APTAUJA. Kā Latvijai kļūt par laimīgāku valsti? 53
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules laimes ziņojums liecina, ka laimīgākā valsts pasaulē ir Somija, tad seko Dānija un Islande. Latvija šajā indeksā ieņem 41. vietu, kas ir par vienu pozīciju augstāk nekā pērn. Lietuva ir 20., bet Igaunija – 31. vietā. Ziņojumā pasaules valstis analizētas pēc dažādiem rādītājiem, kuru vidū ir to iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, sociālais atbalsts, prognozējamie dzīves gadi ar labu veselību, brīvība, devīgums un korupcijas uztvere.
Krišjānis Sebris Rēzeknē: “Mazāk jāčīkst un labāk jāstrādā. Domāju, ka ANO pasaules laimīgāko valstu saraksta veidotājiem priekšstatu par Latviju lielā mērā noteica tas, ka masu informācijas līdzekļos ziņas visbiežāk sākas ar negatīvo mūsu dzīvē. Iedzīvotāju neapmierinātības indeksā mēs noteikti būtu līderos. Ja mācētu dzīvot priecīgāk, tad arī darbā labāk veiktos.”
Lidija Ozoliņa Aizkraukles novadā: “Lietuvieši un igauņi droši vien mums ir priekšā tāpēc, ka dzīvo un strādā enerģiskāk, sākot ar to, ka vairāk rūpējas par sevi un savām ģimenēm, un beidzot ar to, ka pienācīgāk domā par savu valsti. Mums ir pārāk daudz prasītāju, un mēs par daudz cenšamies izpatikt šiem mūžīgajiem prasītājiem, kam galvenais dzīves sauklis ir – dodiet! Sociālajā jomā jau ilgāku laiku valda ačgārnība – tērējam naudu tiem, kas nemaz negrib strādāt un iemanās gadiem ilgi dzīvot tikai no pabalstiem. Tādi jau mūžīgi bļaus, ka par maz, ka dzīve ir slikta, ka dzīvot ir ļoti grūti. Izglītība, ienākumu līmenis, veselība, attiecības ģimenē un sabiedrībā, drošības sajūta, dzīvošana saskaņā ar sevi, vidi, dabu – tās ir tās galvenās lietas, kuras vispirms jācenšas sakārtot katram pašam. Mēdz teikt, ka cilvēks tiecas pēc laimes. Jā, bet bieži gan uz to laimi ir sašaurināts skatījums. Un tad brīnāmies, ka kaut kā neiet, ka dzīve ir slikta.”
Jānis Priede Ventspils novadā: “Laimīgas Latvijas valsts pamatā ir cilvēku strādīgums, godīgums un veselība. Ja tas būs, vairāk vai mazāk sakārtosies arī viss pārējais, kas nepieciešams laimīgākai dzīvei. Strādīgumā es domāju arī rūpes par savu izglītību. Šajā ziņā grēkojam visvairāk. Nevar runāt par laimīgu valsti, ja cilvēki maz domā par savu izglītošanos. Latviešiem ir labs teiciens – mūžu dzīvo, mūžu mācies. Liekot roku uz sirds, kā tad ir? Sākot katram ar sevi un beidzot ar valdību. Pat no savām kļūdām esam iemanījušies nemācīties. Tāpēc lietuviešiem un igauņiem atkal esam astē.”
