Mēs neesam bērniem iemācījuši būt laimīgiem. Kur “nošāvām greizi”? 19
Ik rītu redzu miegainu, apmānītu “zombiju zemi”
“Katru rītu, kad redzu simtiem miegainu jauniešu dodamies strādāt uz korporatīvo “zombiju zemi”, es domāju par laimi. Vai drīzāk, par lielajiem meliem par laimi, kuriem mūsu paaudze ir piespiedusi ticēt savus bērnus. Vissliktākais lāča pakalpojums ir ne jau uzpūstās mājokļu cenas, kāpēc viņi nevar tādas iegādāties, vai bīstamo atkritumu kaudzes uz planētas, ar kurām viņiem vajadzēs tikt galā. Tie ir meli par to, ka ikvienam jābūt laimīgam. Pārdomās dalās Elizabete Farrelli (59), rakstniece, pasniedzēja, slejas autore The Sydney Morning Herald.
Mēs iegalvojām saviem bērniem, burtiski iedrukājām apziņā, ka laime ir dabisks cilvēka stāvoklis, nepieciešams dzīves nosacījums. Ar to pašu padarot viņus nelaimīgus.
Ļaunuma sakne – neskaidrība par jēdzieniem. Mums izveidojies nepareizs priekšstats par to, kas ir laime un kā to var sasniegt. Teikšu uzreiz: man nav ne jausmas, kurš ceļu aizvedīs tieši jūs pie laimes. Es tikai zinu, pa kuriem ceļiem iet nav vērts. Tieši tie ved divdesmitgadnieku paaudzi pa neīsto ceļu ar glancētām fotogrāfijām Facebook, no iedzeršanas uz dīvāna līdz psihoterapeitam un atpakaļ.
Statistika mums stāsta, ka pašreizējā jaunā paaudze ir pakļauta trim slimībām, kas saucas “kredīts”, “pārtika” un “iedzeršana”. Piemēram, manā dzimtajā Austrālijā: kredītu ņēmēji ir vidēji 14,1%, bet jaunieši (24-35 gadus vecie), kurus apgrūtina kredīti, ir vairāk nekā 20%. Vairāk nekā puse no visām Austrālijas sievietēm ēd nepareizi un par maz kustas; vecuma grupā no 16-24 tie ir 72%. Attiecībā uz alkoholu – gandrīz viena piektdaļa no austrāliešiem, kas vecāki par 14 gadiem, dzer veselībai bīstamā daudzumā. Jauniešu dzeršana sen pārspēj visas iepriekšējās paaudzes. Futūristi šai paaudzei prognozē “nemirstību dzīves laikā”, un tajā pašā laikā paaudze dara visu, lai samazinātu dzīves ilgumu. No kurienes šī depresija, alkohola lietošana, neveselīgi ieradumi?
Tas ir ļoti vienkārši: mēs esam iedvesmojuši viņiem šo laimi patēriņā. Mēs nolēmām, ka, ja neiegūstam to, ko gribam, mēs kļūstam nelaimīgi. Tātad, ja iegūstam vēlamo, kļūstam laimīgi! Lai gan patiesībā, kad pamatvajadzības ir apmierinātas, izpildot ik jaunu vēlmi, mēs kļūstam nelaimīgi. Kāpēc? Jo vēlmes nav nemainīgas, apmierinātība ātri pāriet un starp laimi un prieku nav iespējams likt vienādības zīmi.
Neatkarīgi no mūsu vēlmēm – jauna moderna somiņa, muskuļots skaistulis ar Holivudas smaidu vai vēl viena karotīte tiramisu – tās ir ļoti mānīgas. Vēlmes rodas tad, kad mums kaut kas nav un lielu prieku gūstam jau no piepildīšanās gaidīšanas. Kulminācija ir brīdī, kad iegūstam vēlamo. Un pēc tam? Neizbēgama lejupslīde. Prieks un apmierinājums beidzies, atstājot par atmiņu nevajadzīgo: uz plaukta skapī, gultā vai uz vidukļa.
