Viedokļi. Vai esat gatavi sēt mazāk graudaugu, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas? 0
Juris Cīrulis, “Mežacīruļu” saimnieks:
“Ja būs ieteikums samazināt graudaugus, tos aizstājot ar tauriņziežiem, piena lopkopēji būs tikai ieguvēji. Esam gatavi pildīt Eiropas prasības, taču vispirms ir jāatrisina vairāki jautājumi. Viens no tiem – kur likt gāzi, kas rodas pēc mēslu pārstrādes biogāzē. Zviedrijā to izmanto autobusos, Latvijā pagaidām klusē gan zinātnieki, gan abas iesaistītās – Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības – ministrijas. Problēma ir tā, ka mums plāno likt darīt to, kas mums nebūtu jādara.”
Gundars Liepa, z/s “Liepziedi” saimnieks:
“Lielai daļai lauksaimnieku pieder meži, ko daļa iepriekšējo 10–15 gadu periodā iestādījuši lauksaimniecībā izmantojamā zemē. Uzskatu, ka šī platība ir jāliek iekšā emisiju samazināšanas plānā. Ja esmu iestādījis 40 ha meža, kāpēc man vēl jāveic papildu emisija un jāierobežo savs bizness? Uzskatu – ja lauksaimniekam pieder mežs, tā jau būtu proporcija emisijai. Mēs jau tā esam viena no zaļākajām valstīm Eiropā! Šo savu priekšlikumu jau izteicu Zemnieku saeimai, bet diemžēl nezinu tā tālāko virzību. Zemkopības ministrijai par to būtu jācīnās Eiropas līmenī.”
Andris Felss, z/s “Vīnkalni” saimnieks:
“Eiropai vispirms vajadzētu tikt skaidrībā ar to, vai lauksaimniecība ir tā, kur jāsamazina platības. Pasaulē aizvien vairāk trūkst pārtikas. Dzirdu par slieku audzēšanu pārtikai, tiek ieviestas jaunas un inovatīvas tehnoloģijas mākslīgās pārtikas radīšanai. Kāpēc jāķeras klāt pārtikas rūpniecībai un jāierobežo pārtikas izejvielu audzēšana? Vai tiešām Eiropā labā roka nezina, ko dara kreisā? Jāvadās pēc loģikas. Es savā saimniecībā vairāk nekā 50 ha platībā audzēju zirņus un man nebūtu problēmas, bet ko lai dara citi saimnieki, kam būs jāpārplāno savs bizness?”
