“Mēs nedomājām, ka ir tik slikti…” Onkoloģijas pacientu pārstāvis komentē VK revīzijā atklāto 24
“Protams, paldies Valsts kontrolei par izdarīto darbu. Mēs domājām, ka ir slikti, bet tas, ka ir tik slikti, mēs noteikti nedomājām,” komentējot Valsts kontroles (VK) veikto revīziju saistībā ar situāciju onkoloģisko slimību atklāšanā un ārstēšanā, TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” saka Edgars Āboliņš, Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” pārstāvis.
“Pacients šodien jūtas slikti, neskatoties uz šiem cipariem, neskatoties uz Valsts kontroles secinājumiem. Pacients jūtas slikti visās jomās, sākot ar skrīningu, ar ārstēšanu un pats galvenais ar zālēm,” norāda Edgars Āboliņš.
Sarunai turpinoties, par VK veiktās revīzijas secinājumiem sīkāk pastāsta Maija Āboliņa, Valsts kontroles padomes locekle:
“Sadarbībā ar ārstējošajiem ārstiem un akadēmiķiem revīzijas gaitā mēs salīdzinājām kompensējamo zāļu saraksta saturu ar starptautiskajām vadlīnijām, kas ir klīniskos pētījumos un pierādījumos balstītas, pēc kurām ārstniecības procesā vadās ārsti, ārstējot savus pacientus.
Viss pētījums tika veikts attiecībā uz 11 izplatītākajām ļaundabīgo audzēju diagnozēm Latvijā. No 11 diagnozēm Latvijā atbilstoši Eiropas standartam var ārstēt tikai olnīcu un nemetastātisku zarnu vēzi.”
Vai vaina meklējama kompensējamo un inovatīvo zāļu trūkumā?
“Es pat gribētu teikt tā, ka nav runa tikai par inovatīvajām zālēm. Latvijā kompensējamo zāļu saraksts ir ļoti īss. Ja mēs runājam par šiem 11 galvenajiem vēžu veidiem, vēžu tipi ir līdz 200. Principā mēs nevaram nodrošināt pat 1. līniju vēža ārstēšanai, nerunājot jau par 2. līniju. Tā kā es teiktu, ka ir slikti,” skaidro “Onkoalianse” pārstāvis.
“Onkoloģijā, ko arī ar ekspertiem sadarbībā mēs revīzijas ziņojumā iestrādājām, zāles dalās terapijas līnijās. 1. līnija ir pamata kurss, kurš atbilstoši šīm pašām Eiropas vadlīnijām ir nepieciešams jebkuram onkoloģijas pacientam, kurš uzsāk ārstēties. Un tad, ja ir kādi apstākļi, kādēļ šīs zāles nedarbojas konkrētajam pacientam, tad ir pēctecīgas nākamās līnijas zāles, kuras attiecīgi būs vajadzīgas mazākam pacientu skaitam.
Tas absolūtais minimums, kā saka arī mediķi, lai Latvijā kompensējamo zāļu sarakstā būtu gan šī 1. līnija, gan nākamais, secīgais kurss. Tas ir absolūtais minimums, lai Latvijā katram onkoloģijas pacientam būtu iespēja ārstēties. Šeit mēs secinājām, ka tāda pilna ārstēšanas iespēja ir tikai 27% no visām ļaundabīgo audzēju diagnozēm. Mazāk kā trešā daļa,” papildina Maija Āboliņa.
Vairāk skaties pievienotajā video!
