Aptauja: Kādas ir iespējas jūsu novadā jaunām ģimenēm tikt pie mājokļa? 0
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Loreta Robežniece, Skrundas novada domes priekšsēdētāja: “Ar dzīvojamo fondu nevaram lepoties, bet arī raudāt nav iemesla. Pašvaldībai ir brīvi dzīvokļi, bet, ja kāda jauna ģimene vēlas pārcelties pie mums, tā uzreiz, protams, nevaram palīdzēt.
Ir jāskatās un jānovērtē apstākļi. Taču iepriecinoši, ka līkne, kas atspoguļo vēlmi dzīvot Skrundas novadā, ir augšupejoša. Jā, laukos ir grūtāk dabūt kredītu, taču ģimenēm ir dažādas iespējas – vienai var palīdzēt vecāki, otrai vairāk iekrāta nauda, vēl kādai nav tik augstas prasības. Lai arī kā, pie mums iegādājas gan dzīvokļus, gan arī mājas.”
Stefans Rāzna, Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs: “Labā zīme ir tā, ka mājas, ko piedāvā pārdošanai, tiek nopirktas. Un esmu gandarīts, ka pēdējā laika tendence, ka iedzīvotāji vēlas dzīvot laukos, apgāž to gudrinieku programmas, kas paredz iedzīvotāju koncentrēšanos lielajās pilsētās, galvenokārt Rīgā un Pierīgā. Lauku vide pievelk! Mūsu novada ciemos ir brīvi dzīvokļi, un jaunās ģimenes to cenšas izmantot.
Visi zina, cik maksā īpašumi lielajās pilsētās, tāpēc ik pa laikam pie mums vēršas kāda jauna ģimenīte, kas meklē iespēju iegādāties savu mājokli. Šai sakarā bažas, ka valdības un politiķu centieni nesakrīt ar iedzīvotāju vēlmēm. Jaunā teritoriālā reforma taču arī mērķēta uz lieliem centriem, bet cilvēki saka – nē, mēs gribam tuvāk dabai, tālāk no saspiestības un burzmas. Šis grūtais Covid-19 laiks to īpaši izgaismo.”
Aivars Trūlis, Dagdas novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu pierobežas pašvaldībā ir neliels dzīvojamais fonds, daudzu privatizēto dzīvokļu īpašnieki Rīgā vai ārzemēs. Pavasarī, kad Latvijā parādījās pandēmija, daudzi ar bērniem un vecvecākiem brauca uz mūsu laukiem, kur drošāk. Ja ir normāls ceļš uz novada centru, cilvēki labprāt izvēlas dzīvot laukos.”