“Mēs necietīsim mēģinājumus spēlēt krievu ruleti ar nevainīgu civiliedzīvotāju dzīvībām!” Eiropadomes priekšsēdētājs par spriedzi debesīs un uz zemes 24
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropadomes ārkārtas sanāksmes (24. un 25. maijā) darba kārtību ietekmēja Lukašenko režīma dienu iepriekš pastrādātais pirātiskais akts, proti, “Ryanair” lidmašīnas piespiedu nosēdināšana Minskā, lai sagrābtu opozicionārā medija “Nexta” dibinātāju Romānu Protaseviču.
Tas lielā mērā aizēnoja pārējās tēmas, veltītas Krievijas problemātikai, pēcbreksita attiecībām ar Apvienoto Karalisti, situācijai Tuvajos Austrumos un Mali (tur militāristi kārtējo reizi gāza civilo vadību), klimata pārmaiņām un sanitārās krīzes pārvarēšanas gaitai.
Nosauktajās jomās gan ir maz konkrētu jaunumu, varbūt pats nozīmīgākais – apņemšanās līdz gada beigām globālās iniciatīvas “Covax” ietvaros ziedot simts miljonus vakcīnu devu trūcīgajām valstīm.
Bīstamā gaisa telpa
Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, ievadot samitu, pavēstīja, ka Baltkrievijas situācijas apspriešana izvirzīta kā “pirmais punkts”, jo “eiropiešu dzīvība bija pakļauta briesmām, tie ir draudi starptautiskajai drošībai, tie ir draudi civilajai aviācijai, tātad saskaņā ar mūsu pārliecību iemesls tam, lai vakardienas notikumiem sekotu stingra reakcija”.
Iespējamās atbildes varianti izskanēja jau sanāksmes priekšvakarā. Turklāt asus vārdus un priekšlikumus izteica ne tikai ierasti kritiskie Baltkrievijas kaimiņi Polijā un Baltijas valstīs vien. Kā rezumēja Francijas valsts sekretārs Eiropas lietās Klemāns Bons, “ir runa par Eiropas Savienības aviokompāniju un lidmašīnu, kas veica ceļu starp divām Eiropas Savienības galvaspilsētām”. Respektīvi, no Atēnām uz Viļņu.
Tūlītēju prasību aizliegt Baltkrievijas aviokompānijām izmantot ES gaisa telpu un lidostu pakalpojumus izvirzīja, piemēram, Beļģijas premjerministrs Aleksandrs de Kro un Grieķijas valdības galva Kirjaks Micotakis. Šāda vienošanās arī tika panākta un izziņota jau pāris stundu pēc sanāksmes sākuma (lēmums vēl formalizējams ES Padomē ministru līmenī).
Kārtējās jeb nu jau ceturtās personālo un ekonomisko sankciju paketes pieņemšana acīmredzot tiks paātrināta. Turklāt Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena iepriekš darīja zināmu, ka Baltkrievijai paredzēto investīciju programma ir iesaldēta.
Eiropadome arī aicina ES lidsabiedrības izvairīties no Baltkrievijas gaisa telpas šķērsošanas, un to, cik zināms, jau apņēmušās darīt vairākas vadošās pasaules aviokompānijas. Arī mūsu “Air Baltic”.
Ierobežojumi praksē
Kā šie ierobežojumi varētu izpausties praksē? Pēc “Eurocontrol” jeb Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas datiem, Baltkrievijas “Belavia” lidmašīnas katru dienu veic apmēram divdesmit lidojumus uz un no ES valstīm. Savukārt ES lidaparāti ik nedēļu divtūkstoš reižu parādās virs Baltkrievijas. Tagad nāksies mainīt maršrutus, kas prasa papildu izmaksas.
Sliktākais, ka aviosatiksmi bieži mēdz izmantot Lukašenko režīma disidenti, lai rastu patvērumu Eiropas Savienībā, tāpēc jāmeklē risinājumi, kā viņiem palīdzēt.
Tikmēr incidenta apspriešana ne tuvu nav noslēgusies līdz ar šonedēļ notikušajām apspriedēm Briselē, kā arī diskusijām (27. maijā) Monreālā bāzētajā Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijā, kas ir ANO specializētā aģentūra. Faktoloģiskā un juridiskā materiāla apzināšana par Lukašenko režīma pirātisma aktu turpinās. Paredzams, ka tas vēl atbalsosies ES un ASV samitā jūnija vidū, kad Briselē ieradīsies Džo Baidens. Un kaut kādā ziņā arī viņa sarunās ar Putinu.
