kas izraisīja lielu sabiedrības rezonansi. Kāds ir jūsu viedoklis par šo politiski visnotaļ jutīgo tēmu?
– Vajadzētu saprast un atcerēties, ka visu īpašumu nacionalizācija notika, sākoties padomju okupācijai 1940. gadā. Tad likvidēja arī visas ebreju organizācijas. Pēc gada sekoja deportācijas, kad izsūtāmo cilvēku skaitā 12% bija ebreju. Sākās Otrais pasaules karš, Hitlera armija ienāca Latvijā un iznīcināja vairāk nekā 70 tūkstošus ebreju. Apmēram trīs tūkstoši tautiešu gāja bojā padomju armijā. No ebreju kopienas atgriezās mazāk nekā 20 tūkstoši ebreju.
Pēckara laikā Latvijā iebrauca diezgan daudz ebreju, lai šeit strādātu. Te bija vieglāk dzīvot, jo Latvija robežojas ar Eiropu. Perestroika taču arī sākās no Latvijas.
Visi ebreji, kuri atbrauca, ir daļa no Latvijas ebreju sabiedrības, un viņiem visiem ir tiesības uz īpašuma restitūciju. Latvijas valsts nevar sēdēt vienlaikus uz diviem krēsliem – rēķināt padomju okupācijas nodarīto kaitējumu un saglabāt nozagto.
Kandavā atrodas sinagoga, kas pieder pašvaldībai, un nav nekādu problēmu, lai šo īpašumu atdotu ebrejiem. Mēs dosim iespēju tur saglabāt kultūras dzīvi.
Kopā ar savu draugu no Izraēlas, kurš izteica vēlēšanos ziedot, aizbraucām uz Tukumu un uzzinājām, ka sinagogā ir izveidota bērnu invalīdu sporta zāle. Ziedojām pašvaldībai zāles restaurācijai, uzlikām piemiņas plāksni pie sinagogas, kā arī Tukumā nošautajiem 516 ebrejiem, bet trešo plāksni – sponsoru Svetovicku ģimenei.
