“Mēs nedrīkstam šķirot balsis.” Pīlēns gribot vienkārši tīru darījumu, lai ievēlēšanas gadījumā ar pilnu jaudu varētu darboties 26
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
11. aprīlī notikušajā sarunā “Latvijas Avīzes” redakcijā “Apvienotā saraksta” virzītais Valsts prezidenta amata kandidāts Uldis Pīlēns, atbildot uz jautājumu, vai viņš pieļauj, ka tiktu ievēlēts ar valstij visai nelojālu spēku, piemēram, partijas “Solidaritātei” deputātu atbalstu, sacīja: “Prezidenta institūcija ir politiski neitrāla. Pat ja iepriekš kāds prezidents bija saistīts ar partiju, piemēram, Raimonds Vējonis, viņš nolika savu mandātu, apturēja piederību politiskajā spēkā.
Saeimas simts deputātus ir ievēlējuši Latvijas pilsoņi ar dažādu politisko orientāciju – galēji kreisu, labēju, liberālu, konservatīvu skatu. Tātad Saeima ir vēlēta kā politiskā spektra vai tābrīža sabiedrības izjūtas pārstāvība. Turklāt vēlētāji šoreiz bija visai aktīvi, līdzdalība vēlēšanās bija ar gana labiem procentiem. Mana sava laika lielākā autoritāte Vaira Vīķe-Freiberga tika ievēlēta gan ar opozīcijas, gan pozīcijas atbalsta balsīm, par to vienojoties diviem ļoti izteiktiem politiskajiem pretiniekiem – sociāldemokrātiem, no vienas, un Tautas partijai, no otras puses.
Tas nozīmē, ka šīs pozīcijas un opozīcijas balsu nodošana par labu Vīķes-Freibergas kundzei šai gadījumā ir rezultējies izcilā valsts līderē, prezidenta institūcijas instrumenta izlietošanā starptautiski. Domāju, ka amata kandidāts jāvērtē pēc darbiem.
Tas nemaina manu pārliecību, ka es simtprocentīgi iestājos par Ukrainu līdz pilnīgai tās uzvarai. Tas nemaina manu pārliecību, ka latviešu valoda jāzina katram Latvijas pilsonim. Ļoti žēl, ja kāds trīsdesmit gados to nav iemācījies. Tas nozīmē, viņš pārāk zemu vērtējis valsti – Latviju.
Mēs esam civilizēta valsts, kuras likumdevējā pārstāvēts ir pilns politiskais spektrs, un mēs nedrīkstam šķirot, ka vienas balsis ir labākas prezidenta ievēlēšanai un citas – sliktākas. Izšķirošā nozīme ir ievēlēta prezidenta kvalitātei un viņa darbiem.”
Intervijā “Latvijas Avīzei” Uldis Pīlēns teica, ka lēmums par kandidēšanu uz augsto amatu bija gan smags, gan grūts, gan izšķirošs, jo ar to – neatkarīgi, vai ievēlē vai neievēlē par prezidentu – tu noliec savu iepriekšējo dzīvi. Jāaiziet no uzņēmējdarbības, no paša radītā un gadiem celtā holdinga “UPB”. Pīlēns arī uzsvēra: “Es negribu nekādas “vekseļa” tēmas, kas pēc tam uzpeld.
Es gribu vienkārši tīru darījumu, lai ievēlēšanas gadījumā ar pilnu jaudu varētu pildīt to funkciju, kas jādara. Likt lietā tās kompetences, kas līdz šim prezidenta institūcijai nav bijušas visai tradicionālas, – tautsaimniecisko dimensiju, reģionālo dimensiju un turpināt daudz intensīvāk valsts ārējās un iekšējās drošības jautājumu kārtošanu. Tas pieder pie klasiskiem prezidenta uzdevumiem, ieskaitot jautājumu par pilsoņu lojalitātes kāpināšanu.”
Visu interviju ar Uldi Pīlēnu lasiet kādā no turpmākajiem “Latvijas Avīzes” numuriem.
