“Mēs neesam bankrotējuši.” Gauss atzīst, ka kompānija “airBaltic” gribētu arī turpmāk būt Latvijas valsts lidsabiedrība 17
“Mēs kā kompānija gribētu, lai tā turpinātu būt Latvijas valsts lidsabiedrība. Un sadarbība ar valsti mums ir nozīmīga. Latvijas valsts ir arī spēcīgākais potenciālais investors, kāds mums varētu būt – tā ir Eiropas valsts. Jauni investori grib redzēt spēcīgu Latvijas valsti,” tādu TV24 raidījumā “Naudas cena” atzina AS “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, diskutējot par problēmam nacionālajā aviokompānijā “airBaltic”, kas skar vasaras sezonas gandrīz 5000 reisu atcelšanu un turpmāko uzņēmuma attīstību un kapitāla piesaisti.
“Un ir diezgan skaidrs, ka pirmajā publiskajā piedāvājumā [IPO], kad ivestori investē, viņi redz, ka tā ir lidsabiedrība, kas pieder Latvijas valstij, kas pēdējo 30 gadu laikā ir spējusi izveidot lielāko aviokompāniju Baltijas valstīs. Mēs neesam bankrotējuši. Tātad A+ reitings, un investori gribētu, lai šī lidsabiedrība daļēji piederētu Latvijas valstij, bet kādā apjomā, – tas ir jāizlemj. Un tas ir valsts lēmums pēc tam, kad ir novērtēts, kāda ir vērtība? Un šodien neviens ministrs nevar pateikt, kāda ir vērtība?” sacīja “airBaltic” priekšsēdētājs Gauss TV24 raidījumā.
TV24 vadītājs Armands Puče piebilda, ka Latvijas valsts pēdējos 3-4 gados “airBaltic” ir ieguldījusi jau 500 miljonus eiro un pat vairāk. “Ja pats būtu pretējā pusē, maksātu?” tā jautāja Puče Gausam. “Pirmkārt, es negribētu būt ministrs tāpēc, ka izskatās, ka tas ir sarežģīts darbs, ļoti daudz kritikas. Bet 543 miljoni [eiro], kas ir investēti pēdējo 30 gadu laikā – tas ir mazāk nekā 20 miljoni [eiro] gadā, un ar šo investīciju mēs esam ieguvuši lielu kompāniju ar 3000 darbiniekiem, kas ir 5.lielākais uzņēmums [Latvijā]. Un tas ienes vairāk nekā 1 miljardu eiro Latvijai,” komentēja Gauss “airBaltic” kompānijas darbību.
Līdz ar to Gauss norādīja, ka Latvijas valsts ieguldītos vairāk nekā 500 miljonus eiro “mēs nezaudējam”, bet tie ir ieguldījumi pēdējo 30 gadu laikā, lai nonāktu pie tā, kur esam nonākuši šodien. Puče gan uzreiz izteicās, ka šī ieguldītā nauda jau netiks Latvijas valstij atgriezta. “Tas paliek kā ieguldījums, kas šobrīd kaut ko vairo, bet mēs īsti nesaprotam, ko tāpēc, ka bremzējas šī investora meklēšanas process,” norādīja Puče TV24 raidījumā “Naudas cena”. Gauss uz Pučes teikto atbildēja, sakot, ka nauda, ko katru gadu nopelna “airBaltic”, piemēram, 2024.gadā tie bija vairāk nekā 700 miljoni eiro un šogad, iespējams, tie būs 800 miljoni eiro, – tā ir tā nauda, ko aviokompānija izmantojot katru gadu, lai varētu strādāt.
“airBaltic” valdes priekšsēdētājs norādīja, ka aviokompānija pēdējo 30 gadu laikā esot nopelnījusi “vairākus miljardus eiro un likuši tiem strādāt un augt, un izveidot to, kas ir tagad”. Gauss palika pie sava: “Latvijas valsts ir investējusi vairāk nekā 500 miljonus [eiro], lai atgūtu vai iegūtu vairākus miljardus. Mēs, piemēram, maksājam 250 miljonus eiro Rīgas lidostai un “Rīgas satiksmei”. 340 miljoni [eiro] bija nepieciešami, lai kovida [Covid-19] laikā kompānija vispār turpinātu būt dzīva. Tas viss ir radījis lidsabiedrību, kas ir šodien un pārvadā miljoniem pasažieru.”
Jau ziņots, ka ceturtdien, 2.janvārī, “airBaltic” paziņoja, ka šogad vasaras sezonā dzinēju apkopes kavēšanās dēļ, ko veic to ražotājs “Pratt & Whitney”, aviokompānija pārtrauks lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazinās reisu biežumu skaitu 21 maršrutā. Kopumā tiks atcelti 4670 lidojumu, vēstīja LETA.
“airBaltic” vasaras sezonā atcels lidojumus 10 maršrutos no Rīgas – uz Aberdīnu, Belgradu, Klužu-Napoku, Erevānu, Gēteborgu, Mikonu, Prištinu, Žešuvu, Skopji un Stavangeru. Savukārt no Tallinas vasaras sezonā tiks atcelti lidojumi uz Dubrovniku un Hamburgu, no Viļņas – uz Dubrovniku, Ibisu, Rodu, Kišiņevu, Telavivu un Valensiju, bet no Tamperes – uz Rodu.
Pēc šī aviokompānijas paziņojuma Briškens ierakstā sociālajā tīklā “X” paziņoja, ka ir uzdots “airBaltic” padomei nekavējoties skaidrot reisu atcelšanas lēmuma pamatotību un ietekmi uz Latvijas savienojamību.
Vienlaikus Briškens pauda, ka “airBaltic” vadībai, tostarp valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam un padomes priekšsēdētājam Klāvam Vaskam ir pienākums realizēt savus solījumus par kapitāla piesaisti 300 miljonu eiro apmērā biznesa plāna realizācijai, kā arī nodrošināt to, lai “airBaltic” darbības atbilstu Latvijas valsts un pasažieru interesēm.
Tāpat ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka “airBaltic” pamatkapitāls, gatavojoties IPO, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču atbilstoši “Firmas.lv” datiem līdz šim izmaiņas joprojām nav veiktas.
Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka “airBaltic” pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Tāpat jau vēstīts, ka pirmdien, 6.janvārī, valdošās koalīcijas partijas vēl nelēma, vai uzstāt uz Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” valdes priekšsēdētāja Martina Gausa nomaiņu, tā vietā nolemjot gaidīti akcionāru sapulces lēmumus.
Pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sacīja, ka ir skaidrs, ka kompānija valstij ir svarīga, tai jānodrošina iedzīvotāju pārvietošanos un jādara to labi. “Diemžēl, gada sākumā paziņojums par reisu atcelšanu netika līdz galam izskaidrots,” teica Siliņa, piebilstot, ka šāds paziņojums sākotnēji radīja nesapratni Latvijas iedzīvotājos.
Siliņa sacīja, ka koalīcija paļaujas, ka 21.janvārī plānotajā akcionāru sapulcē tiks izvērtēta esošā aviokompānijas vadība.
Siliņa piebilda, ka “airBaltic” kopumā strādā labi un darbs ir jāturpina.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”. #SIF_MAF2025
Pilnu TV24 raidījumu “Naudas cena” variet skatīties video šeit:
