APTAUJA: Vai jūs esat par vai pret lūšu medībām Latvijā? 64
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gatis Lediņš Kalsnavas pagastā: “Par vai pret – abos gadījumos tas ir kategorisks princips. Domāju, ka neko nevajag pārspīlēt. Medīt vai nemedīt – tas ir veselā saprāta jautājums. Es ar lielu prieku eju mežā, pie dabas.
Katrs Latvijā zina, kas mums ir vilks, ka tas nodara postu mājdzīvniekiem, bet reizē ir meža sanitārs. Par Latvijas dižkaķi lūsi, kas ir viens no mūsu meža skaistuļiem un arī meža sanitāriem, zina mazāk, bet tagad, kad izskanējusi informācija par lūsi Jaunjelgavas ielās un tā glābšanu, kad savākti paraksti par lūšu medību aizliegumu un jautājumu skata Saeimas komisija, cilvēki vairāk sāk jautāt – kas mums ir lūsis? Un tas ir labi.”
Kārlis Vadzītis Aizkrauklē: “Tas ir diskutējams jautājums. Es dzīvoju pilsētā, bet man ļoti patīk uzturēties lauku mājā Pilskalnes pagastā, darbojos arī mednieku kolektīvā “Alnis”. Esmu redzējis četrus lūsēnus spēlējamies uz malkas grēdas.
Man ir prieks, ka pie mums mežos mīt daudzveidīga dzīvā radība. Daudzajos mednieka gados esmu nomedījis tikai vienu lūsi. Nav jau tā, ka medniekiem tie lūši būtu nezin kāda izklaide. Vienkārši meža dzīvnieku skaits – arī lūšu, tāpat kā vilku – jāpatur kontrolē.
Esmu par samērīgumu. Lūsis gadā nomedī vismaz 40 stirnas, šie graciozie dzīvnieki ir galvenā lūša barība. Rēķins vienkāršs – būs vairāk lūšu, būs mazāk stirnu. Lūšiem nedraud iznīkšana, lūšu kopskaits Latvijā nav mazs, esot ap pusotra tūkstoša. Radikāli lēmumi ne vienmēr ir tie labākie. Rūpīgi jāapsver visi par un pret.”
Oļģerts Stalidzāns Atašienes pagastā: “Agrāk ieraudzīt lūsi vai lūša pēdas – tā bija eksotika, šoziem pēdas bija redzamas bieži. Ja Valsts meža dienests šogad ļauj nomedīt 80 lūšus, par 20 mazāk nekā pērn, domāju, tas ir labi. Pavisam aizliegt nevajadzētu, tā situācija ir jākontrolē un jāregulē. Vai tad gaidīsim, ka lūsis kļūs par draudu?”