“LA” aptauja: Kā jūs pārciešat stresaino ārkārtas situāciju? 3
Lūcija Ķuzāne, rakstniece: “Sēžu savā istabā un ne ar vienu netiekos. Lasu grāmatas, tikko pabeidzu par Noru Bumbieri, un visas avīzes pēc kārtas – “Staburagu”, “Brīvo Daugavu”, “Latvijas Avīzi”.
Apsēžos pie datora, rakstu atmiņas par Jāņa Jaunsudrabiņa sekretāri Austru Rudzīti. Parunājos ar draugiem pa telefonu. Mazmeita sapērk pārtiku visai nedēļai, ienes un noliek. Pagatavoju pusdienas.
Attālināti cits citu uzmundrinām ar labiem vārdiem, ar humoru. Katru dienu pastaigāju pa dārzu kopā ar savu kaķi Činkiņu, kas ir labs sarunu biedrs.”
Lidija Ozoliņa, Neretas novadpētniecības muzeja vadītāja: “Strādāju, savu darba dienu plānoju, sevi disciplinēju. Ja nestrādātu, stress būtu klāt kā likts. Muzejs vēl jauns, darāmā daudz – jāreģistrē priekšmeti, jāapraksta, jānovieto krātuvē.
To visu varu darīt mierīgi, jo nav jādomā par apmeklētāju uzņemšanu un publisku pasākumu organizēšanu. Varu strādāt arī mājās, jo man ir biroja tehnika, skeneri un printeri ieskaitot.
Muzejā esmu iekārtojusi izstādi par izsūtīšanu, tā kā man internetā ir sava vietne, tajā ievietoju gan vēstules no Sibīrijas, gan fotogrāfijas, protams, arī informāciju par vēsturiskiem notikumiem.
Lai cilvēki iepazīstas! Un viņi to arī dara, skatījumu skaits sasniedz pat 500 un 700. Un vēl – roku puķu dārzu, meklēju vecās labās receptes un pagatavoju kaut ko garšīgu un veselīgu, imunitāti stiprinošu.
Reizēm – ha! – parunājos ar zirnekli, tīklu operatoru, bez humora taču nevar.”
Sandra Paegļkalne, Vidusdaugavas televīzijas žurnāliste: “Stress gadās, filmējot un intervējot pilnīgi izvairīties no kontaktiem nav iespējams, ievērojam distanci un citus drošības paņēmienus, izmantojam tehnoloģijas iespējas.
Atslābināties palīdz pastaigas ar suni pa Daugavas krastu, klavieres un kāda dziesmiņa. Katrā slēpjas kāds spēks, jāprot tikai sevi iedvesmot.”
Kā jūs pārciešat stresaino ārkārtas situāciju?
