Vai, jūsuprāt, ir vajadzīgs speciāls likums par latviešu kultūrvēsturiskajām zemēm? 3
Vai, jūsuprāt, ir vajadzīgs speciāls likums par latviešu kultūrvēsturiskajām zemēm?
Arvīds Kviesis, Neretas novada domes priekšsēdētājs: “Latvijas kultūrvēsturiskā iedalījuma kartē beidzot ir iezīmēta Sēlija – teritorija, kas stiepjas no Aizkraukles līdz Ilūkstei un Krāslavai, – un ierakstīti tādu zemju nosaukumi kā Lībiešu krasts, Suitu novads un Malēnija. Taču diskusijas joprojām turpinās. Sēlijas novadu apvienībā kopā ar Stendera biedrību tūliņ spriedīsim, kā kultūrvēsturiskās tradīcijas un identitāti saglabāt pēc administratīvi teritoriālās reformas. Likums ir vajadzīgs, tikai svarīgi, lai tajā būtu ne tikai skaisti vārdi, bet arī skaidri noteikts, kā valsts sniedz atbalstu šo zemju attīstībai.”
Arturs Dukulis, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs: “Egils Levits ir pirmais Valsts prezidents, kas tik augstā līmenī runā par vēsturiskajām zemēm, tikai māc bažas, vai tas netiek darīts tāpēc, ka pietrūka dūšas neizsludināt paša kritizēto pašvaldību reformas likumu. Lai nu kā, jauno likumu gaidu ar lielu interesi. Vēlētos gan, lai nebūtu jājautā, kurš likums būs stiprāks – reformas vai vēsturisko zemju? Ja pateica A, jāsaka arī B un C.
Pagaidām tiek runāts vēlējuma formā – likumā jāiestrādā mehānisms, kā valsts sniedz atbalstu vēsturisko zemju attīstībai. Bet vai būs? Mums, malēniešiem, ir teiciens – malēnietis dzīvo, cepuri kuldams. Tikko Jaunlaicenes pagasta svētkos sabrauca malēnieši no malu malām, arī no Apes un Trapenes. Vecais raugs vēl iekšā. Pēdējais laiks atcerēties, ka ir tāda Malēnija. Nevis kaut kāds brīnums, bet reāla vēsturiskā zeme Malēnija.”
Daiga Kalniņa, Alsungas novada domes priekšsēdētāja: “Līdz šim par likuma lietderību šaubījos, bet šonedēļ Valsts prezidents vizītē Alsungā pierādīja, ka viņš izprot būtību, ka nepietiek tikai ar vārdiem par demokrātiju un identitāti, vēsturiskās zemes jāstiprina arī ekonomiski. Likumprojektu Saeimai sola nodot septembrī, jācer, ka arī deputāti sapratīs to būtību.”
