Viedokļi. Kam jāmaksā par plenčiem? 0
Raimonds Čudars, Salaspils novada domes priekšsēdētājs: “Patiesībā jautājums ir par funkciju sadali – vai nu atskurbināšanas pakalpojumu finansēšana paliek valsts ziņā, vai arī kaut kas jāmaina. Jā, premjers Kariņš uzsvēra, ka nav pareizi atskurbtuvju izdevumus segt no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Mūsu pašvaldība parasti no valsts saņēmusi nelielas kompensācijas summas, bet kopējais naudas daudzums Latvijā ir diezgan iespaidīgs – par atskurbināšanas pakalpojumu izdevumiem 2018. gadā kopā no valsts piešķirti gandrīz 300 000 eiro.”
Anita Brakovska, Vārkavas novada domes priekšsēdētāja: “Maksāt par plenčiem? Nē! Lai atstrādā piespiedu kārtā! Laukos tik ļoti vajadzīgas darbarokas sabiedriskajos darbos. Mūsu novadā atskurbtuves nav, esam noslēguši līgumu ar Preiļu novadu. Ja gadās kāds dzērājs, par viņam sniegto pakalpojumu samaksājam. Pēc tam valsts mums atmaksā. Bet patiesībā – kāpēc kādam jāmaksā? Dzeršanai nauda atrodas, bet, kad jāmaksā par saņemto pakalpojumu, tad nav nekā – ne naudas, ne mantas. Ja man būtu likumdevēja tiesības, nekavējoties pieņemtu likumu, ka dzērājam, lai varētu norēķināties par atskurbtuves izdevumiem, jāveic obligātie piespiedu darbi.”
Agris Petermanis, Nīcas novada domes priekšsēdētājs: “Var jau rīkot diskusijas, bet domāju, ka jārīkojas vienkārši – ja nav pareizi, ka valsts maksā no neparedzētiem līdzekļiem, lai šim mērķim tos nepieciešamos līdzekļus paredz. Šobrīd ir spēkā, ka sabiedrisko kārtību nodrošina valsts, tad valstij arī jāmaksā. Ja grib ko citu, tad jāgriežas pie likumdevēja. Mūsu pašvaldībai līgums par atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanu noslēgts ar Liepājas pilsētas pašvaldības policiju, bet mēs šo iespēju vēl neesam izmantojuši, paši tiekam galā.”
