“Mēs. Komanda” – stāsts par Rīgas”Dinamo” 0
Tikko pirmizrādi Latvijas kinoteātros piedzīvoja televīzijas žurnālistu Armanda Tripāna un Dāvida Ernštreita dokumentālā filma “Mēs. Komanda”– stāstā par Rīgas “Dinamo” komandu aizvadītās sezonas notikumu fonā. Armands Tripāns “Latvijas Avīzei” stāsta par emocijām, hokeju un tā aizkadriem.
Pārliecība, ka šāda filma ir nepieciešama, abiem filmas autoriem bijusi jau krietnu laiku. Ko nozīmē būt hokejistam, kas ir milzīgie izbraukumi Krievijas plašumos? To Armands un Dāvids vēlējušies paši redzēt, sajust un visbeidzot iemūžināt filmā.
“Dinamo” izbraukumos Omskā, Magņitogorskā, Maskavā un Hantimansijskā, arī izslēgšanas turnīra spēlēs un tā kulminācijā “Arēnā Rīga” filmētais materiāls, intervijas ar hokejistiem abiem filmas autoriem šķitusi vērtība, kas jāredz bērniem un mazbērniem. “Neesmu piedzīvojis “Sudraba pavasari”, kad bija vēl vecais “Rīgas Dinamo”, tikai redzējis fragmentus. Tas man deva sajūtu, ka gan Artūrs Irbe, gan Oļegs Znaroks ir kaut kas liels. Tagad uz “Dinamo” spēli arēnā atnāca desmit tūkstoši, un tas ir kaut kas liels, ko nevarēja tāpat vien palaist vējā,” saka Armands.
“Esam bijuši klāt visos svarīgākajos šīs sezonas brīžos, arī Ņižņijnovgorodā izšķirošajā zaudējumā. Šī spēle ļāva parādīt hokeju no visām pusēm – tu vari uzvarēt, bet vari arī zaudēt. Tas ir sports, un tas gan dod, gan ņem, un kāds vienmēr paliek bešā. Uzvara vai zaudējums, tā joprojām ir tikai spēle,” saka Armands.
Taču tur iekšā ir emocijas kā dzīvē – strīdi, prieks. Mēs nevēlamies radīt mītu, kaut ko samākslot, padarīt labāku vai sliktāku, bet parādīt tā, kā ir. Kā hokejisti dzīvo, guļ, ko viņi dara, kāpēc viņi to dara un kā pelna savu naudu. Filma parāda hokeja cilvēcisko pusi,” saka Armands.
Spēlētāji dienas gaismu neredz, jo Sibīrijā dzīvo pēc Latvijas laika. Jāņa Sprukta ģimenē izbraukuma laikā piedzimst otrs puika – dažas no detaļām komandas ikdienā. “Bija brīži, kad jāizvērtē, cik tuvu vari iet un kad to var darīt. Ir jājūt, kad var ieslēgt kameru un kad labāk tomēr neieslēgt. Jā, tu vari zaudēt ļoti labu kadru, bet vari zaudēt arī uzticību. To, manuprāt, mēs nezaudējām,” spriež Armands.
Abi autori filmai devuši arī apakšnosaukumu – “Cīņā par uzvaru katrs ir svarīgs”. Filmas gaitā hokejisti, apkalpojošais personāls runā par savām sajūtām, par to, ko viņi redz, ko domā. “Hokejs, tāpat kā jebkurš cits sports, nav tikai tas cilvēks, kas kāpj uz goda pjedestāla. Tie cilvēki “apakšā”, kas šo pjedestālu nopulē, palīdz sportistam tur uzkāpt. Mūsu stāsts ir arī par tiem, kas ir apkārt komandai. Gribam parādīt, cik šis mehānisms patiesībā ir liels.”
“Zinu, ko nozīmē uzvara, ko – zaudējums, pats spēlēju hokeju kopš bērnības, mani trenējis Oļegs Znaroks, spēlēts plecu pie pleca ar tagadējiem “Dinamo” hokejistiem,” atklāj A. Tripāns.
“Sports ir tas, kas dod cilvēkam emocijas. Tajā nekad tev nesamelos. Ja dosi sportam sevi visu, viņš tev dos atpakaļ. Ja mānīsies, viņš atbildēs ar to pašu. Dzīve nav dota, lai mēs sēdētu mājās, ir jādara kaut kas tāds, ko būtu prieks atcerēties.”
Abi žurnālisti uzsver, ka “Mēs. Komanda” neesot tikai filma “Dinamo” līdzjutējiem, bet visiem, kas vēlas saprast, kas ir sports. Arī tiem, kuri vēlas redzēt, kas ir šodienas Krievija. ”Tā ir milzīga zeme, un katra pilsēta – atšķirīga. Centāmies parādīt šo dažādību. Nevaru atklāt to, kas pārsteidza gan mani, gan pašus puišus, bet filmā viņi par to runā. Ir skaidri redzams, ka “Dinamo” nāk no Eiropas. Vecākajai paaudzei tas noteikti uzjundīs interesantas atmiņas, bet jaunākā sapratīs, ka varbūt nemaz tik slikti šeit, Latvijā, nav.”
