APTAUJA. Vai jānovāc piemineklis Andrejam Upītim Rīgas centrā? 44
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Guntis Libeks Koknesē: “Jā, šis piemineklis ir jānovāc. Protams, Andreja Upīša nopelni Latvijas rakstniecībā ir ļoti svarīgi un nozīmīgi. Bet Latvijas Republikas Satversmē ir nostiprināts pienākums nosodīt komunistisko totalitāro režīmu. Andrejs Upīts aktīvi kalpoja šim režīmam, bija viens no vadošajiem propagandas veidotājiem. 1940. gadā brauca uz Maskavu lūgt Latviju iekļaut Padomju Savienībā. Kur likt šo pieminekli, par to jādomā valstij, Rīgas domei, tēlniekiem. Es jau agrāk rosināju pārdēvēt Andreja Upīša ielu Skrīveros, bet priekšlikums tika noraidīts. Līdzīgi noraidīts rosinājums Linarda Laicena ielu Koknesē pārdēvēt par Jāņa Endzelīna ielu.”
Lidija Ozoliņa Neretas pagastā: “Pagaidām Rīgas domē esot domstarpības par Andreja Upīša pieminekļa demontāžu vai pārvietošanu. Un tas jau kaut ko liecina. Ka nav tik vienkārši. Domāju, ka šo jautājumu vajag risināt nevis ar emocijām, bet gan ar prātu. Ir jāpiekrīt uzskatam, ka liela māksla un literatūra dzīvo pāri politikai un lielajiem vēsturiskajiem notikumiem. Ja negrib saglabāt Andreja Upīša pieminekli Rīgas centrā, tad jādomā, uz kurieni to pārvietot. Vai nav pienācis laiks Rīgā izveidot pieminekļu dārzu? Lielus pieminekļus var saglabāt tikai ārtelpā. Šādā dārzā būtu vieta arī Puškina piemineklim. Tad būtu iespēja apmeklēt šādu dārzu un paraudzīties uz vēsturi. Un nav labi, ka, strīdīgus jautājumus mēģinot atrisināt, mēs kaut kā neprotam noturēties uz ceļa, krītam vienā grāvī vai otrā. Divdesmit pirmajam gadsimtam tas nu galīgi nepiestāv.”
Arnolds Upenieks Balvu novadā: “Ko tik daudz var ņemties ap tiem pieminekļiem? No Rīgas centra Andrejs Upīts būs jāaizvāc šā vai tā, jo Kongresu namu taču rekonstruēs, koncertzāle nepieciešama. Cita lieta, ka vajadzētu tikt skaidrībā, uz kurieni pārvietot Andreja Upīša pieminekli. Un ne jau viņa pieminekli vien. Tieši kur, tas taču Rīgā labāk redzams. No otras puses, varbūt labi vien ir, ka ar tiem pieminekļiem tā ņemamies. Par savu vēsturi spriežam, tiekam lielākā skaidrībā. Un tas ir ļoti svarīgi.”