Debates bez stratēģijas
Zīmīgas sagadīšanās dēļ pagājušajā Eiropadomes ārkārtas sanāksmē bija ieplānotas stratēģiskās debates par Eiropas Savienības un Krievijas attiecībām. Diskusija esot noritējusi aiz slēgtām durvīm un bez viedtālruņiem, taču nekādi īpaši svarīgi lēmumi netika pieņemti.
Sanāksmes dalībnieki atbilstoši publiskotajiem secinājumiem nosodīja Maskavas destruktīvās darbības un atkārtoti pauda atbalstu no šīm darbībām cietušajai Čehijas Republikai. Eiropadome apstiprināja, ka arī turpmāk ievēros “piecus principus, kas reglamentē ES politiku attiecībā uz Krieviju”. Tie ietver prasību īstenot Minskas vienošanās (konflikta noregulējumu Austrumukrainā), ES noturības stiprināšanu enerģētiskās drošības un hibrīddraudu novēršanas jomās un stratēģisko komunikāciju, selektīvu sadarbību ar Krieviju “jautājumos, kas ir ES nepārprotamās interesēs”’, kā arī tiešo personisko kontaktu sekmēšanu.
ES augstajam pārstāvim ārlietās Žuzepam Borelam un Eiropas Komisijai tika uzdots līdz Eiropadomes jūnija sanāksmei nākt klajā ar ziņojumu par tālākajām ES “politikas iespējām” saskaņā ar nosauktajiem principiem.
Francijas prezidents Emanuels Makrons gan presei apgalvoja, ka Eiropas sankciju politika tāpat kā spriedze jau sasniegusi noteiktu robežu, tāpēc nepieciešams pārdomāt turpmāko rīcību, jo attiecībās ar Krieviju iestājies “patiesības brīdis”. Atliek vien noskaidrot, kāda šī patiesība ir.
Bez papildu finansējuma klimata pārmaiņām
27 valstu vadītāji diskutēja arī par ES jauno klimata mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Atgādināsim, ka iepriekšējais mērķis bija samazinājums “tikai” par 40%.
Dažas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis vēlējās samita secinājumos dot Eiropas Komisijai uzdevumu palielināt ES fonda apjomu, kas palīdzētu nabadzīgākajām valstīm ieguldīt tīrās enerģijās, taču tāds teksts secinājumos netika iekļauts. Jo taupīgo valstu četrinieks to nobloķēja. “Ja daži mēģinās ieviest konkrētākus elementus, tad labāk būtu atteikties no šī teksta, nevis uzsākt diskusiju, kurai nav nekādu izredžu gūt panākumus, ja nav konkrētu komisijas priekšlikumu,” teicis kāds diplomāts. Lai saprotamāk: ja prasīsiet vēl ko konkrētu, par klimata pārmaiņām nevienosimies vispār.
Tāpēc secinājumos EK lūgta saglabāt pašreizējo ES sistēmu, lai noteiktu valstu emisiju samazināšanas mērķus. Ar priekšlikumiem Eiropas Komisija nāks klajā 14. jūlijā. Sagaidāms, ka 12 priekšlikumi ietvers stingrākus oglekļa dioksīda izplūdes standartus automašīnām, vērienīgākus mērķus atjaunojamās enerģijas jomā, nodokļus piesārņojošām degvielām un ES oglekļa tirgus reformu, tostarp plānus ieviest autotransporta un ēku apkures emisiju tirdzniecību.
Viedokļi
Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pēc samita: “Vadītāji visi bija vienisprātis, ka Krievija konsekventi apstrīd gan mūsu intereses, gan mūsu vērtības ar savu rīcību pagātnē, gan arī tagadnē.
Mēs visi zinām, kāda ir iejaukšanās un destabilizācija kaimiņvalstīs, piemēram, Ukrainā, Moldovā vai Gruzijā. Mēs esam pieredzējuši mēģinājumu vājināt Eiropas Savienību un graut dalībval stis ar hibrīddraudiem, sabotāžu, slepkavībām, šķelšanos un valdīšanas taktiku, kiberuzbrukumiem, dezinformācijas kampaņām.
Mēs esam redzējuši šos modeļus jau gadiem ilgi. Tas nemainās, kļūst arvien sliktāk. /../ Krievija ir mūsu lielākā kaimiņvalsts un joprojām ir tirdzniecības un ieguldījumu avots Eiropas Savienībai.
Pie mūsu kopējām robežām eiropiešu un krievu dzīve ir savstarpēji saistīta. Un Krievija ir svarīga dalībniece, lai risinātu globālas problēmas un risinātu reģionālus jautājumus.”
