“Mēs mīcāmies uz vietas tieši tāpēc, ka tu…” Starp Siliņu un Briškenu valdības sēdē izceļas asu vārdu pārmaiņa 11
Valdībā otrdien, 26.novembrī, izcēlās asas diskusijas starp satiksmes ministru Kaspars Briškens (P) un Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) par ideju pirmajā kārtā paralēli pārrobežu savienojuma izveidei izvērtēt Rīgas Centrālā stacija-Upeslejas un Rīgas lidosta-Misa tehniski-ekonomisko pamatojumu.
Siliņa valdības sēdē apsauca Briškenu. “Mēs mīcāmies uz vietas tieši tāpēc, ka tu paliec konstanti pie tā, ka Rīga ir jābūvē pirmajā posmā. Naudas tam nav! Tu pats neesi atnesis risinājumu! Tā ir utopija tagad runāt par to, ka būs kaut kad Rīga no publiskās un privātās partnerības (PPP) [finansējuma], ja mums PPP būs, iespējams, vajadzīgs, lai mēs pat pamattrasi savienotu ar kaut kādu pirmo funkcionālo punktu, lai savienotu Rīgu ar “Vivi” [vilcieniem]! Esam atklāti un godīgi!” pauda premjere.
“Tad nesakiet, ka Satiksmes ministrija atnesīs iztrūkstošos miljardus, mums nav tādas iespējas,” sacīja Briškens.
Siliņa norādīja, ka Satiksmes ministrija valdībai nesot nereālus plānus. “Tad atnesiet arī mums naudu! Tā visu laiku ir bijis – atnes nereālu plānu un naudu prasa Finanšu ministrijai vai premjerei. Es tad arī saku – ja gribat, lai cīnās par finansējumu, atnesiet man reālistisku plānu. Šis plāns nav reālistisks, ka Rīga ir kaut kad, nezinu kad,” sacīja premjere.
Siliņa pauda, ka, ja viņai būs jāizvēlas, vai savienot funkcionāli vai, lai vilciens vispār aiziet līdz Rīgai, viņa to izdarīs, tiks sameklēts finansējums, kas nepieciešams papildus, tiks izveidots savienojums ar Rīgu, ar “Vivi”. “Un mūsu cilvēki no reģioniem varēs aizbraukt gan ar vilcienu līdz lidostai un Rīgai, gan ar “Rail Baltica”,” pauda Siliņa.
Vienlaikus premjere norādīja, ka valdība netērēs dubultā naudu savienošanai ar Rīgu.
SM iesniegtajā Ministru kabineta prokollēmumā teikts, ka plānots veikt tehniski-ekonomisko analīzi posmos Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija un Misa-Rīgas lidosta, lai izvērtētu iespējas pirmajā kārtā izveidot Eiropas platuma sliežu savienojumu ar vienu no Rīgas starptautiskajām stacijām.
Siliņa vēlējās uzzināt, cik šāds pētījums izmaksātu un ar kādiem resursiem to varētu veikt. “Es patlaban negribu neko atbalstīt, jo tam nav finansējuma,” sacīja Siliņa.
Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” valdes locekle Kitija Gruškevica norādīja, ka “RB Rail” varētu veikt šo pētījumu minimālā apmērā, izmantojot iekšējos inženierus. “Varam soli pa solim virzīties uz priekšu. Pirmais solis par Rīgas staciju savienošanu esošajā dzelzceļa infrastruktūrā,” piebilda Siliņa.
Premjere pauda, ka viņa saprot, kāpēc šāds pētījums būtu jāveic, bet tas varētu noņemt projekta galveno fokusu. “Ir jāsaprot, ka ir finansējuma iztrūkums, mēs varam strādāt uz to, lai būtu Eiropas Savienības finansējums, tomēr tas ir visu trīs Baltijas valstu finansējums.
Siliņas un Briškena asā vārdu pārmaiņa nav atstājusi vienaldzīgus Latvijas iedzīvotājus. Par Siliņas teikto soctīklā “X” publicēti vairāki komentāri.
“Jautājums tikai viens – vai Briškens aizvien paliek Satiksmes ministrs?” jautāja Jānis.
