APTAUJA. Kā svinēsiet Lieldienas? 58
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Intra Kurme Rubenes pagastā: “Ģimenes lokā. Lauku mājā iepriekšējā vakarā ar mazbērniem krāsosim olas. Ar sīpolu mizām un putraimiem, ar lapiņām, ziediņiem, skujiņām, visu, ko daba piedāvā. Mēs sakām – priecīgas Lieldienas! Protams, otrā rītā lielu prieku sagādās noslēpto olu meklēšanas brīži pagalmā, dārzā. Un tad olu kaujas. Par olu cenām veikalos mums nav galva jālauza, pašiem savas dējējas. Piedalīsimies arī sabiedriskajā Lieldienu pasākumā parkā pie Rubeņu tautas nama. Lieldienas ir lieliem un maziem, svētku svinēšana vienmēr ļauj dziļāk izjust pavasara nākšanu, tā ir ne vien laba atpūta, bet arī padomāšana par garīgām vērtībām, par ģimenes stiprību.”
Kā svinēsiet Lieldienas?
Lita Tālberga Ikšķilē: “Mūsu ģimenē ir trīs bērni, mēs piekopjam kristīgās tradīcijas, protams, Lieldienas ieskaitot. Visi kopā jau apmeklējām baznīcu, veidojām klusās radošās darbnīcas un pārdomu taku. Bērniem visvairāk patika sirsniņu šūšana, krekliņu apgleznošana un, protams, maizes cepšana uz iesma ugunskurā. Un kur vēl dzīvības simbola iegūšana! Tas ir interesants process – zirņu sēja, sīpolu stādīšana, vērošana, kā no zemes nāk ārā zaļums. Saprašana, kas ir zemes auglība un zemes spēks. Un pāri visam cenšanās iedziļināties, kas īsti ir Lieldienas, kāpēc šie svētki ir svarīgi un kāpēc mēs tos svinam. Par to jādomā ne vien bērniem, bet arī pieaugušajiem. Svētki ir kaut kas vairāk, ne tikai sarkanie datumi kalendārā. Īpaši laikā, kāds tas ir šobrīd.”
Kristaps Tēts Zasas pagastā: “Mums Lieldienās ir svarīga radu tikšanās – visi braucam pie vecmammas uz Gulbenes pusi, uz Tirzu. Sabraukšana ar mašīnām, es ar sievu, brālis, brālēns ar ģimeni… Vārdu sakot, lieli un mazi, jauni un veci, sanāk kupls pulks. Tā mums tāda kārtīga tradīcija. Svinam svētkus un sajūtam ģimeņu kopību. Tā jau ir, dzīve taču nesastāv no darba vien, no savām mājām vien.”
Maruta Cankale Kalna pagastā: “Krāsosim olas un kaulēsimies. Un svinēsim ar visu to, kas šādiem svētkiem pienākas. Nav jau gari jāspriedelē, jāsvin, un viss! Cita lieta, ka katram ir iespēja vairāk padomāt. Tas patiešām ir jādara. Jo īpaši tāpēc, ka laiks ir tāds.”
