Ko varat atbildēt uz Valsts kontroles šaubām par plānošanas reģionu lietderību? 1
Dagnis Straubergs, Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs: “Esam neizpratnē par Valsts kontroles (VK) norādītajām summām, kas it kā tiek atvēlētas plānošanas reģioniem. Tās neatbilst realitātei. Ir aplami paziņot, ka iztērētas milzu summas, bet no plānošanas reģioniem nav nekādas jēgas. Mēs šādu summu neesam tērējuši, tāpēc ļoti vēlamies sīkākus paskaidrojumus par VK atzinumiem. Iespējams, šajās summās ierēķināti visi ar Latvijas pasažieru pārvadājumiem saistītie izdevumi, bet šai naudai plānošanas reģioni ir tikai starpnieks. Realitātē kopš plānošanas reģionu dibināšanas finansējums ir vairākkārt mazināts, un patlaban mums savas funkcijas ir jāveic par 266 000 latu. Nodrošinām Kultūras ministrijas deleģētos uzdevumus, jau minēto reģionālo un vietējās nozīmes pārvadājumu organizēšanu, Eiropas struktūrfondu informācijas centru darbību un citas funkcijas. Man ir gandarījums, ka jaunās valdības deklarācijā pausts – plānošanas reģionu loma ir jāstiprina. Plānošanas reģioni seko līdzi struktūrfondu finansējuma sadalei, lai tie atbilstu noteiktajiem attīstības mērķiem. Iespējams, šeit ir kādas politiskās intereses – mēs kādam varbūt esam traucēklis, lai, tā sakot, varētu pa ķēķa durvīm ieiet un sarunāt sev izdevīgus darījumus. Tomēr uzskatu, ka šis varētu būt labs sākums, lai precizētu plānošanas reģionu funkcijas un sakārtotu likumus.”
Hardijs Vents, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs: “Ir stingri jāvētī revīzijas rezultāti, lai saprastu, ko VK domājusi, sabiedrībai paziņojot realitātei neatbilstošu informāciju. Pirmkārt, nav skaidrs, kāpēc tiek norādīts uz tik milzīgām summām, kas it kā no valsts budžeta tiekot novirzītas plānošanas reģioniem. Pat saskaitot visu plānošanas reģionu izdevumus, finanses sabiedriskā transporta pārvadājumiem, programmu izvērtēšanai, ir grūti iegūt šādu summu. Ja plānošanas reģioni, piemēram, sabiedrisko pārvadājumu pakalpojuma jomā nebūtu mērķtiecīgi strādājuši, tad pārvadājumi gluži vienkārši nenotiktu, jo finansējums ir samazināts pat līdz 27%. Arī ar citiem uzdevumiem plānošanas reģioni galā tiek. Protams, lai tos veiktu kvalitatīvāk, ir nepieciešami lielāki līdzekļi, jo patlaban savas funkcijas pildām, vien iesaistoties dažādos projektos un piesaistot papildu līdzekļus. Arī jaunās valdības deklarācijā pausts, ka viens no uzdevumiem ir stiprināt plānošanas reģionu kapacitāti un funkciju atbilstību uzņēmējdarbības un reģiona sociālekonomiskās attīstības veicināšanā.”
Inga Bērziņa, Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja: “Vispirms gribu uzsvērt, ka no VK minētajiem miljoniem mūsu plānošanas reģionā ap 90% tiek novirzīti sabiedriskā transporta pārvadājumu kompensēšanai. Šī nauda tiek izlietota, lai reģionā dzīvojošie cilvēki nokļūtu uz ārstniecības un izglītības iestādēm un citur. Vai tad tas ir nelietderīgi? Ir nekorekti teikt, ka tas nesasniedz mērķi, jo tad mēs nonākam pie secinājuma, ka mērķis ir nepārvadāt lauku iedzīvotājus. Atlikušais plānošanas reģionu finansējums ir ļoti neliels un stipri nepietiekams. Jāpiebilst gan, ka revīzija veikta par periodu, kad plānošanas reģionu vēl nevadīju. Esmu iepazinusies ar VK ziņojumu par šo tematu, taču nekādu skaidru argumentu un pierādījumu tam, ka plānošanas reģioni ir nelietderīgi, tajā neatradu. Es šādam apgalvojumam nevaru piekrist, jo plānošanas reģions ir vieta, kur satikties Kurzemes pašvaldībām, izteikt savu viedokli, vienoties par kopīgiem projektiem, stratēģiskām nostājām, teritorijas plānojumiem u. tml. Lielajām pašvaldībām tas varbūt nav tik aktuāli, bet mazajām šī informācijas un pieredzes apmaiņa ir ļoti būtiska. VK var piekrist tajā aspektā, ka valdībai būtu jātiek skaidrībā – atbalstīt plānošanas reģionus vai ne. Šobrīd, lai tie kvalitatīvi veiktu visas savas funkcijas, finansējums ir nepietiekams.”
Uzziņa
Valsts kontrole pēc veiktās revīzijas apšaubījusi plānošanas reģionu darbības lietderību.
Revīzijā secināts, ka par spīti ik gadu no valsts budžeta novirzītajiem teju 19 miljoniem eiro plānošanas reģioniem, to darbības izvirzītie mērķi netiek sasniegti, bet darbības tiek imitētas.
Atklātas arī pārvadātāju krāpnieciskas darbības, kā arī plānošanas reģionu nespēja nodrošināt plānošanas dokumentu atbilstīgu izstrādi un uzraudzību.
Noskaidrots arī, ka vairums pašvaldību nav gatavas līdzfinansēt plānošanas reģionu darbību.
Avots: Valsts kontroles secinājumi