Jautājums tikai viens – vai Briškens aizvien paliek Satiksmes ministrs? https://t.co/1R9Pv5sehK
— Jānis Bērziņš (@Janis8578943573) November 27, 2024
“Ok, ja to bīda Briškens tad cancel asap,” piebilst vēl kāds.
“Samazinājis izdevumus kam!? Par abām uzblieztajām stacijām (par pamattrases naudu) un pievadiem pie tām Briškens joprojām cīnās. Presēts tiek spēcīgi, bet čalis ir pārsteidzoši noturīgs,” komentē vēl kāds.
Roberts komentē: “Reāli kā Briškens var pat nedemisionēt šajā brīdī? Un to prasa lates dzērājs Pro balsotājs. Cik ilgi vēl pļurgāsim valsts budžetu ar Satiksmes ministrijas ziņu?”
“Siliņa un Briškens mazspējīgi un stulbi, tas arī viss,” domā Leopolds.
“Nesaprotu, uz ko balstās @Briskens optimisms, ka pietiks naudas visām uzskaitītām idejām,” domīgs ir Martins.
Džimijs raksta: “Bez Rīgas Latvijai “Rail Baltica” nav nekādas jēgas. Igauņiem “Rail Baltica” tiks savienota ar Tallinu, leišiem – ar Kauņu un Viļņu.”
“Personāžs bija lecīgi labs ar paziņojumu, ka pirmo reizi taču beidzot uz galda esot kaut kāds plāns, bet pirms tam nebija. Bravo! Visu laiku bija tumsa, tagad Briškens visus ir glābis. “Ezīši miglā” iznākuši gaismā. Cik miljardi ir jau izniekoti?” jautā Aivars.
“Var nepatikt Briškens, bet viņam jāpiekŕīt. Tam dzelceļam bez Rīgas savienojuma nav nekāda pamatojuma, kur nu vēl business case (arī ar Rīgu jau ļoti apšaubāms). Evika piedāvā kkādu Āfrikas variantu, ko mēs Latvijā savienotu tieši?” raksta kāda soctīkla “X” lietotāja.
Ēriks uzskata: “Sanāk nevis “Rail Baltica”, bet “Rail Lithuania to Estonia”. Mūsu kaimiņi pievieno abas savas lielākās pilsētas,mēs pliku Rīgu nevaram,kas ir lielākā Baltijas pilsēta. Cilvēki saņem 10 000 -27 000 eur mēnesī, Briškens tur gadiem strādā un rezultāts ir tik slikts, cik vien iespējams.”
“2/2 Ko darīs Briškens, viņa domubiedri un liela daļa LV FailBaltic vadības komandas – pārmetīs kažoku un mauks tālāk uz jauno kursu, momentā pametot iepriekš darīto un lobēto? Diez vai kāds pats no šī bagātīgi klātā galda aizies brīvprātīgi,” komentē Ernests.
“Tik tā. Ja nu kas, tad #Šodienasjautājums ir vaigā vērojams kāds mītisks tēls. Daudziem lielais jautājums, kas ir
@Briskens komunikācijas padomnieks, lūdzu – Edgars Klētnieks,” pamanījis kāds.
“Ja šo Briskens vai valdības vadītāji nav ievērojuši, tad…vai arī – ja ir, tad…es pat nezinu kā šo pieklājīgi pateikt,” piebilst vēl kāds par algām saistībā ar “Rail Baltica” ieviešanu.
Ja šo Briskens vai valdības vadītāji nav ievērojuši, tad…vai arī – ja ir, tad…es pat nezinu kā šo pieklājīgi pateikt. https://t.co/7NRpNg17Vq
— Asnevics (@Asnevics) November 26, 2024
"Rail baltica" sāga. Brīdis, kad tiešām ir piegriezusies PROG satiksmes ministra – Briškena kārtējā tukšmuldēšana par dzelzceļa projekta izmaksām. Nav saprotams, kāpēc vēl Siliņa nav atlaiduši šo nekompetento ministru. https://t.co/YHzI9155ir pic.twitter.com/tNupfBZF0B
— Jānis Pelcis 🇱🇻🇪🇺🇺🇦🇮🇱 (@Janis_Pelcis) November 27, 2024